“Lai Latvija vienmēr mirdzoša!” 0
Likteņdārza stādītājiem, kopējiem, cēlājiem un atbalstītājiem nedēļas nogalē priecīgs notikums bija pirmās pastāvīgās būves – Skatu terases – svinīga atklāšana. Tā reizē bija šogad Likteņdārzā paveiktā izvērtējums.
No skatu laukuma un nojumes paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas lejteci un Kokneses pilsdrupām. Terases celtniecība izmaksājusi 58 tūkstošus latu, un daļu no naudas – 18 tūkstošus latu – ir solījis segt Japānas fonds “Commemorative Organization for the Japan World Exposition (70)”.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās Japānas vēstnieks Latvijā Takaši Osanai ar kundzi Keiko Osanai, Likteņdārza izveides ierosinātāji Vilis un Marta Vītoli, Likteņdārza patrons Valdis Zatlers ar kundzi, Likteņdārza arhitektūras un virsuzraugs Andris Kronbergs. Īpaši saviļņojošs šis brīdis bija jaunajiem arhitektiem Didzim Jaunzemam un Laurai Lauderei, kuru projekts 24 studentu darbu konkursā bija veiksmīgākais, un to tagad SIA “Dreamway” celtnieki iedzīvinājuši dabā. Ar savu artavu Skatu terases tapšanā piedalījušies gan LTV1 rīkotā labdarības koncerta skatītāji, gan SIA “Fazer Latvija” ceptās “Druvas saimnieka maizes” pircēji – santīms no katra klaipiņa cenas bija ziedojums terases būvniecībai.
Miera akmens un vārdi bruģī
Skatu terase atrodas Likteņdārza daļā, ko ainavas projekta autors Sjunmjo Masuno nosaucis par Mierinājumu vietu. Te, piestiprināts pie Latvijas pelēkā laukakmens, guļ akmens, kas atgādina par Japānas Miera vēlējumu pasaulei. Hirosimas Miera akmens toreizējam Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram kā dāvana Latvijai tika pasniegts 2010. gadā. Līdz tam Hirosimas Miera asociācijas pārstāvji Miera akmeni dāvinājuši jau vairāk nekā 100 valstu un valdību vadītājiem, bet tas vēl nebija pasniegts nevienai no Baltijas valstīm. Miera akmens ir granīta plāksne, viens no tramvaja sliežu bruģakmeņiem, kas atradās pie 1945. gada augustā Hirosimā notikušā atomsprādziena epicentra. Dažus gadus pēc bombardēšanas Hirosimas iedzīvotāji nolēma izmantot aptuveni 200 akmeņus globālās miera misijas īstenošanai. Uz akmens izkalts dievietes attēls lūgšanā un uzraksts “No Hirosimas” (“From Hiroshima”).
Piektdien Likteņdārzā tika iebruģēti arī pirmie tūkstoš bruģakmeņi Ābeļu alejas celiņā. Ikvienam, kurš vēlas, ir iespēja par piecu latu ziedojumu likt šajā ceļā bruģakmeni ar savu vārdu un uzvārdu vai uzdāvināt draugam šādu viņa vārda iemūžinājumu. Pavisam SIA “Akmens Rūķis” izgatavos 113 000 bruģakmeņu, piektdien bija saņemti ziedojumi jau par 2334 akmeņiem.
“Milzu spēku Latvijai!”
“Dāvini savai Latvijai” – tas ir projekts, kurā vispārizglītojošo un profesionālo skolu audzēkņi atsaucās aicinājumam izgatavot vēlējumu plāksnītes Latvijai dzimšanas dienā. No katras skolas bija jāatlasa piecas labākās un jānosūta Kokneses fondam. Pavisam 334 sūtījumos atradās 1739 plāksnītes, kas piektdien tika izvietotas Likteņdārza “Vēlējumu sienā”. Desmit skolām tika veicināšanas balvas – ielūgumi 16. novembrī uz hokeja komandas “Dinamo Rīga” spēli “Arēnā Rīga”, jo līdzās Likteņdārza pastāvīgajiem atbalstītājiem – AS “Latvijas valsts meži”, VAS “Latvijas Pasts” un Valsts izglītības satura centram – arī “Dinamo Rīga” bija projekta sponsori.
Emocionāli, sirsnīgi un dziļi no sirsniņām nākuši ir skolēnu atsūtītie vēlējumi: “Latvijai –
1 000 000 000 000 gadu!”, “Milzu spēku Latvijai!”, “Cieņu mūsu tēvzemei!”, “Dievs, palīdzi nostādīt vērtības tā, lai tu vienmēr būtu pašā augšgalā!”. “Lai Latvija vienmēr mirdzoša!”– vēlas Krists no Valmieras 5. vidusskolas; plāksnīti ar uzrakstu “Viskrāšņākās margrietiņu pļavas” dāvina Dzirciema speciālā internātskola, “Bērnu smieklus!” – Liepnas sākumskola. “Darbu cilvēkiem Latvijā” – par vissvarīgāko uzskata Ruslans no Ķoņiem, un Daugavpils J. Pilsudska Valsts poļu ģimnāzijas audzēkne Karolīna piekodina: “Māte, sargā savus bērnus!”