Lai Latvija nebūtu dzērājjauniešu lielvalsts 0
Virzību Saeimā sāk grozījumi Alkohola aprites likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nepilngadīgajiem apgrūtinās piekļuvi alkoholam. Grib sodīt ne tikai alkohola pārdevējus, bet arī pircējus.
Pēc alkoholisko dzērienu patēriņa daudzuma jauniešu vidū Latvija atrodas Eiropas valstu pirmajā trijniekā. Šāda statistika, protams, īpaši neglaimo, tādēļ šā gada sākumā Saeimā tika izveidota darba grupa, kurā parlamenta deputāti kopā ar ekspertiem pētīja pusaudžu nodzeršanās sekas un meklēja veidus, kā pasargāt jauniešus no zaļā pūķa. “Viena no galvenajām jauniešu alkoholisma problēmām ir devianta uzvedība (tāda uzvedība, kas neatbilst sabiedrības normām un noteikumiem. – Red.), kas rada draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai,” stāstīja darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Statistika liecina, ka pērn policija izrakstījusi 2068 protokolus par gadījumiem, kuros pārkāpējs ir bijis nepilngadīgais reibumā. Turklāt jaunieši dzērumā pērn pastrādājuši arī 89 noziegumus. Par nepilngadīgo izraisītiem satiksmes negadījumiem gan statistikas neesot, bet Ašeradens atgādināja, ka šā gada janvārī Krāslavas novadā autoavārijā bojā gāja septiņi jaunieši, kas visi bijuši alkohola reibumā.
Otra lielā problēmu grupa esot alkohola lietošanas radītie veselības traucējumi – saindēšanās, traumas un pat letāli gadījumi. Jauniešu alkoholisms apdraudot arī viņu reproduktīvo veselību. Bieži vien reibumā, neapdomīgi stājoties dzimumattiecībās, tiek izplatītas transmisīvās slimības, bet dzērumā ieņemtiem bērniņiem ir palielināts attīstības traucējumu risks.
Pēc Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) datiem, Latvijā vismaz 87% skolēnu pēdējā gada laikā ir pamēģinājuši alkoholu, 31% skolēnu alkoholu lietojuši vairāk nekā 40 reižu. Pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam bijuši 1147 izsaukumi, kas saistīti ar alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī esošiem bērniem.
Līdzīgi dati par jauniešu alkoholismu iegūti arī Nacionālā veselības dienesta pētījumā. Turklāt tas parāda jaunu interesantu tendenci, ka visās reģionālajās kategorijās meitenes grādīgo dziru lietošanā apsteidz puišus.
Darba grupa arī secinājusi, ka vairākumam jauniešu visa veida alkohola pieejamība nešķiet būtiska problēma. “Šobrīd alkoholu iegādāties vai piekļūt tam var visi, kam ir tāda vēlme. Un tieši šajā sadaļā mums vajadzētu rīkoties,” aicināja A. Ašeradens.
Tādēļ darba grupa sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Alkohola aprites likumā, kas paredz aizliegt tirgot alkoholu arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja viņi nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tāpat paredzēts aizliegt tirgot alkoholu valsts un pašvaldību iestādēs, stingrāk kontrolēt, lai veikalos alkohols tiktu tirgots atsevišķās nodaļās. Par alkoholisko dzērienu pārdošanu personai vecumā no 18 līdz 25 gadiem, ja pircējs neuzrāda personu apliecinošu dokumentu, pārdevējam draudētu naudas sods no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – no simts līdz piecsimt latiem. Paredzēts ieviest arī sankcijas nepilngadīgajiem alkohola pircējiem, sākot no brīdinājuma līdz 25 latu naudas sodam.
Iecerēts arī grozīt tiesisko regulējumu, lai policija varētu efektīvāk cīnīties pret tā saucamajām “točkām”. Kaut arī šīs vietas ir zināmas, tās demonstrē apskaužamu dzīvotspēju. Pat ja policija ir veikusi reidu, izņēmusi nelegālo alkoholu un arestējusi tirgotāju, drīz vien tajā pašā vietā darbu sāk cits tirgonis. Tādēļ jaunais regulējums paredzēs iespēju sodīt arī nekustamā īpašuma, kurā ierīkota “točka”, īpašnieku.
Tomēr Latvijas Ārstu biedrības priekšlikums aizliegt alkohola tirdzniecību līdz 21 gada vecumam nav guvis deputātu vairākuma atbalstu ne darba grupā, ne vakar komisiju kopsēdē. Kā norādīja vairāki tautas kalpi – nebūtu loģiski aizliegt iegādāties alkoholu līdz 21 gada vecumam situācijā, kad jau no 18 gadiem persona drīkst vēlēt, dienēt armijā, precēties un tamlīdzīgi.
