Foto LETA

Lai kaitēkļi nenoēstu jau tā niecīgo ražu. Ieteikumi sakņaugu saglabāšanai 0

Burkānu mušiņa, tripši, laputis un dažāda veida puves, kas vairojas paaugstināta mitruma ietekmē, pašlaik apdraud uzglabāšanai paredzētos sakņaugus visā Latvijā. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti apkopojuši padomus, kā rīkoties sekmīgākai ražas saglabāšanai.

Reklāma
Reklāma
Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24
Veselam
Vēlies zaudēt līdz 5 kg mēneša laikā? Šie ieradumi būs lielisks veids, kā to panākt
Kokteilis
FOTO. Pavāru dejas ap katlu var beigties nepatīkami jeb kas notiek Kremļa ķēķī: “Putins grib ēst tā, kā ēda bērnībā Ļeņingradā”
Lasīt citas ziņas

Ilgstoša ūdens stāvēšana uz lauka izspiež gaisu no augsnes, un augu saknes, kā arī sakņu dārzeņi sāk smakt. Cik ātri sākas sakņu sabrukšanas process, atkarīgs no tā, cik fizioloģiski nobriedušas ir dārzeņu saknes. Tādi dārzeņi, kas nobrieduši pilnībā, būs izturīgāki par tiem, kam vēl nepieciešams laiks briešanai.

“Pārmērīgā mitruma iespaidā var pieaugt kaitēkļu bojājumu apjoms sakņaugiem. Tā burkānu muša var pastiprināti uzbrukt burkāniem un baltajiem redīsiem (daikoniem), savukārt rutkiem, kāļiem un rāceņiem pieaug kāpostu mušas bojājumi. Tiem dārzeņiem, kas aug virs augsnes – galviņkāpostiem, ziedkāpostiem un brokoļiem kaitēkļu plejāde ir tik plaša, ka brūces var radīt kā tripši un laputis, tā kāpostu un rāceņu balteņi. Uz visu šo primāro bojājumu bāzes attīstīsies arī dažādu ierosinātāju radītās puves.” norāda LLKC dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Kas jādara?

CITI ŠOBRĪD LASA

Šādos apstākļos jāmobilizē visi iespējamie spēki ražas novākšanā – radi, draugi, paziņas, iespējams, aicinot arī pilsētas cilvēkus, kam rūp Latvijā izaudzētie dārzeņi. Var uzrunāt tiešās pārdošanas pulciņus, tirgus klientus, tos, kas brauc pirkt dārzeņus uz saimniecību. Var izmantot sociālo mediju iespējas.

Rūpīgi izvērtējam katru lauku, ja iespējams, vācam selektīvi, izmantojam gan roku darbu, gan tehniku.

Izvērtējam, vai iespējams ko ātri mainīt ūdens noteces uzlabošanā. Ja var, palielinām ūdens iztvaikošanu no augsnes, rušinot rindstarpas. Mazākās platībās var izmantot kapļus.

Nodrošinām papildus platības dārzeņu apžāvēšanai. Ja ir aizdomas par puvēm, tad dārzeņus drīkst apžāvēt tikai ar +12 līdz +13 oC. Siltāks gaiss puvju izplatību pastiprinās.

Būs nepieciešams papildus laiks un resursi šķirošanas nodrošināšanai.
Ja var nodrošināt apžāvēšanu uz lauka (saulaina diena), ir vērts to darīt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.