Lai jaunieši neslīgtu atkarībās 2
Mobils darbs ar jaunatni ļauj iesaistīt šo vecuma grupu dažādās aktivitātēs, sniedzot atbalstu arī attālos reģionos dzīvojošiem. Jaunatnes starptautisko projektu aģentūra (JSPA) jau otro gadu strādā pie tā, lai darbs ar jauniešiem arī Latvijas pašvaldībās uzlabotos. Lai dalītos pieredzē, eksperti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas tikās konferencē “Mobils darbs ar jaunatni”.
Jau agrīnā vecumā narkotiku dīleri, bez izglītības un ar sodāmību
“Mūsu darbs lielākoties notiek ar sociāli bīstamu un nestabilu sabiedrības daļu. Tie ir skolu pametušie jaunieši, imigranti, jaunieši ar kriminālu pagātni, alkohola un narkotiku atkarīgie, bērni un jaunieši no izirušām ģimenēm,” izskaidroja organizācijas “Jes Brussels” sociālā ielu darba grupas koordinators Tomass Devos no Beļģijas.
“Viņus vajag uzrunāt, ir jāgūst uzticība un ilgā laika periodā tie jāiesaista aktivitātēs. Tas prasa profesionalitāti un piepūli. Vēlamies, lai jaunieši jūtas piederīgi savai pilsētai, sabiedrībā novērtēti, neņemot vērā apstākļus, kādos viņi ir auguši. Mācīšanās, pat ja tas nav formālā veidā, notiek ikdienā, savstarpējā sadarbībā. Jauniešiem tiek gan sniegta palīdzība, gan meklēti viņu talanti un tālāk ierosināts likt lietā savas prasmes, lai kļūtu par pastāvīgu sabiedrības pārstāvi. Piemēram, kāds jaunietis bija talantīgs kapoeiras pratējs. Mācījām viņam budžeta plānošanu, kā veidot pasākumus, projektu vadīšanu, lai šo savu talantu pēcāk var izveidot par patstāvīgu nodarbi. Tagad šis jaunietis ir sācis savu NVO un kapoeiras skolu Briselē,” piemēru piesauca Tomass.
Arī Molenbekas mikrorajons, kas iepriekš bija pamesta, izdemolēta, izolēta vieta, kur darbojās vietējie narkotiku tirgoņi (lielā mērā – nepilngadīgie, kas neapmeklēja skolu un ar šo nodarbi pelnīja naudu), tagad pārveidots par parku. “Pēc vides labiekārtošanas organizācijai tika piedāvāts tur atvērt jauniešu centru. Ilgtermiņā strādājot mikrorajonā, caur vecākajiem brāļiem un māsām, kas sākotnēji tika uzrunāti, jaunatnes darbinieki pamazām nokļuva līdz jaunākajām atvasēm. Bieži vien vecākie jaunieši teica “esmu narkotiku dīleris, man nav iegūta izglītība un ir sodāmība, es esmu norakstīts, bet palīdziet manam mazajam brālim vai māsai”. Uz ko jaunatnes darbinieki aicināja pašiem būt tiem, kas palīdz. Ar jaunatnes darbinieka atbalstu un padomu, bet pašiem veidot mikrorajona jauniešiem aktuālus pasākumus u. tml. Tā soli pa solim sākās darbs, un jaunieši arvien vairāk tika iesaistīti vietēju aktivitāšu izveidē,” paskaidroja beļģis T. Devos.
Vēlamo rezultātu nav iespējams sasniegt ātri
Lietuvas Politikas pētījumu un analīzes institūta (PPAI) pētnieks Nerijus Miginis norādīja, ka darbs ar jaunatni Lietuvā no 2000. gada ir izgājis vairākas attīstības fāzes. Šobrīd Lietuvā visā tās teritorijā ir 37 jauniešu centri un 136 vietas – bibliotēkas, kultūras centri, skolas u. c., kuros iekārtotas jauniešu telpas. “Tajās jaunieši var iet un iesaistīties aktivitātēs. Viens centrs nevar aptvert visu pašvaldības teritoriju. Lietuvā ir 60 pašvaldības un, pat ja būtu 60 jaunatnes centri, šis modelis tāpat nedarbotos. Esam nonākuši pie secinājuma, ka nākotnē jākoncentrējas uz visām šīm trīs formām: darbs ar jauniešiem jauniešu centros, darbs ar jauniešiem ielu vidē (speciālists dodas ielās un uzrunā jauniešus) un mobilais darbs ar jaunatni,” stāstīja N. Miginis.
Pašvaldības šo ideju diezgan ātri atbalstīja, norādot, ka šī ir lieliska iespēja no centra strādāt ar plašāku teritoriālu pārklājumu, nezaudējot saikni ar mazām sabiedrības kopām. “Mobilā darbā ar jaunatni idejas pirmsākumi radās citu jomu iedibinātā mobilā darbā, kas tiek ikdienā īstenota: skolas autobuss, bibliotēkas autobusi, asinsdonoru autobuss, cirks, autoveikali, mācītāji, kas kalpo vairākām draudzēm un vada dievkalpojumus vairākās apdzīvotās vietās. Šīs prakses ir tik daudzveidīgas, ka lika mums uzdot jautājumu: ja baznīca spēj piedāvāt mobilu servisu, kādēļ jaunatnes joma to nespētu? Pētot tālāk, mēs pārliecinājāmies, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs – Vācijā, Luksemburgā, Īrijā – šāda prakse tiek īstenota.”
Jautāts, vai ir nepieciešams veidot šādus jaunatnes centrus? N. Miginis atbildēja apstiprinoši: “Nepieciešams pamats, izejas punkts, no kurienes darbs tiek koordinēts, saskaņots un uz kurieni jaunieši no visām citām vietām tiek virzīti uz kopējiem pasākumiem, kopēju socializēšanos. Mobils darbs ar jaunatni ir arī labs un salīdzinoši lēts pārbaudes rīks, vai lokālajai sabiedrībai, jauniešu kopienai nepieciešams darbs ar jaunatni. Šie projekti vienmēr jāvērtē ilgtermiņā, jo vesels gads bieži vien vajadzīgs attiecību nodibināšanai, rezultāti nav ātri sasniedzami.”
Igaunijā samazina jauniešu bezdarbu un klaiņošanu
“Darbā ar jaunatni Latvijā ir izdarīts daudz, bet vienmēr var darbu pilnveidot un ieviest inovācijas, kas lieliski strādā citās valstīs,” uzrunājot starptautiskās konferences dalībniekus, sacīja JSPA direktore Daina Sproģe. “JSPA redzam, ka viena no šādām inovācijām, kas pašlaik tiek ieviesta Latvijā, ir mobilais darbs ar jaunatni. Tas ļauj iesaistīt jauniešus dažādās aktivitātēs un sniegt viņiem atbalstu arī attālos reģionos. Ir gandarījums redzēt, ka pašvaldībās tiek iekļautas arī starptautisko projektu iespējas, kuras piedāvā “Erasmus+: Jaunatne darbībā”.”
“Mūsu valstī ir izstrādāti vairāki nacionāla līmeņa stratēģiskie dokumenti, kas paredzēti darbam ar jaunatni,” akcentēja Marti Tarus no Igaunijas. Šie dokumenti definē atšķirību un nošķir darbu ar jaunatni un formālo izglītību, strukturē darba ar jaunatni procesus. “Igaunijas kvalitātes pārvaldības sistēma izstrādāta, balstoties uz nacionālu programmu “Jaunatnes darba kvalitātes attīstība”. Galvenie kvalitātes kritēriji darba ar jaunatni ir samazināts priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaits un jaunatnes bezdarba koeficients,” skaidro Marti Tarus.
Jaunatnes darbiniekiem Igaunijā ir trīs līmeņu amata standarti. Kvalitātes novērtēšanu veic gan paši jaunatnes darbinieki, veicot pašnovērtējumu, gan ārējie vērtētāji. Rezultāts tiek iegūts, summējot abu grupu vērtējumus. “Vērtējuma būtisks aspekts ir vērtētāju sniegti ierosinājumi iespējamiem uzlabojumiem. Ir prieks, ka pašvaldību skaits, kas piedalījušās vērtēšanā, ir ar augošu tendenci,” rezumēja M. Tarus.
