Par piena iepirkuma cenām CSP būs jāziņo agrāk nekā līdz šim. Kāpēc gan tā? 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība lēmusi, ka piena iepirkuma cenas statistikas vajadzībām vajadzēs ziņot agrāk nekā līdz šim.
Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka piena pircēji turpmāk Lauksaimniecības datu centram iepirkuma cenu par iepriekšējo mēnesi un plānoto iepirkuma cenu kārtējā mēnesī ziņos līdz katra mēneša piektajam datumam. Līdz šim ziņošanas termiņš bija katra mēneša desmitais datums.
Vienlaikus noteikti arī agrāki datumi informācijas nosūtīšanai uz Centrālo statistikas pārvaldi un Eiropas Komisiju, nosakot, ka abās iestādēs informāciju Lauksaimniecības datu centrs iesniedz līdz mēneša desmitajam datumam.
Kā skaidro ministrijā, šādi pasākumi ļaušot laikus izvērtēt situāciju piena tirgū un pieņemt nepieciešamos lēmumus tā stabilizēšanai. Izmaiņas sagatavotas, reaģējot uz neseno piena iepirkuma cenu kritumu un ar to saistīto piena ražotāju neapmierinātību.
To mērķis ir nodrošināt savlaicīgāku un vienkāršāku informācijas apriti par piena iepirkuma cenām iepriekšējā mēnesī un plānoto iepirkuma cenu kārtējā mēnesī. Jau ziņots, ka svaigpiena iepirkuma cena Latvijā pēdējo četru mēnešu laikā ir samazinājusies par vairāk nekā 30%, un prognozes liecina, ka piena krīze, iespējams, varētu turpināties līdz pat vasarai. Daļa saimnieku jau sākuši izkaut lopus vai tos pārdot, lai varētu risināt finanšu situāciju.
Valdība arī apstiprinājusi ZM noteikumus valsts atbalsta piešķiršanai ciltsdarba pasākumiem, briežkopībai un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai, paredzot piensaimniecības nozarei par diviem miljoniem eiro palielināt ciltsdarba atbalstu. Kā norāda ZM, piensaimniecībām palielināts atbalsts tieši cenu krīzes risināšanai.
Konkrēti šim gadam atbalsts par piena šķirņu slaucamajām govīm noteikts 110 eiro apmērā par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītu govi un 71 eiro par pārējām ciltsgrāmatā ierakstītajām un ciltsdarbā potenciāli izmantojamām govīm. Šogad lopkopji kopumā saņems valsts atbalstu ciltsdarbam 22 miljonu eiro apmērā, tostarp vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, produktivitātes datu izvērtēšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem atvēlēti 21,7 miljoni eiro.
