Egils Līcītis: Valsts galva neatļausies paņēmienu “zvans draugam” un “palīdzība no zāles” 2
Pēc ZZS stratēgu stabilitātes plāna A bij paredzēts, ka “nākamās valdības kodolu veidosim mēs ar nacionāļiem”. Kodolam piekabinātu kādus “pozitīvos”, un labo darbu čempioni rullē! Kā zināms, tautas griba manifestējās, nobalsojot pret iestagnējušo politiku un lai varu nodotu jauniem. Plāns A sabruka. Sagāzās kā veca sēta. Uztraukti politologi tūliņ kasīja pauri, cik sarežģīta, bezgalgara un grūta vērtīšoties koalīcijas sastādīšana tik “sadrumstalotā” parlamentā.
Bet jau senie grieķi mācīja, ka visa sākumā bija haoss, kaut kas līdzīgs “glūnošam bezdibenim”. Tad radās zeme, kalni, debess jums, ūdeņi, dzīvas radības. Un loģiskā noslēgumā politeiskas pasaules pārvalde no Olimpa, kas apmēram atbilst mūsu valstiskajai institūcijai – koalīcijas padomei.
Latvijas daudzpartiju sistēmā par regulatoru gan pirms, gan pēc vēlēšanām uzteicami efektīgi šoreiz piedalās prezidents. Un valsts galvam ir latvju zemes likteņgrāmata, lasi, Satversmes dota tiesība nosaukt premjera kandidāta vārdu. Pēc daudziem radikāliem priekšlikumiem mainīt likumu par Ministru kabineta iekārtojumu prezidents gan iztrūcināts, vai neprasīs nominēt nevis premjeru, bet Pasaules valdnieku, Valsts pārvaldnieku vai Ģenerālsekretāru, taču caurmērā Vējonis regulē ļoti atbildīgi. Pasen sacīja, ka vēlams nākamajā valdībā iztikt bez saskaņiešiem.
Juzdams deguma smaku, brīdināja, ka būtiskie kara, ārlietu ministra posteņa ieņēmēji saskaņojami ar pili, Latvijas rietumnieciskam kursam jāpaliek iecementētam. Arī pēc vēlēšanām prezidents kā namdaris koordinē valdības būvdarbu gaitu. Došot divi nedēļas termiņu starppartiju konsultācijām, tad saukšot uz pārrunām, un valsts simtgade jāsagaida ar jaunu valdību.
Prezidents ir ieskatījies šo blēžu kārtīs. Partijām nav vaļas vilkt gumiju, un varbūt koalīcijas organizēšanās nemaz nebūs pārlieku sarežģīta. Aptuveni ožam, ko runās politiķi savā burbulī, kā vazās aiz deguna partneri, viesodamies viens pie otra ofisos ar noplukušām kušetēm un finierētām kantora mēbelēm. Bet tad delegātus aicinās uz valsts pirmās personas rezidenci, kur viss no ozolkoka, pie sienām vecmeistaru gleznas, Raimonda pašrocīgi nogalinātu medību dzīvnieku izbāztas trofejas (kur negribētos karāties blakus), pulierēti, polsterēti sēžamie un pa parketu staigā no Indijas vesti pāvi. Te nevarēs laipot, gvelzt muļķības, kad liekas, ka partijai visi nav mājās. Lūdzu, kā ar degsmi metīsieties valsts darbā?
Parādiet, kā attaisnosiet vēlētāju dāvāto uzticību! Te prasīs argumentācijas spējas, nevis līdz kaklam apnikušo Vjač. Dombrovska ņaudēšanu, cik slikti, ka viņš nav gaidīts viesis valdībā. Kad prezidentam būs zināšanu un priekšstatu summa par apkārtējo pasauli, viņš ieies guļamistabā ar savām domām pie viedokļu līderes Ivetas Vējones un atgriezīsies publiskā telpā jau ar kundzes domām, kā šai gadījumā tiks izlietotas prezidenta pilnvaras.
Līdzsvaroti spriežot, nekas nav pret cienījamo advokātu, bet politikā Gobzems gauži zaļūksns, Eiropā nepazīstams (kas varbūt labi Eiropai), iekšzemē “kontraversiāla persona”, tādēļ pāragri kumeļu partijas pārstāvi pārcelt Ministru prezidentu meistarklasē. Bordāna kungs jau pieredzējušāks vīrs, būs likuma un kārtības nodrošinātājs, bet arī ballīšu karalis Pabriks nav zemē metams kandidāts veikt premjera pienākumu. Tā ka gaidiet rezonansi no Vējoņu informēšanās “aiz aizkariņiem”, vai Viņa Ekselences Ministru prezidenta kundze būs Pabrika vai Bordāna dzīvesbiedre.
Ja haoss nebeidzas, partijas ievilcina kaķošanu, peļošanu? Prezidents ir valstsvīrs, domātājs, karavadonis. Valsts galva neatļausies paņēmienu “zvans draugam” un “palīdzība no zāles”. Ja valstī traucē mājas mieru, nācijas tēvs pieliks punktu demokrātiskai pārvaldes iekārtai, partijām būs jāmirst ar visiem izvirzītajiem amatu kandidātiem.
