Lai kāposti mazāk garšotu kaitēkļiem 0
Dārzeņu audzētājiem pieejamo augu aizsardzības līdzekļu (AAL) klāsts sarūk katru gadu, bet kaitēkļu populācijas svārstās pa gadiem. Varam atcerēties cekulkožu (Plutella xylostella) eksplozīvo savairošanos 2016. gadā un to kāpuru izraisītos bojājumus. Savukārt 2018. gadā uz vairākiem kāpostu laukiem pēkšņi parādījās laputu (Aphididae) kolonijas, kaut gan pirms tam vairākus gadus šos kaitēkļus veiksmīgi ierobežoja savvaļas laputu lapsenīte Aphidius spp.
Tāpat katru gadu kāpostus bojā tripši (Thrips tabacii). Kaut gan daļa audzētāju nepievērš tiem lielu uzmanību, tripši turpina bojāt kāpostus arī uzglabāšanas laikā, palielinot svara zudumus, kā arī veicinot pelēkās puves izplatīšanos. Efektīvu insekticīdu trūkums būtiski ierobežo audzētāju iespējas apkarot kaitēkļus.
Daudzi kāpostu kaitēkļi, tostarp tripši, laputis, kāpostu muša (Delia brassicae), izvēlas augus ar lielāku cukura daudzumu sulā. Kāpostu audzētāji ir ievērojuši, ka skābējamo šķirņu kāpostus kaitēkļi bojā vairāk nekā ilgstošai uzglabāšanai paredzētus hibrīdus, jo pēdējiem ir lielāks sausnas un glikozinolātu, bet mazāks sulas un cukura daudzums. Holandes speciālists Hriss van Lārhovens iesaka audzētājiem ņemt vērā šo kaitēkļu īpatnību un censties audzēt kāpostus tā, lai tie mazāk garšotu kaitēkļiem. Protams, kāpostam jāpaliek pietiekami garšīgam patērētājiem un pietiekami kvalitatīvam turpmākai pārstrādei.
Kāpostu garša ir atkarīga ne tikai no šķirnes vai hibrīda, bet lielā mērā arī no mēslošanas.
Spēcīgas saknes veicina auga pretošanās spējas
Kāposti patērē ļoti daudz kalcija (Ca), bet tiem ir svarīgs nodrošinājums arī ar citiem elementiem, kā arī kalcija un magnija proporcija (Ca: Mg). Lai gan Dr. biol. Vilnis Nollendorfs runājis par to jau vairākus gadu desmitus, daudzi audzētāji nepievērš tam uzmanību. Kalcijs ir vajadzīgs ne tikai pašiem augiem, bet arī augsnes struktūras veidošanai. Laba augsnes struktūra nodrošina pietiekamu gāzu (tostarp skābekļa un CO2) apmaiņu starp augstākiem un zemākiem augsnes slāņiem, tāpēc veidojas spēcīga sakņu sistēma. Ir novērots, ka augi ar spēcīgām saknēm labāk pretojas dažādiem stresiem (sausumam, karstumam, aukstumam utt.), tāpēc ir mazāk pievilcīgi kaitēkļiem.
Vieglā smilšainā augsnē panākt pareizu kalcija un magnija proporciju nav tik grūti. Ja augsnes skābuma reakcija ir par zemu, lauks tāpat ir jākaļķo. Jautājums – kādu pH līmeni mēs uzskatām par zemu? Kāposti mēdz ciest no vairākām bakteriālajām puvēm, un ir zināms, ka baktērijas sliktāk attīstās, ja pH<6. Vienlaikus ir novērots, ka kalcija trūkums veicina baktēriju attīstību. Smilšainā augsnē parasti ir maz magnija, tāpēc labāk izvēlēties magniju saturošus kaļķošanas līdzekļus. Latvijā tie varētu būt dolomītmilti.
Mālainās augsnēs ir vairāk kalcija nekā magnija, tāpēc kaļķojot tās ir grūtāk nodrošināt ar optimālu kalcija un magnija proporciju. Latvijā V. Nollendorfs iesaka uzturēt Ca:Mg = 4–6 : 1, savukārt holandiešu speciālists iesaka Ca:Mg = 7 : 1. Šo viedokļu atšķirību var skaidrot gan ar augsnes sastāva atšķirībām, gan ar dažādām noteikšanas metodēm. Mēģinājumi palielināt magnija daudzumu augos, apsmidzinot tos ar magnija sulfātu, Holandē bija mazefektīvi, jo tomēr 90% magnija augs uzņem no augsnes caur saknēm. Iespējams, citi magniju saturoši lapu mēslojumi (piemēram, CalMax, magnija nitrāts) ir efektīvāki nekā magnija sulfāts. Efektīva būtu magniju saturošā kālija sulfāta iestrādāšana augsnē pirms kāpostu stādīšanas, bet Latvijā audzētājiem mēdz būt grūti atrast arī parasto kālija sulfātu.
Jāuztur barības elementu līdzsvars
Katram kilogramam slāpekļa, kas nonāk kāpostos, jāatbilst tikpat lielam daudzumam kalcija, bet tā ne vienmēr notiek. It īpaši karstā laikā kalcija uzņemšana augā ir apgrūtināta. Tāpat to būtiski ierobežo mitruma trūkums sakņu zonā. Karstā laikā augiem vieglāk uzņemt nitrāta formas slāpekli, bet kalcija uzņemšana atpaliek. Karstā un ilgstoši mitrā laikā stāvoklis vēl vairāk pasliktinās, jo samazinās mitruma iztvaikošana un kalcijs atkal netiek uzņemts augā. Pārmērīgs nitrātu daudzums augā veicina monosaharīdu (glikozes un fruktozes) veidošanos, un tieši šie cukuri visvairāk garšo tripšiem un citiem kaitēkļiem. Ja kalcija augā ir pietiekami, cukuri strauji tiek izmantoti amīnskābju un proteīna veidošanai.
Cēloņsakarība starp cukuru daudzumu un tripšu populācijas lielumu tiek apstiprināta ar augu sulas analīžu rezultātiem jau vairāk nekā 10 gadu garumā. Kaitēkļu invadētajos augos arī nitrātu daļa kopējā slāpekļa daudzumā parasti ir lielāka nekā no kaitēkļiem brīvos augos. Šķiet, liels nitrātu daudzums sulā pievilina kaitēkļus. Arī šeit Holandes pētnieki ir novērojuši lielas atšķirības starp kāpostu hibrīdiem. Ar vienādu nodrošinājumu ar slāpekli nitrātu daudzums ļoti variē atkarībā no hibrīda, tie dažādā ātrumā pārstrādā nitrātus olbaltumvielās.
No šī viedokļa ir svarīgi nepārmēslot dēstus ar slāpekli pirms izstādīšanas laukā, lai neveicinātu to pievilcību kaitēkļiem. Protams, dēstus nedrīkst arī turēt badā, arī šādi augi ir saistoši kaitēkļiem.
Pareiza mēslošanas shēma
Ir svarīgi neiedot visu slāpekli uzreiz pirms stādīšanas, bet sadalīt kopējo devu vairākās papildmēslošanas reizēs. Tāpat ir ieteicams katru reizi koriģēt mēslojuma devu atkarībā no augu stāvokļa un laika apstākļiem. Vislabāk būtu noteikt slāpekļa devu, vadoties pēc lapu sulas analīžu rezultātiem. Šādu analīzi var veikt LU Augu minerālās barošanās laboratorijā, kā arī firmas Omex laboratorijā. Jāņem vērā, ka abas laboratorijas izmanto atšķirīgas noteikšanas metodes, tāpēc to rezultāti nav salīdzināmi. Visu sezonu jāsadarbojas ar vienu noteiktu laboratoriju.
Lai augs labi izmantotu slāpekli, ir nepieciešams arī pietiekams nodrošinājums ar magniju. Hlorofila molekulā ir četri slāpekļa atomi uz vienu magnija atomu, tāpēc, magnijam trūkstot, daļa slāpekļa paliek neizmantota un veicina kaitēkļu apetīti. Svarīgs ir arī nodrošinājums ar sēru, jo sērs ir nepieciešams olbaltumvielu veidošanai. Jau vairākus gadus Latvijas kāpostu audzētāji novēro, ka kāpostu papildmēslošana caur lapām ar sēru saturošiem mēslojumiem veicina augu pretošanās spējas kaitēkļiem un slimībām.
Vasaras karstumā lapu mēslojums CalMax jāsmidzina katru nedēļu, lai nodrošinātu augus gan ar kalciju un magniju, gan ar boru. Pēdējos gados arvien biežāk runā par silīcija (Si) lomu augu pretošanās spējas veicināšanā. Pašlaik silīcijs vēl neskaitās augam nepieciešams barības elements, tomēr holandieši uzskata, ka tas veicina kalcija uzņemšanu augā.
Bioloģiskiem audzētājiem jāņem vērā, ka regulāras mehāniskās rindstarpu apstrādes nezāļu ierobežošanai bojā sakņu spurgaliņas, tādējādi kalcija uzņemšana augā tiek apgrūtināta. Atgādināšu, ka Latvijā ir reģistrēts no jūras aļģēm iegūts mēslošanas līdzeklis PhysioNatur (ar sastāvu P2O5 13%, K2O 15%, SO3 13%, CaO 30%, MgO 2% PHYSIO +), ko drīkst lietot bioloģiskajā lauksaimniecībā saskaņā ar regulas (EK) 834/2007 prasībām. Tas satur kalciju, kāliju, magniju un sēru un arī var veicināt kāpostu dabiskās pretošanās spējas.
Arī laika apstākļos, kas traucē iztvaikošanu (un kalcija uzņemšanu), holandieši iesaka veikt smidzinājumus ar nātrija molibdātu (40 g/ha), jo arī molibdēns veicina nitrātu pārveidošanos olbaltumvielās. Latvijā vienkāršāk būtu apsmidzināt kāpostus ar kompleksiem lapu mēslojumiem, kas satur visus mikroelementus. Apstrādājot augus ar katru mikroelementu atsevišķi, ir viegli vēl vairāk izjaukt pareizās proporcijas starp elementiem.
Ir svarīgi nodrošināt kāpostu vienmērīgu, nepārtrauktu augšanu. To mēdz pārtraukt ne tikai mitruma trūkums sausā laikā. Arī nepareiza herbicīdu lietošana mēdz izraisīt stresu un veicināt augu pievilcību kaitēkļiem. Pārmērīgas kālija devas izjauc K:Mg proporciju, tādējādi saknes sliktāk uzņem fosforu un augšana atkal apstājas.
Kā jau teikts, ir svarīgi regulāri veikt lapu vai lapu sulas analīzes, lai laikus ievērotu kāda elementa pārbagātību vai trūkumu. Ja daži elementi augā ir pārmērīgā daudzumā, to samazināt ir grūti. Var mēģināt palielināt citu relatīvi trūkstošu elementu daudzumu, bet līdz noteiktai robežai, jo vēl vairāk augs vienkārši nespēj uzņemt un sāksies toksikoze. Tāpat jāņem vērā, ka kāposti aug strauji un pienāk brīdis, kad papildmēslošanu ir iespējams veikt tikai caur lapām, jo fertigāciju Latvijā faktiski nelieto. Fertigācija ar pilienlaistīšanu nodrošina vienmērīgāku barības elementu piegādi augam, to var variēt atkarībā no laika apstākļiem un augu attīstības. Papildmēslošana caur lapām nedod iespēju iedot augiem tik daudz mēslojuma, cik vajadzētu, tas ir tikai palīgpaņēmiens. Tomēr pašlaik Latvijā pārdomāta un pamatota kāpostu papildmēslošana caur lapām var būtiski veicināt augu dabiskās aizsargspējas un atbalstīt tos cīņā ar kaitēkļiem un slimībām.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
