Rakstniecības muzeja māju meklējumi atklāj sistēmiskus trūkumus nozarē 0
Tika gaidīts, taču ne pagājušajā, ne arī šajā nedēļā Ministru kabineta darba kārtībā nav iekļauts jautājums par ēkas Mārstaļu ielā 6 nodošanu Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) vajadzībām. Par šādu rīcību septembrī vienojušies Kultūras ministrija (KM) un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), jo strupceļā nonākusi muzeja vajadzībām iepriekš izmantotās ēkas Pils laukumā 2 rekonstrukcija. VNĪ tiesājas ar būvniekiem, projekta termiņi neglābjami nokavēti un līdzekļi jāatdod piešķīrējam – Eiropas Ekonomiskās zonas/Norvēģijas finanšu instrumentam –, bet skaidrības par tālāko nav nekādas.
Turklāt vēl ar 1. oktobri un ilggadējā vadītāja Jāņa Garjāna aiziešanu pensijā Kultūras ministrijā tiek likvidēta jeb, kā to nosaukusi KM, reorganizēta Muzeju nodaļa, apvienojot to ar Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļu. Nevarētu būt vēl nepiemērotāks brīdis nodaļas reorganizācijai nozīmes mazināšanas virzienā, ņemot vērā, ka tieši šī ministrijas pārraudzītā joma pēdējos gados atkārtoti apliecinājusi stratēģiskas domāšanas trūkumu. Drīzāk būtu nepieciešams Muzeju nodaļu stiprināt, jo uzdevumi, kas tai priekšā, prasa neordinārus, iespējams, arī drosmīgus un sāpīgus risinājumus.
Savukārt RMM ir kļuvis par situācijas ķīlnieku: muzejs piedzīvojis teju veselu akreditācijas periodu bez pastāvīgām mājām, un līdz nākamajai, kas gaidāma 2022. gadā, būtu nepieciešams tādu iegūt. Septembra sākumā VNĪ piedāvāja risinājumu: piešķirt RMM vajadzībām namu Mārstaļu ielā 6, kur kādreiz bija izvietota mākslas galerija “M6”. Muzejs piekrita, bet Kultūras ministrija norāda – tas būtu veids, kā “pēc iespējas ātrāk atgriezt iespēju apmeklētājiem iepazīties ar muzeja ekspozīciju”. VNĪ komunikāciju speciāliste Inta Plūmiņa pamato, ka meklēt alternatīvas telpas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas izvietošanai nolemts tādēļ, ka tiesvedībai ar būvniekiem, kurā nākamā sēde nozīmēta šā gada novembrī, nav prognozējams beigu datums. VNĪ atgādina, ka pieaug arī darbaspēka izmaksas, tādējādi laikā, kad noslēgsies tiesvedība, Pils ielas nama rekonstrukcijas pabeigšana varētu izmaksāt jau dārgāk.
Neatkarīgi muzeju darba eksperti dažādu iemeslu dēļ pret piedāvāto risinājumu gan izturas skeptiskāk (sk. viedokļus).
Ko muzejs zaudēs?
“No muzeja funkciju izpildes viedokļa Mārstaļu ielas ēka atrodas pat izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā 2 – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē,” skaidro Inta Plūmiņa, piebilstot, ka arī šī ēka ir vēsturisks nams, turklāt senāks par Pils laukumu 2, un tajā saglabājušās vēsturiskās liecības. Savukārt RMM direktore Iveta Ruskule piebilst – Mārstaļu ielas ēka ir apmeklētājiem mīlīgāka un kompaktāka par namu Pils laukumā ar tā plašajām kāpņutelpām un gaiteņiem.
Protams, ēka Pils laukumā ir gan prestižāka un labākā vietā, gan arī pēc pārbūves būtu plašāka par pašreizējo alternatīvu. Tās kopējā lietojamā platība pēc renovācijas būtu 2658 m2, kamēr Mārstaļu ielā 6 pēc pārbūves gandrīz divas reizes mazāka – tikai 1400 m2. RMM direktore Iveta Ruskule gan norāda, ka pirms rekonstrukcijas ēkā Pils laukumā telpas izstāžu un ekspozīcijas vajadzībām bijušas tikai 288 m2 plašas, pēc rekonstrukcijas bija paredzētas 626 m2 platībā, kamēr Mārstaļu ielā pēc pārbūves izstādēm un ekspozīcijai izmantojamā telpa būs 400 m2 plaša. Siltajā gadalaikā pieejamās publiskās telpas papildināšot mājīgais iekšpagalms.
Sāpīgākās izmaiņas būs daļēji ierobežotās iespējas darbā ar apmeklētājiem.
“Ir domāts, ka Mārstaļu ielā 6 vienlaikus varēs uzņemt līdz simt apmeklētājiem, bet šis skaitlis vēl jāprecizē, sadarbojoties ar projektētājiem. Sarīkojumiem plānots izmantot plašo vairāklīmeņu mansarda telpu, taču darbs ar mērķauditorijām, kam Pils laukumā bija paredzētas divas īpaši aprīkotas telpas – ģimenēm ar bērniem un izglītojamiem – būs apgrūtināts,” atzīst muzeja direktore.
Pils laukumā būtu bijušas 30 darba vietas muzeja speciālistiem, kamēr Mārstaļu ielā pastāvīgi strādās tikai līdz desmit. Taču publiskajai darbībai – izstādēm un konferencēm – muzejs cer izmantot arī Muzeju krātuvē Pulka ielā plānoto izstāžu un konferenču zāli. Tādējādi līdz ar lasītavu, kuru jau sākotnēji bija paredzēts pārcelt uz Pulka ielu, muzeju krātuvei būs būtiski svarīgāka nozīme muzeja darbā, un arī telpas šeit būs ievērojami plašākas nekā Mārstaļu ielā – ne tikai krātuvei, bet arī speciālistu darba vietām un darbam ar publiku paredzētās. Iveta Ruskule norāda, ka RMM krājuma glabāšanai paredzētais telpu apjoms tur ir 3872,4 m2. Gandrīz tikpat liela papildu platība jeb 3513,6 m2 plānota darbinieku telpām, digitalizācijas un restaurācijas darbnīcām, dokumentu arhīvam, izstāžu sagatavošanas darbnīcām. Savukārt 352 m2 lielajā publiskajā zonā plānota izstāžu un konferenču telpa, kā arī lasītava un zinātniskā bibliotēka.
“Dziesma” neskanēs, ekspozīciju pārstrādās
Sākotnēji no Kultūras ministrijas izskanējusī informācija par to, ka Pils laukuma ēkas vajadzībām vēl iepriekšējās muzeja direktores vadībā izstrādātā pastāvīgā ekspozīcija “Dziesma” varētu ar dažām variācijām tikt izmantota arī Mārstaļu ielā, tomēr izrādās maldinoša. Skaidrs, ka vienām telpām veidotu koncepciju nav iespējams mehāniski pārvietot uz citām, gluži atšķirīgām. Gan RMM direktore Iveta Ruskule, gan nu jau reorganizētās KM Muzeju nodaļas bijušais vadītājs Jānis Garjāns uzsver, ka līdzekļi jaunajai ekspozīcijai tiks pārcelti no iepriekšējās izstrādei piešķirtās naudas – gandrīz miljona eiro apmērā. Netiek gan atklāts, cik no šīs naudas jau iztērēts nu jau nekam nederīgās ekspozīcijas veidošanai.
Ēkai Pils laukumā 2 veidotā ekspozīcijas koncepcija balstījās teju ikvienam tuvajā literatūras un mūzikas krustpunktā – dziesmā, atklājot tās ceļu no dainu intīmās gaisotnes līdz Dziesmu svētku varenībai.
Muzeja direktore tagad atzīst: ekspozīcijas satura un dizaina projekts tiks pilnībā pārstrādāts. “Iepriekš izstrādātās koncepcijas un tās mākslinieciskās un tehniskās realizācijas projekts ir kvalitatīvi nesavietojams ar Mārstaļu ielas ēkas vidi. Darbs pie jaunās ekspozīcijas satura ieceres jau sākts,” sacīja Iveta Ruskule, pagaidām gan neatklājot tās ideju.
Lai muzeju neaizmirstu
Inta Plūmiņa norāda, ka finansiāli muzejs nezaudēs, jo izmaksas RMM pārvietošanai uz Mārstaļu ielu 6 nepārsniegšot Pils laukuma 2 nama plānotās pārbūves neapgūto budžetu. “Ēkas rekonstrukcijas projekts muzeja vajadzībām nav jāizstrādā no jauna, tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzejam izstrādātais projekts,” viņa skaidro, piebilstot, ka projekta pielāgošana specifiski RMM vajadzībām un būvdarbu iepirkums varētu aizņemt aptuveni sešus mēnešus no brīža, kad RMM būs izstrādājis muzeja jaunajām telpām pielāgotu ekspozīcijas projektu.
“Ņemot vērā ēkas atrašanās vietu Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa teritorijā un iespēju, ka būvniecības laikā rodas nepieciešamība veikt ēkas vēstures papildu izpētes, apstiprināšanas, restaurācijas un citus darbus, nepieciešamais laiks būvdarbu veikšanai ir aptuveni gads,” turpina VNĪ pārstāve.
Tiesa, nav nekādas garantijas, ka arī jaunā projekta īstenošanas termiņus neietekmēs būvnieku iebildumi un konkursu pārsūdzības.
Turklāt pielāgota pārbūve ir tikai pielāgota, nevis speciāli noteikta muzeja vajadzībām veidota.
Iveta Ruskule pārliecināta, ka muzejam izdevīgāk pieņemt pašreizējo VNĪ piedāvājumu nevis gaidīt, kā atrisināsies situācija ar ēku Pils laukumā, tādēļ ka pašreiz rekonstrukcijai nepieciešamie līdzekļi iezīmēti valsts budžetā. “Ja tiesvedība turpināsies divus, trīs, piecus gadus, tos var pārdalīt citām vajadzībām, un mūs vienkārši aizmirsīs,” uz risku aizrāda muzeja direktore.
Publiskajā telpā no muzeoloģijas speciālistiem izskanējis viedoklis: iespējams, RMM varētu saglabāt kā lasītavas daļu, krājumu inkorporējot Latvijas Nacionālā arhīva vai Nacionālās bibliotēkas krājumā, tā kā aizvadītajos gados muzeja funkciju daļēji jau pārņēmusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā”.
Raugoties tikai no praktiskā viedokļa, iespējams, šāds risinājums nepavisam neizskatās peļams – lasītāji patiešām jau pieraduši iztikt bez Rakstniecības un mūzikas muzeja, turklāt vēl 2009. gadā muzejs reiz tika reorganizēts, no tā atdalot teātra sadaļu un izveidojot Latvijas Kultūras akadēmijas E. Smiļģa Teātra muzeju. To droši vien būtu iespējams atkārtot, muzeju sašķeļot tālāk un tādējādi arī vieglu roku atrisinot nepieciešamību samazināt KM darbinieku skaitu par sešiem procentiem, kā to prasa Valsts kancelejas izstrādātais administratīvā aparāta mazināšanas plāns.
Taču, īpaši ņemot vērā, ka ministrijā jau faktiski likvidēta Muzeju nodaļa, politiski šāds risinājums varētu izrādīties liktenīgs ne tikai muzejam pašam, bet arī ministrijai, jo liktu uzdot jautājumu: ja jau var likvidēt vienu muzeju, kādēļ to pašu neizdarīt vēl ar kādu? Krājums jau zaudēts netiktu, to noliktu kādā arhīva telpā, iespējams, pat turpinot digitalizēt… Un, ja mantojuma saglabāšanas funkcija tik eleganti atrisināta, vai ar pārējām netiktu galā kāda nodaļa citas ministrijas sastāvā?
Pēcvārds par valstisku (ne)izdarību
Jāatgādina, ka plāni par Raiņa muzeju restaurāciju gaisā virmo jau kopš gadsimtu mijas, taču septembrī tieši pirms desmit gadiem sabiedrība uzzināja, ka pieņemts lēmums restaurēt un rekonstruēt tobrīd vēl Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja ēku Pils laukumā, vienlaikus to paplašinot. Jau tobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” bija saņēmusi būvvaldē galīgi saskaņotu tehnisko projektu.
Bija 2008. gads, un vēl nebija pilnībā zudis pirmskrīzes optimisms, ka valsts attīstīsies arvien straujāk un izdosies īstenot vērienīgo programmu “Mantojums 2018”, kas paredzēja līdz Latvijas simtgadei atjaunot visus valsts kultūras infrastruktūras objektus. Protams, ne jau tikai par valsts līdzekļiem vien. EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta fondam iesniegtā projektā, kurā bija iekļauti vairāki ar Raiņa vārdu saistīti muzeji, bija paredzēta arī greznās Pils laukuma ēkas pārbūve. Jāatzīst, vairāki muzeji patiešām ar šā fonda līdzekļu palīdzību VNĪ pārraudzībā veiksmīgi atjaunoti, restaurējot vēsturiskās ēkas un padarot tajās izvietotās ekspozīcijas atbilstošas 21. gadsimta prasībām.
Taču par Pils laukuma namu jau pirms restaurācijas muzejnieku aprindās virmoja skaļi neizteiktas bažas, ka rekonstrukcija ir tikai aizbildinājums, lai grezno ēku muzejam slepus atsavinātu un pārdotu vai iznomātu kādam turīgam privātīpašniekam vai firmai. VNĪ pārstāvji apgalvo – viņu rīcībā neesot informācijas par šādu scenāriju. “Beidzoties tiesvedībai, valdība sadarbībā ar VNĪ lems par tālāko ēkas lietojumu, kas atbilstu valsts interesēm. Konkrētus ēkas Pils laukumā 2 izmantošanas scenārijus šobrīd nevaram prognozēt, jo tiesvedība nav beigusies,” īsi komentē Inta Plūmiņa.
To, kas notiks ar namu Pils laukumā, būs iespēja novērtēt, kad tiesvedība ar būvniekiem beigsies. Tas, cik regulāri notiek šādas tiesāšanās par kultūras celtņu projektiem, liek uzdot jautājumus par formulējumu precizitāti iepirkumos un līgumos un tādējādi – par atbildīgo amatpersonu profesionalitāti. Rakstniecības un mūzikas muzeja gadījumā ne VNĪ, ne arī KM pagaidām arī nav sniegusi atbildi uz jautājumu, no kāda budžeta tiks vai jau tikuši atmaksāti Pils laukuma ēkā līdz šim ieguldītie EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi.
UZZIŅA
Lēmums par Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja ēkas rekonstrukciju pieņemts 2008. gadā.
No EEZ fonda projekta ēkas rekonstrukcijai un jaunās ekspozīcijas izveidei tika iedalīti pieci miljoni eiro.
Patlaban ekspozīcijas izveidei no Kultūras ministrijas budžeta paredzēti 947 585 eiro, pārcelšanās izdevumiem – 10 000 eiro, komunālajiem maksājumiem – 19 195 eiro un nomas maksai – 325 844 eiro četru gadu garumā līdz 2022. gadam.
Ēkas Mārstaļu ielā 6 pielāgošana Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām maksātu 3 380 125 eiro, kas tikšot segti no VNĪ finanšu resursiem.
VIEDOKĻI*
Ilze Knoka, RMM direktore līdz 2015. gadam: “Kamēr tiek svinēti ieilgušie gaidīšanas svētki, auditorija ir pārdalīta starp skaitā un kvalitātē pieaugošo publisko un privāto personu piedāvājumu, no kura izvēlas lietotāji, kuru skaits turpretī nepieaug. Lai šo sadalījumu mainītu sev par labu, muzejam būs vajadzīgs stipri vairāk par kaut kad nākotnē nosacīti pielāgoto ēku.”
Juris Dambis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs: “Šīs ēkas [Pils laukumā 2] atjaunošanas un funkcionālā piepildījuma risināšanā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Norvēģijas kultūras mantojuma direktorāts ir ieguldījis daudz enerģijas, lai no sākotnējās ideju un prasību pieticības nonāktu līdz starptautiskā līmenī saprotamam un atbalstāmam projektam. Vienkāršota un tik strauja muzeja mājas nomaiņa rada pārsteigumu.”
Māra Eņģele, literatūrzinātniece: “Es domāju, ka muzejam ir jāstāv uz barikādēm cīņā par ēku Pils laukumā 2, lai arī tas vienam otram iezvanītu trallināšanas laika beigas.”
* Domnīca “Creative Museum” 2018. gada vasarā publicējusi viedokļu sēriju par Rakstniecības un mūzikas muzeja transformācijām. Citējam dažus viedokļu paudējus, pilnus rakstus lasiet “Creativemuseum.lv”.
