Lai kandidētu uz Valsts prezidenta amatu, Levits sagaida garantijas ievēlēšanai 8
Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru kā iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu pieminējuši “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi, būtu gatavs pretendēt uz augsto amatu, ja būtu pārliecināts par ievēlēšanu.
Levits intervijā “Ir” teicis, ka būtu gatavs “formulēt viedokli par kandidēšanu”, “ja ir nopietns piedāvājums – tāds, kad pasaka, ka šis kandidāts var tikt ievēlēts”. Jurists gan atzinis, ka šādu garantiju došanas varbūtība esot maza.
Levits būtu ar mieru kandidēt, jo viņam šķiet, ka prezidenta institūcija Latvijas valsts interesēs ir jāizmanto mērķtiecīgāk un aktīvāk. Vienlaikus viņš nevēlas teikt, ka pašreizējais prezidents Andris Bērziņš savas pilnvaras neizmanto pienācīgi, tomēr “tas mazāk atbilst manam priekšstatam, kā vajadzētu būt”.
“Mūsu parlamentārās demokrātijas iekārtā faktiski ir reprezentatīvs prezidents, kura loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem. Tas ir tikai viens viedoklis, bet tāpēc, ka tas ir prezidenta viedoklis, ir labāk sadzirdams. Prezidentam jābūt spējīgam formulēt šādu viedokli un ar to reprezentēt Latviju, lai valsts intereses izskanētu un pēc iespējas tiktu ņemtas vērā. Labs piemērs ir Vaira Vīķe-Freiberga, kura to darīja ļoti labi,” skaidrojis Levits, “otrs uzdevums – formulēt saprātīgu viedokli par būtiskiem Latvijas iekšpolitiskiem jautājumiem. Lai nevis ar formālo varu, bet tikai ar savu intelektuālo pienesumu dotu artavu problēmu risinājumam. Šie ir divi prezidenta uzdevumi mūsu sistēmā. Man liekas, ka tā ir laba sistēma, un prezidentam attiecīgi jāpilda šī loma.”
Pēc Levita domām, prezidentam būtu aktīvāk jāizmanto tas, ka Latvija ir divu visnozīmīgāko pasaules organizāciju – ES un NATO – locekle. “Mums jāpasaka Latvijas redzējums, bet tajā jāiekļauj arī kopējais redzējums, jo tikai tad tas tiks ņemts vērā. Nav tā, ka sanāk kopā 28 valstis un plēšas savā starpā, kura dabūs lielāku kumosu. Viens no Latvijas politiķiem pirms kāda laika teica: mūsu intereses ES ir izsist Eiropas fondus. Ar šādu pieeju tu neko neizsitīsi. Jādod savs pienesums Eiropas kopējam labumam, un caur to arī Latvijas intereses var tikt labāk ievērotas.”
“Gatavojot ES politiskās nostādnes, mums būtu jārunā, kas ir lielākie uzdevumi sociālajā politikā. Un – ar ko Latvija pilnīgi nenodarbojas – imigrācijas, bēgļu kopējā politika. Attiecībā uz NATO – ģeopolitiskā situācija pēdējos divos gados ir mainījusies, un NATO pamazām sāk to aptvert. Prezidents šo aptveršanas procesu varētu paātrināt un ievirzīt tādās sliedēs, lai tas būtu pēc iespējas efektīvi visām dalībvalstīm,” turpinājis Levits.
Lūgts vērtēt, vai Valsts prezidentam pašlaik būtu jādodas uz 9.maija svinībām Maskavā, Levits atzīmējis, ka jebkurai ārvalstu vizītei ir jēga tikai tad, ja tai var būt jēgpilni rezultāti. “Latvijas pozīcija attiecībā uz ģeopolitisko situāciju Eiropā ir skaidri definēta, to vēlreiz mutiski pateikt nav jēgas. Jēga ir tikai tad, ja šo pozīciju var sarunās kaut kā attīstīt tālāk. Ir vajadzīgs perspektīvs redzējums, kas ir reāls. Ja tāda nav, tad vizītes ir jāatliek tik ilgi, kamēr šāda perspektīva varētu rasties.”
