Tuvojoties garajai rokdarbu sezonai, gribas ķerties pie adīšanas, un skatiens tā vien maldās dziju veikalu plauktos – vai tur ir manas iecienītās krāsas ficītes un kamoliņi? Šoruden nospriedu, ka adīšu, kā redzams attēlā, – kamoliņu likšu kanniņā, un pavediens ritēs caur snīpīti. Tas tāpēc, ka mani vienmēr tracina groziņos un bļodās dancojoši kamoli – te izraudzītais priekšmets par lēzenu, te atkal par platu… Krūze nepieciešama arī tādēļ, lai pavedienu neķeksētu kaķis, kam acis zib un tā vien gribas kamolu padzenāt zem gultas, aptīt ap galda kāju.

Lasītākie

Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24

Veselam

Vēlies zaudēt līdz 5 kg mēneša laikā? Šie ieradumi būs lielisks veids, kā to panākt

TV24

Jānis Kažociņš: “Ja krievi nevar tikt galā pat ar Ukrainu, tad vai tiešām mēs – Eiropa – nespējam paši sevi aizsargāt bez ASV?”

Lasīt citas ziņas

Tā kā vienmēr adu mājās, šāda uzparikte ir ērta. Taču rokdarbnieces, kuras ada, braucot vilcienā vai autobusā, vai parkā uz soliņa, kamolus tur speciālā uz rokas uzmaucamā pašadītā somiņā vai noslēgtā, vieglā plastmasas traukā ar vāku, un pavediens slīd caur nelielu atveri. Šim nolūkam var pielāgot plastmasas ķirštomātiņu iepakojumu, kurā ieliek kamolu vai fici, pavedienu izverot pa caurumu. Droši, ērti un parocīgi!

• adīšana

Ciemos ērģeļu meistara Vernera Kalaca ģimenes mājā Ventspils pusē

Marmorējam dabas materiālus. Darināšana soli pa solim

Izvēlamies piemērotāko dziju: dziju veidi, trūkumi, kopšanas padomi