“Īsti nejūtos kā latvietis, ja esmu bez pilsonības.” Tautieši ASV steidz iegūt pasi 13
Amerikas Latviešu jauniešu apvienība (ALJA) Latvijas simtgadē sarūpējusi savu dāvanu, aicinot latviešu jauniešus pieteikties Latvijas pilsonībai, un šai iniciatīvai dots sauklis “Simt pilsoņi simtgadei”.
“Nespēju pat vārdos izteikt, cik nozīmīga man bija iespēja saņemt savu pilsonību Latvijā. Mani senči apņēmīgi sargāja savu tēvzemi, lai nākotnē vēl būtu mūsu Latvija,” tā pilsonības iegūšanas nozīmi skaidroja Kristīna Benita Vītoliņa. Jauniete Latviju pirmoreiz apmeklēja pirms diviem gadiem. Kā lielākā daļa Amerikas latviešu, arī viņa latviešu valodu un tradīcijas apguva ārpus Latvijas. Pagājušajā vasarā jauniete piedalījās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) rīkotā praktiskā programmā Latvijā un secināja, ka ir īstais laiks Latvijas pilsonības iegūšanai. Divas dienas pirms Jāņiem K. B. Vītoliņa ieguvusi pilsonību un pasi. “Latvijas nākotne ir mūsu rokās, un mums jāatbalsta tēvzeme,” teica K. B. Vītoliņa, kura nākotnē plāno dzīvot Latvijā. “Tas iepriecina ne tikai mani, bet visu ģimeni,” piebilst jauniete.
Latvijā dzīvot un strādāt nākotnē plāno arī Martis Roze, kurš tādēļ nolēmis pieteikties pilsonībai. “Gribēju kļūt par īstu latvieti. Īsti nejūtos kā latvietis, ja esmu bez pilsonības. Citādi esmu Amerikas latvietis,” skaidroja. M. Roze. Jaunietis piebilda, ka ģimenē latviskumam bijusi liela nozīme. “Visi četri vecvecāki piedzima un uzauga Latvijā, bet devās bēgļu gaitās Otrā pasaules kara dēļ. Bērnībā man mācīja latviešu valodu, vēsturi, tautasdziesmas un dejas. Uzaugu, domājot, ka Latvija ir mana pasaku zeme. Pirmoreiz Latviju apmeklēju, kad man bija 14 gadi.” Amerikas latvietis aicina arī citus iegūt Latvijas pasi, jo tad būšot vairāk draugu, ar kuriem runāt latviešu valodā. “Redzu, ka ir iespējas palīdzēt Latvijai augt sociāli un ekonomiski,” piebilda M. Roze.
ALJA aktīviste Aleksandra Maļinovskis informēja “LA”, ka līdz šim pieteikušies 35 jaunieši, kuri vēlas saņemt pilsonību. “Esmu daudz ceļojusi – uz Kanādu, Austrāliju un citur. Tomēr, braucot uz Latviju, var just starpību. Tas ir emocionālāk: es daudz raudāju,” atzīst A. Maļinovskis. Jauniete uzauga ASV vienā mājā ar vecvecākiem, kuri bieži stāstīja par Latviju. “Vecmāmiņa bija mana aukle, mēs katru dienu runājām latviski. Viņa daudz stāstīja par savu bērnību, mācīja tautasdziesmas un bērnu stāstus. Tā emocionalitāte rodas no tā, ka beidzot nokļūsti vietā, par kuru tik daudz esi dzirdējis, bet nekad tur neesi iepriekš bijis,” skaidroja jaunā Latvijas pilsone. Viņas emocionālākais brauciens uz Latviju bijis 2013. gada vasarā. Toreiz viņa piedalījusies Dziesmu svētkos. “Esmu studējusi Londonā, daudz ceļojusi pa Eiropu, bet tikai Latvijā jūtos kā mājās,” piebilst jauniete.
Jauniešu projektu par simt jauniem pilsoņiem uzteicis arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Ikgadējā ALJA kongresā, kas notika Filadelfijā, vēstnieks uzsvēra, ka šogad esot jau 69 jauni iesniegumi pilsonības kārtošanai, un tajā varot just arī Amerikas latviešu jauniešu interesi.
