Lai kājas – tik vieglas 0
Smagas un nogurušas kājas? Skaidrs, ka vainīgas vēnas! Tā domājam bieži, bet vai šie simptomi tiešām vienmēr liecina par vēnu saslimšanu un ko darīt, lai solis taptu vieglāks?
Ducis jautājumu asinsvadu ķirurgam, flebologam Vēnu centrā Jurim Rītam.
Vai smaguma sajūta kājās, īpaši karstā laikā, ir neapstrīdama vēnu slimības pazīme?
Visbiežāk tā liek domāt par vēnu saslimšanu, tāpēc šos asinsvadus noteikti vajadzētu izmeklēt. Pirmo orientējošo informāciju, vai sūdzības varētu būt saistītas ar vēnu stāvokli, noteikti var sniegt ģimenes ārsts, bet pēc tam jādodas pie vēnu speciālista – flebologa.
Vienmēr ir labi, ja izmeklējumus un ārstēšanu veic viens un tas pats mediķis – precīzi zina, ko diagnostikas laikā redzējis.
Lai vēnu ārsts spētu pacientu konsultēt kvalitatīvi, jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējums. Pirms doties pie speciālista, vajadzētu noskaidrot, vai vizītes laikā būs iespēja veikt šādu diagnostiku. Jau pēc 20–30 minūtēm speciālists varēs sniegt izsmeļošu un pamatotu atbildi, vai vēnas ir slimas un kā tās iespējams ārstēt – izmantojot kompresijas terapiju, izdarot operāciju vai lietojot medikamentus. Tikai iztaujājot pacientu, uzklausot sūdzības, pat vislabākais ārsts pilnīgu priekšstatu par vēnu stāvokli nevar iegūt.
Vienmēr ir labi, ja izmeklējumus un ārstēšanu veic viens un tas pats mediķis – precīzi zina, ko diagnostikas laikā redzējis.Ir jābūt trenētai rokai, lai sonogrāfiju veiktu, un trenētai acij, lai saskatītu izmaiņas vēnās un pareizi saprastu, interpretētu tās. Ultrasonogrāfija nav tikai statisks attēls – arī tādu var iegūt, taču informatīvāka ir iespēja datora ekrānā redzēt vēnas, izvērtēt to funkcionālo stāvokli reālā laikā un plānot, kā tās vispiemērotāk ārstēt.
Lai gan vēnu saslimšanas ir bieži izplatītas, ir gadījumi, kad pacientu ar sūdzībām par kāju problēmām jāsūta pie kolēģa – traumatologa, neirologa, kardiologa, nefrologa vai dermatologa.
Vai ir vērts pašam mērīt, cik resna potīte, kur pietūkst, cik daudz tās apkārtmērs mainās dienas gaitā vai salīdzinot ar otru kāju?
Noteikti – to darot, cilvēks taču pievērš sev uzmanību, rūpējas par sevi. Tas liecina, ka pacients ir ieinteresēts par savu veselību un, visticamāk, rūpīgi izpildīs ārsta ieteikumus. Par tādu pacientu var priecāties!
Nevajadzētu gan aizrauties ar pašdarbību, jo ne vienmēr sūdzības izraisa tieši vēnu slimība, pat ja tā ir acīm redzama. Piemēram, kāju sāpes reti ir saistītas ar vēnu varikozi. Paplašinātas vēnas var ārstēt ķirurģiski, lai uzlabotu kāju izskatu.
Lai gan vēnas ir slimas, sāpes kājā var būt saistītas pavisam ar ko citu – ar mugurkaula deformāciju, neiroloģisku slimību, izmaiņām locītavās. Reizēm vienlaikus norit gan artēriju, gan vēnu saslimšana. Gadījumos, kad ir smaga vai vidēji smaga artēriju patoloģija, vēnu ārstēšana var kaitēt. Tāpēc svarīgi vērsties pie asinsvadu ķirurga, kurš specializējies arī fleboloģijā.
Vai pietūkums un smaguma sajūta kājās ir zīme, ka vēnas vajadzēs operēt? Ja nevar atļauties nākamo soli – operāciju, vai vispār jēga doties pie ārsta konsultēties?
Noskaidrot, kas par vainu, noteikti ir vērts un vajag! Ķirurgs, kurš specializējies vēnu slimībās, ārstē pacientus, nevis tikai operē vēnas.
Flebologa specialitāte ir plaša – ietver zināšanas par mazinvazīvu, mikroķirurģisku ārstēšanu, ar kuras palīdzību novērš kosmētiskas problēmas, ja pacientam slimu vēnu dēļ tādas ir. Vienlaikus vēnu ārsts ir arī dzīvības glābējs, piemēram, gadījumos, kad attīstījusies dziļo vēnu tromboze vai vēnu slimība ir tik smagā stadijā, ka izveidojušās plašas, dziļas, inficētas čūlas. To izcelsme bieži vien ir kombinēta: iemesls var būt gan artēriju, gan vēnu saslimšana, arī vielmaiņas problēmas, piemēram, cukura diabēts.
Kompresijas terapija ir nosacīta alternatīva operācijai, jo veicina asins plūsmu kāju vēnās, tādējādi uzlabojot audu vielmaiņu.
Ne visos gadījumos slimās vēnas var izoperēt un visas problēmas uzreiz atrisināt. Ja ir virspusējo vēnu mazspēja un rodas kāju tūska, nereti arī ādas hiperpigmentācija – tā kļūst zilgana vai brūngana, bieza, neelastīga, vēnu operācija ir plānojama un nepieciešama, lai neattīstītos trofiskas čūlas. Diemžēl ne visi pacienti, kam nepieciešama operācija, var to atļauties, jo, līdzīgi kā zobārstniecību, arī vēnu ārstēšanu valsts neapmaksā.
Kompresijas terapija ir nosacīta alternatīva operācijai, jo veicina asins plūsmu kāju vēnās, tādējādi uzlabojot audu vielmaiņu.
Vai vēnas var izārstēt, valkājot speciālās zeķes? Kā tās izvēlēties?
Piemērota, kvalitatīva kompresijas terapija ir ļoti nozīmīga. Sākumā, kad kāja ir pietūkusi, to nosaitē, lai tūsku novērstu. Lieto piemērotus ādu kopjošus līdzekļus, lai tā netiktu bojāta, kamēr tiek lietoti pārsēji.
Kad tūska noņemta, ārsts individuāli piemeklē atbilstošas kompresijas pakāpes un izmēra vēnu zeķes. Pareiza izmēra izvēle nosaka, cik efektīva būs ārstēšana. Mēru noņem nepietūkušai kājai.
Kompresijas terapiju, valkājot speciālās vēnu zeķes, var salīdzināt ar oftalmoloģiju. Ja ir slikta redze, ārsts izraksta brilles. Tuvredzība vai cita problēma netiek novērsta, bet redzi koriģē, valkājot brilles. Protams, var veikt arī modernu, redzi koriģējošu lāzeroperāciju, un tad brilles vairs nav nepieciešamas. Līdzīgi ir ar vēnām – tās var operēt ar lāzeru vai citu paņēmienu un novērst saslimšanu. Iespējams arī izmantot kompresijas terapiju – kamēr valkā vēnu zeķes, slimība neprogresē, un pacients var dzīvot bez sūdzībām.
Turklāt tagad ir dažādu krāsu un modeļu kompresijas zeķes, kuras vizuāli neatšķiras no parastām, arī tādas, kas īpaši piemērotas noteiktām pacientu grupām – piemēram, sportistiem vai diabēta slimniekiem.
Vai vieglāku simptomu atvieglošanai nepietiek ar ziedēm un geliem?
To piedāvājums ir ļoti plašs un īslaicīgu, atvēsinošu efektu sniedz. Kājas it kā kļūst vieglākas, sāpes var mazināties. Ķīmiskās vielas ziežu un gelu sastāvā var kairināt ādu, bet vēnu slimības gadījumā tā jau cieš no vielmaiņas traucējumiem. Mana pieredze liecina, ka šie medikamenti, īpaši, ja lietoti ilgstoši, parasti izraisa alerģiskas izmaiņas ādā, iekaisumu, pastiprinātu pigmentāciju un vēlāk čūlu. Ja simptomus izraisa kāds cits iemesls, piemēram, mugurkaula deformācija, lietot vēnām domātu ziedi nav nekādas vajadzības un jēgas. Turklāt šie medikamenti nav arī nemaz tik lēti. Tāpēc vienmēr paļauties, ka uz savu roku izvēlēta ziede palīdzēs, nevajadzētu.
Kas notiek, kad vēnu izoperē – kur paliek un kā var cirkulēt asinis?
Vēnas ir asinsvadu tīklojums – galvenās, maģistrālās ir visiem līdzīgas, bet sānzaru, papildvēnu un sīko vēniņu zarojuma variācijas ir ļoti atšķirīgas un katram cilvēkam unikālas – līdzīgi pirkstu nospiedumiem. Operācijas laikā slēdzot vai izņemot ārā slimos posmus, asinis pašas atrod ceļu pa citiem, veselajiem vēnu sānzariem.Slimās vēnas kvalitatīvā asins transportēšanā nepiedalās, tās pārslogo un bojā vēl veselos vēnu posmus.
Tāpēc tik svarīgi vēnas izmeklēt un ārstēt agrīni, kad simptomi un slimība vēl ir sākumstadijā.
Operācijas laikā slēdzot vai izņemot ārā slimos posmus, asinis pašas atrod ceļu pa citiem, veselajiem vēnu sānzariem.Slimās vēnas kvalitatīvā asins transportēšanā nepiedalās, tās pārslogo un bojā vēl veselos vēnu posmus.
Citādi vēnu slimība progresē, veidojas apakšstilbu ādas hiperpigmentācija un pat nelielas traumas, sadzīviska skrāpējuma dēļ var veidoties čūla, ko grūti sadziedēt.
Ko darīt, ja kāju izskatu bojā smalks zilgans asinsvadu tīklojums ādā?
Šāda kosmētiska defekta iemesls parasti ir paplašinātas sīkās vēnas, kas atrodas ļoti tuvu ādai vai pašā ādā. Nereti ir arī smaguma sajūta un sāpes kājās, bet, tā kā sīko vēnu izmaiņas šādus simptomus neizraisa, nevar sacīt – kad tīklojumu novērsīs, visas sūdzības izzudīs. Šīs sīkās vēniņas slēdz, ar nelielu špricīti tajās ievadot speciālu medikamentu, kas aizpilda vēnas lumenu. Tās sieniņas iekšējais slānītis medikamenta iedarbībā noārdās, un pēc laika vēna aizaug ciet. Ar šādu sklerotizācijas metodi iegūst kosmētisku uzlabojumu, tomēr simtprocentīgu efektu, ka āda būs kā pilnīgi vesela, nevar solīt. Sīko vēniņu ārstēšanu var veikt arī ar lāzeru no ārpuses, caur ādu tās slēdzot ar termisku enerģiju.
Vai jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējums, ja vēnu defekts ir acīm redzams vai, gluži otrādi, kāju āda ir gluda, vēnas vai to mezgli nav manāmi?
Ļoti būtiski, kādas ir pacienta sūdzības – ja ir tikai kosmētisks defekts un nekas netraucē, tā varētu sacīt. Tomēr cilvēks ir nācis pie ārsta ar kaut kādām sūdzībām un sagaida ieteikumus, kā tās novērst. Lai varētu plānot turpmākos ārstēšanas pasākumus, ultrasonogrāfijas izmeklējums ir obligāts visiem pacientiem un abām kājām. Pat ja uz āru nespiežas paplašināta vēna, sonogrāfijas laikā varam redzēt, vai slimība pavisam agrīnā stadijā tomēr nav sākusies. Citu pazīmju vēl nav, bet, iespējams, zemādā jau daudzās vēnās asins plūsma noris nepareizi un pacientam ir tipiskas vēnu saslimšanai raksturīgas sūdzības.
Diagnosticējot pavisam sīkas, vēl nebūtiskas izmaiņas venozo asiņu cirkulācijā, tas var būt par pamatu dažādu profilakses pasākumu plānošanai un veikšanai, kas ilgtermiņā var samazināt slimības attīstības risku.
Kāpēc uz kājas reizēm izveidojas nepārejošs zilums? Vēnas nav paplašinātas, mezglu arī nav, taču zils plankums saglabājas visu laiku.
Kādreiz zilumu veido ļoti sīku vēnu sakopojums ādā – matings, kas, no attāluma skatoties, saplūst kopā un izskatās kā zilums. Tāds var rasties arī, ja virspusējo maģistrālo vēnu slimība nav. Ja zilums vai vēnas izskats neuztrauc un citu sūdzību – tūskas, smaguma sajūtas, audu vielmaiņas traucējumu – nav, var nedarīt neko. Tādi zilumi nav bīstami.
Ja kāju izskats uztrauc, pēc izmeklēšanas zilumu var novērst, veicot skleroterapiju vai lāzerterapiju.
Vai tad, ja vēna ir nopietni slima, to nav labāk izoperēt visā garumā?
Operācijas apjomu, vēl jo vairāk, ja tā nepieciešama ārstnieciskā nolūkā, nevis tikai vizuāla, kosmētiska defekta novēršanai vien, ārsts rūpīgi izvērtē ar ultrasonogrāfijas palīdzību. Var sacīt, ka šī diagnostikas metode ir flebologa acis, jo, izmantojot ultraskaņu, precīzi var redzēt slimos vēnu segmentus.
Moderna vēnu ārstēšana nozīmē, ka tās operē pēc iespējas maztraumatiski, tikai posmus, kur vēna tiešām ir slima.Vesela vēna var noderēt kā rezerves materiāls, ja pēc gadiem aterosklerozes vai traumas dēļ rodas vajadzība veikt artēriju šuntēšanas operāciju – tas ir, ar pacienta vēnu aizstāt kādu bojātu maģistrālo artēriju posmu. Operējot veselas vēnas, nevajadzīgi tiek palielināts operācijas apjoms un tādējādi pieaug komplikāciju risks.
Moderna vēnu ārstēšana nozīmē, ka tās operē pēc iespējas maztraumatiski, tikai posmus, kur vēna tiešām ir slima.
Tāpēc gan pirms operācijas, gan tās laikā flebologs ultrasonogrāfiski kontrolē, pat līdz milimetra desmitdaļai precīzi nosakot, kuri vēnu posmi ir slimi un operējami vai nu ar lāzeru, vai mikroķirurģiski. To dara lokālā anestēzijā un griezieni ir tikai milimetru vai divus gari.
Vienā kājā vēna ir acīm redzami paplašināta, mezglaina, bet nesāp. Toties sāpes ir otrā kājā, pie potītes. Kad tur uzspiež, audi kļūst gaišāki, kad spiedienu mazina, redzams, ka saplūst asinis.
Tā notiek diezgan bieži. Tāpēc vienmēr nepieciešama ultrasonogrāfija abām kājām. Paradoksāli, bet stumbra vēna visā garumā tiešām var būt slima, lai gan zemādā tās paplašinājumu vai mezglu nav. Iespējams, to neredz, jo slimā vēna atrodas dziļāk audos, īpaši pacientiem ar palielinātu ķermeņa svaru.
Otrā kājā, kurā ir pamatīgi mezgli, stumbra vēna var būt vesela vai bojāts ir tikai neliels tās posms. Faktiski tā ir kosmētiska problēma, tomēr ar laiku stipri paplašinātā vēna var iekaist. Lai novērstu problēmas nākotnē, šādu paplašinātu vēnu ārsts iesaka operēt vai sklerotizēt.
Nedrīkst aizmirst, ka kāja, kurā nav redzamas vēnu patoloģijas, var sāpēt pavisam citu, ar vēnām nesaistītu iemeslu dēļ – piemēram, artēriju, muguras problēmu, pēdas vai potītes deformācijas rezultātā. Tad jāārstē šīs vainas.
Cik ilgi pēc vēnu operācijas nevar pilnvērtīgi strādāt?
Vispirms – šīs operācijas tiek veiktas plānoti, pacientam ērtā laikā, iepriekš veicot rūpīgu izmeklējumu. Operācijas ir maztraumatiskas, tiek izdarītas lokālā anestēzijā. Tāpēc modernā vēnu klīnikā pacients atrodas vidēji divas stundas – līdzīgi kā pie zobārsta. Daudzi pacienti izvēlas operāciju piektdienā vai sestdienā, un jau pirmdien dodas uz darbu.
Sāpju līmenis atšķiras gan operācijas tehnikas un apjoma dēļ, arī atbilstoši individuālajam sāpju sliek-snim. Pēc kvalitatīvi veiktas operācijas sāpes parasti nav. Mūsu pacienti pēc operācijas vidēji izdzer tikai vienu pretsāpju medikamentu tableti. Uz mājām var doties savām kājām.
Raksts publicēts žurnālā “36,6°C” 2010. g. jūnija/jūlija numurā
