Ēnmīļus apdraud saule 1
Tradicionālajām kapu mirtēm un efejām vajadzīga ēnaina vieta, tāpēc tās vislabāk aug vecos, pat nekoptos kapos, skaidro Guntis Ozoliņš. Lai šie augi neapdegtu spožā saulē (sak, pēc sniega nokušanas bija zaļas, pēkšņi – kā novārītas), pavasarī ilgāku laiku jāatstāj skuju piesegums, kaut gan, ja ir kailsals un spilgta saule, var nelīdzēt pat tas. Tāpat no pavasara saules jāsargā segliņš. Vasarā gan tam patiks saulīte, un raiblapu segliņš būs košāks. Novērots, ka ložņājošie augi labāk jūtas ar apmalītēm neierobežotā kapavietā.
Dažādiem dzīves apstākļiem labi pielāgojas klājeniskie kadiķi un Dammera klintene. Kadiķi noklās kopiņu 2–3 gadu laikā, pēc tam galvenais darbs – veidot formu. Šiem augiem gan netīk uzkritušās skujas un čiekuri.
Mākslīgs nav slikts
Augiem netīk pārcentīgi kopēji, secina Intars Otmanis. Piemēram, nevajag doties uz kapiem ziemā un norakt no kopiņām sniegu, tāpat augiem par labu nāks kāda aizķērusies rudens lapa. Neder arī apkasīt augiem saknes ik svētdienu.
Kapavietu ierīkotājs atgādina: saskaņā ar tradīcijām kapus pēdējoreiz apmeklē svecīšu vakarā novembrī un pēc tam tikai Lieldienās. Jāļauj atpūsties gan augiem, gan gulētājiem.
Ja nekādi nevar apzaļumot kopiņu, Intars iesaka izmēģināt mākslīgo zālienu. Var nopirkt pat tādu, kas vizuāli neatšķiras no īstā. Bezgaumīgi ir rupjie plastmasas izstrādājumi, kas sāk parādīties kapos.
Vienmēr nevainojami izskatās pilnīgi vai daļēji ar akmens plāksni klāta kopiņa. Tā ir atgriešanās pie senām tradīcijām.
