Lai koki nākamgad neslimotu: kā mēslot? 0
“Šogad augļi nav ne garšīgi, ne skaisti – kraupaini, tārpaini, puvuši. Vai rudenī augļu kokus nepieciešams mēslot? Ar ko un kad tie jāmiglo, lai nākamgad nebūtu problēmu?” V. KRŪMIŅA
Pret infekcijas perēkļiem un kaitēkļiem
Lietainā laika dēļ šovasar vairāk izplatījās parastais kraupis. Dārzkopjiem bija grūti noķert brīdi starp lietus mākoņiem, lai izsmidzinātu aizsargājošus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Augļu dārzos pastiprināti izplatījās dažādas puves. Ābolus un bumbierus daudzviet skāra parastā augļu puve, dažkārt parādījās arī rūgtās puves bojājumi.
Tagad ir īstais brīdis, lai likvidētu infekciju perēkļus un neļautu slimībām izplatīties. Ja lietainais un siltais laiks veicinājis kraupja attīstību, tūlīt pēc ābolu un bumbieru ražas novākšanas lapas gan kokā, gan uz zemes jāapsmidzina ar 4–5% karbamīda šķīdumu (400–500 g uz 10 l ūdens), lai nepagūst izveidoties kraupja ziemojošā stadija. Karbamīds satur slāpekli, kas sekmē citu mikroorganismu darbību un lapu ātrāku trūdēšanu.
Regulāri jāsalasa nokritušie vai kokos esošie augļi, ko inficējušas puves, kraupis un bojājis ābolu tinējs. Tie jāaizved prom un, piemēram, jāsaber dziļā bedrē dārza tuvumā. Kad bedre pilna, to nosedz ar apmēram 5 cm biezu augsnes kārtiņu un nopļauto zāli. Ja koki bijuši stipri inficēti, slimības ierosinātāji saglabājas ne tikai bojātajos augļos, bet arī zaros. Tāpēc kokā palikušos puvušos augļus vislabāk nogriezt kopā ar zaru (mikroorganismi, kas izraisa puvi, jau būs pārņēmuši to augļzariņa daļu, kas ir tuvāk bojātiem augļiem) un aizvākt no dārza.
Pēc lapu nobiršanas ābeles un bumbieres ieteicams apsmidzināt ar Čempionu 50 (0,3–0,5% koncentrācijā). Tas palīdzēs cīnīties ne vien ar kraupi, bet arī lapu koku vēzi.
Jāpanāk, lai jauno koku un krūmu sakņu sistēma pirmajos augšanas gados nekonkurē ar zāli. Vecākiem kokiem tas vairs nav tik svarīgi. Ogu krūmi gan no nezāļu pārmākšanas jāsargā visu mūžu. Zem kokiem augsni var vairākkārt (arī rudenī) uzrakt, bet tas ir darbietilpīgi un kokiem nemaz īpaši nepatīk. Uzrokot augsnē ziemot ielīdušās kukaiņu kūniņas izsalst, tomēr vienlaikus palielinās sakņu bojājumu risks. Ērtāk ir darboties ar mulču – organisko mēslojumu.
Lai pasargātu saknes no apsalšanas un izcilāšanās, rudenī vēlams mulčēt, piemēram, ar kūtsmēsliem arī aveņu, kazeņu un zemeņu stādījumus.
Iestājoties aukstumam, no augļu koku stumbriem jānoņem kukaiņu ķeramjostas un tās jāsadedzina. Ja ķeramjostā atrod vairāk nekā desmit ābolu tinēja kāpurus, ābeļu ziedu smecernieka vaboles, jāapsver, kā to postījumus mazināt un maksimāli ierobežot kaitēkļu izplatību.
