Trūcīgo un maznodrošināto statusam kvalificēsies arvien vairāk iedzīvotāju 50
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pateicoties tiesībsargam Jurim Jansonam un Satversmes tiesai (ST), kurā viņš vērsās ar vairākiem pieteikumiem, lai apstrīdētu valstī noteiktos pabalstu apmērus trūcīgajiem iedzīvotājiem, jau šogad ir manāma valsts pretimnākšana šiem cilvēkiem.
Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem, patlaban trūcīgo statusā jau ir 64 439 cilvēki. 2020. gadā, kad vēl nebija stājušies spēkā ST spriedumi un nebija paaugstināti pabalsti, Latvijā trūcīgas personas statuss bija noteikts 37 464 personām. LM prognozē, ka 2022. gadā valstī būs 61 217 trūcīgas personas, bet 2023. gadā – jau 72 388 cilvēki.
Šķiet dīvaini, ka līdz ar lielāku finansiālo atbalstu palielināsies arī nabadzīgo iedzīvotāju slānis. Bet jāņem vērā, ka trūcīgo un maznodrošināto statusam kvalificēsies arvien vairāk iedzīvotāju, jo ienākumu slieksnis, pie kāda to nosaka, ir augstāks.
No 2023. gada plānots, ka atbalsts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem mainās līdz ar izmaiņām pārējās sabiedrības ienākumos – tas paredzēts valdības šoruden pieņemtajā plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam.
Kaut gan pieminētais plāns daļai valsts iedzīvotāju dod cerības, ka viņi varēs atļauties dzīvot mazliet labāk, tomēr būs jāpagaida līdz 2023. gadam, jo LM gaida pamatīgs darbs – jāsagatavo izmaiņas likumā, lai šos minimālo ienākumu sliekšņu apmērus pārskatītu reizi gadā, un ar likumu ir jānostiprina arī minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija.
Bet nākamgad trūcīgajiem un maznodrošinātajiem cilvēkiem būs jādzīvo no tās finansiālās piešprices, ko valsts un pašvaldības viņiem, tostarp pēc ST spriedumiem, ir noteikusi 2021. gadā. Jāteic, ka tas nav tik daudz, lai Latviju izrautu no nabadzības slazda, par ko mums ne reizi vien ir aizrādījusi Eiropas Komisija un citas vadošās Eiropas Savienības institūcijas, bet nav arī tik maz, lai šo finansiālo atbalstu nepamanītu.
Kāda situācija pabalstu ziņā nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai ir patlaban, un kas viņus gaida, sākot no 2023. gada?
2022. gadā – bez izmaiņām
Šogad tika palielināts garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis no 64 eiro uz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām. Arī trūcīgajām personām valsts ir noteikusi augstāku slieksni, pie kāda var pretendēt uz atbalstu, proti, 272 eiro līdzšinējo 128 eiro vietā un katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 190 eiro jeb 70% no pirmajai personai piešķirtā atbalsta.
Padomāts arī par maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – viņu ienākumu slieksni valsts ļauj pašvaldībām noteikt pašām, tam jābūt virs trūcīgas personas sliekšņa jeb 272 eiro pirmajai personai ģimenē, bet ievērojot maksimālo apmēru – 436 eiro pirmajai un 305 eiro katrai nākamajai mājsaimniecības personai.
Tiesa, tas, cik augstu slieksni pašvaldība var noteikt saviem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, atkarīgs no pašvaldības rocības.
Pašvaldību informācija liecina, ka, piemēram, Jēkabpilī maznodrošinātā statusu nosaka, ja personas ienākumi ir mazāki par 360 eiro pirmajai personai mēnesī un 252 eiro nākamajām personām ģimenē, Ogrē – 380/266 eiro, Valmierā – 280/196 eiro, bet Liepājā, Daugavpilī un Rīgā maznodrošinātā slieksnis noteikts maksimāli atļautajā līmenī – līdz 436/305 eiro. Ja cilvēka vai ģimenes kopējie ienākumi nesasniedz minētos sliekšņus, viņš var saņemt valsts un pašvaldības atvieglojumus/pabalstus, kas paredzēti maznodrošinātām personām.
Palielināts arī minimālās vecuma pensijas bāzes apmērs līdz 136 eiro. Bet, ja pensijas saņēmējs ir persona ar invaliditāti kopš bērnības, tad valsts ir noteikusi bāzi minimālajai vecuma pensijai – 163 eiro. Pārskatot katru gadu minimālo ienākumu sliekšņus, paaugstināsies arī minimālās vecuma pensijas apmēri.
Nepietiek naudas arī pārtikai
Pēc LM pasūtījuma Baltijas Sociālo zinātņu institūts ir padziļināti izvērtējis GMI saņēmēju iztikšanas stratēģijas. Valstī ir vairāk nekā 12 tūkstoši šādu cilvēku, un institūts šogad no 27. jūlija līdz 31. augustam aptaujāja 303 respondentus, lai uzzinātu, kādi ir bijuši viņu izdevumi iepriekšējā mēnesī. Respondentu vidū visvairāk ir tieši vientuļie vecāki un tās mājsaimniecības, kur kopā dzīvo vairākas pieaugušas personas.
Aptaujā noskaidrots, ka 32% no šiem cilvēkiem naudas trūkuma dēļ bijuši spiesti atteikties no daļas to pārtikas produktu iegādes, kas nepieciešami ikdienai, 26% – no veselības aprūpes, 23% pietrūcis naudas mājokļa īrei un komunālajiem maksājumiem, 20% aptaujāto cilvēku nepieticis līdzekļu, lai nopirktu apģērbu un apavus.
Lielākā aptaujāto GMI saņēmēju vēlme ir uzlabot savu veselības stāvokli, nodrošināt sevi un ģimenes locekļus ar pārtiku un atrast pastāvīgu algotu darbu.
“Katram cilvēkam tā situācija būs atšķirīga. Protams, ka tas līmenis ir ļoti pieticīgs. Tā mērķis ir sekmēt pamatvajadzību apmierināšanu. Vienam cilvēkam vajadzēs pārtikas iegādei, kamēr citam būs svarīgāki citi maksājumi. Valsts nepasaka priekšā, ka GMI paredzēts tikai un vienīgi, piemēram, pārtikas iegādei. Turklāt ir ienākumi, kurus neņem vērā, vērtējot materiālās situācijas atbilstību GMI statusam.
Piemēram, ģimene ar trīs bērniem saņem arī ģimenes valsts pabalstu vairāk nekā 100 eiro, bet to neskaita iekšā, un ir vēl virkne vērā neņemto ienākumu, kas ģimenei ir pieejami, bet netiek ieskaitīti ģimenes budžetā, lai vērtētu atbilstību GMI statusam.
Tātad, pat ja viņi ir GMI pabalsta saņēmēji vai trūcīgas personas, tas nenozīmē, ka viņiem uz pirmo mājsaimniecības locekli ir tikai 109 eiro vai 272 eiro. Tomēr mēs nekādā ziņā nerunājam par ļoti labi pārtikušām personām,” skaidro LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
Zemi ienākumi veido nabadzības slazdu, jo cilvēka iespējas kļūt aktīvam un meklēt darbu ir ierobežotas gan zemās izglītības, gan dažādu darbam nepieciešamu pakalpojumu pieejamības trūkuma dēļ, jo visi mājsaimniecības ienākumi tiek novirzīti pamatvajadzību nodrošināšanai, secinājusi LM, izstrādājot plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam.
Ja ar likumu tiks nostiprināta minimālo pensiju, GMI, trūcīgas un maznodrošinātas personas ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija un noteikts, ka pabalsti jāpārskata reizi gadā, tad pabalstu apmērs vairs nebūs atkarīgs tikai no politiķu lēmumiem.
Gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir norādījušas, ka minimālo ienākumu ikgadēja pārskatīšana ir kritiski izšķiroša, lai Latvija spētu mazināt augsto nabadzības riska indeksu.
Mājokļa pabalsts – tikai visnabadzīgākajiem
No šī gada 1. jūlija ir mainījušies pašvaldību piešķirtā mājokļa pabalsta nosacījumi, kurus regulē Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz visā valstī vienādu mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un nosaka izdevumu pozīciju minimālās normas pabalsta lieluma aprēķināšanai.
“Jaunais mājokļa pabalsta regulējums daudz precīzāk notēmēts uz pašiem nabadzīgākajiem cilvēkiem. Tajā skaitā tiem, kuru ienākumi nesasniedz pat GMI slieksni. Pirms tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, ne visi GMI saņēmēji un ne visi trūcīgie gada laikā kaut reizi saņēma dzīvokļa pabalstu. Tagad šādas situācijas vairs netiek pieļautas.
Pēc šī regulējuma, piemēram, pensionārs ar 300 eiro pensiju pie dzīvokļa pabalsta vairs netiks, jo uz kopējā fona tā tomēr ir labāka situācija nekā GMI līmenis 109 eiro, jo tā nav pavisam maza pensija.
Bet pašvaldībām nav liegts arī turpmāk noteikt savus specifiskos atbalsta veidus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai noteiktām grupām,” skaidro valsts sekretāra vietniece.
LM veiktajos provizoriskajos aprēķinos par 2021. gadu un turpmākajiem gadiem pieņemts, ka viena persona vidēji gadā varētu saņemt 450 eiro lielu mājokļa pabalstu. Savukārt 2023. gadā, kad prognozējamais GMI slieksnis pirmajai mājsaimniecības personai varētu sasniegt 123 eiro, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, piemērojot koeficientu 0,7, tas varētu būt 85 eiro mēnesī, attiecīgi palielināsies arī šī pabalsta saņēmēju skaits.
Ņemot vērā, ka tiem, kas saņem GMI, tiek maksāts arī mājokļa pabalsts, LM prognozē, ka pēdējo skaits pieaugs līdz 72 388 personām, un šī pabalsta nodrošināšanai pašvaldībām būs nepieciešami vairāk nekā 32 miljoni eiro. Taču šoruden vērojamā situācija ar siltumenerģijas tarifu izmaiņām varētu nest izmaiņas aplēsēs par pabalstu saņēmējiem un arī nepieciešamo finansējumu.
Ietekmēs pašvaldību izdevumus
Valdības pieņemtā plāna ieviešana ietekmēs pašvaldību izdevumus, lai nodrošinātu atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, kā arī lai izmaksātu GMI un mājokļa pabalstu. E. Celmiņa pastāstīja, ka ministrijas izstrādātajā plānā no 2023. gada ir paredzēts valsts atbalsts 30% apmērā mājokļa pabalsta nodrošināšanai.
Pašvaldības gribētu, ka tas tiek nodrošināts jau no 2022. gada, jo strauji ceļas gāzes un elektrības tarifi, bet tas šobrīd nav atkarīgs no ministrijas. Par to jālemj Saeimai, diskutējot par nākamā gada valsts budžetu.
“Ja šis jautājums tiks vēlreiz aktualizēts un tam tiks rasts finansējums, tad ministrija operatīvi sagatavos nepieciešamo regulējumu,” sacīja Celmiņa.
Tātad šis plāns, no vienas puses, palielinās nabadzīgo iedzīvotāju ienākumus, bet, no otras puses, daļa pašvaldību lēš, ka vairs nevarēs atļauties maksāt savus īpašos pabalstus, piemēram, jaunajām ģimenēm, kuras sagaida savu pirmdzimto, pensionāriem, kuri svin apaļu jubileju, cilvēkiem, kuri likvidējuši Černobiļas atomelektrostacijas avārijas sekas, un citiem. Tomēr ir arī tādas pašvaldības, kuras šos pabalstus nelikvidēs, bet samazinās citus izdevumus.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Labklājības ministriju
