Lai līmēts koks nesavērptos, jāizvēlas atbilstošs materiāls un līme 0
Kādu materiālu izvēlēties, piemēram, gaļas dēlītim vai pirts durvīm, lai tās laika gaitā nesavērptos? Kādu līmi lietot, lai sastiprinātu koka detaļas? Šos jautājumus ne reizi vien sev uzdevis ne viens vien saimniecisks vīrs.
Lai gan pirmajā mirklī šķiet, ka šiem priekšmetiem nav teju nekādas saistības, tomēr abiem ekspluatācijas laikā jāpiedzīvo kokam visai ekstremāli apstākļi – karstums un mitrums. Tie nedrīkst plaisāt un savērpties.
Protams, jāizvēlas atbilstīgi kokmateriāli. Tas var būt gan masīvkoks, gan līmēti kokmateriāli.
Iekšpusē − lapu koks
Izvēloties masīvkoka dēļus pirts durvīm, jāparedz divas kārtas: iekšējā – no lapu koka (melnalkšņa vai apses), lai tajā pusē, kur būs lielāks karstums, neveidotos sveķu lāsītes, bet ārējā – no skuju koka. Dēļiem vajadzētu būt bez zaru vietām. Lai gan tie veido interesantu rakstu, zari, it īpaši tumšā krāsā esošie, ar laiku var izkustēties un izkrist.
Materiālu, ja nepieciešams, noēvelē un kārto tā, lai blakus esošajiem dēļiem šķiedru izliekums būtu uz pretējo pusi. Savukārt iekšējai un ārējai kārtai šķiedras virzienam jābūt perpendikulāram. Šāds izkārtojums nodrošinās to, ka spriegums, durvīm sakarstot un atdziestot, kā arī iedarbojoties mitrumam, izlīdzināsies un durvis nesavērpsies.
Jāizvēlas piemērota līme
Dēļus savstarpēji sastiprina ar piemērotu līmi. Ražotāji piedāvā ļoti plašu šā materiāla klāstu. Izvēle atkarīga no plānotajiem durvju ekspluatācijas apstākļiem un izmantotajiem kokmateriāliem. Cietākam kokam nepieciešama šķidrāka līme, mīkstākam – biezāka. Jo gludāka virsma, jo izturīgāka līmējuma vieta. Kad attiecīgās virsmas pārklātas ar līmi un sastiprinātas, tās uz noteiktu laiku jānofiksē nekustīgi.
Arī izgatavojot gaļas dēlīti, kokmateriālu izkārto tā, lai šķiedras izliekums spēlētu viens pret otru. Atšķirība tā, ka jāizvēlas pēc iespējas cietāka koksne, piemēram, osis, ozols, melnalksnis vai kļava. Turklāt darba virsmu veidos šķiedru gali, nevis sāni, kā izgatavojot, piemēram, durvis.
