Lai izbēgtu no milzu nodokļa, jāmānās 27
Pērn par 46 kvadrātmetru dārza mājiņu rīdzinieces Lilijas Eglītes ģimenei bija jāmaksā 16,72 eiro. Bet šogad nekustamā īpašuma nodoklis uzkāpis līdz 125,40 eiro. Kopā ar nodokli par 756 kvadrātmetriem zemes – 278,70 eiro jeb gandrīz divreiz vairāk, nekā bija jāmaksā pērn.
2010. gadā par šo ēku Eglītes ģimenei bija jāmaksā 8,82 eiro (6,20 lati), tādējādi piecu aizvadīto gadu laikā nodoklis cēlies teju 14 reizes…
Jādeklarējas, kur dzīvot nav iespējams
Eglītes ģimene nav vienīgā, kurai par šādu nelielu dārza mājiņu Rīgas nomalē uzlikts tāds slogs. Kā zināms, šogad Rīgas pašvaldība aplikusi ar vairākkārt lielāku nodokli visus tos mājokļus, kuros neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu, vienlaikus visiem par 50% paaugstinot arī par zemi maksāto nodokli.
“Lai tagad nebūtu jāmaksā šis lielais nodoklis, kādam no mums būtu te jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta. Bet savulaik uzcēlām šo namiņu tikai vasaras atpūtai, ēka nekad nav bijusi paredzēta pastāvīgai dzīvošanai. Tajā nav apkures, kanalizācijas, ūdensapgāde ir tikai no maija līdz septembrim. Ziemā dzīvot te nemaz nav iespējams. Kā varu deklarēt dzīvesvietu tur, kur pastāvīgi dzīvot nemaz nav iespējams?” brīnās Lilija Eglīte.
Viņa man rāda Rīgas domes Komunālā departamenta dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas apsekošanas aktu, kurā melns uz balta rakstīts, ka “nav iespējams nodrošināt ēkas normālu ekspluatāciju ziemas periodā”.
Nodokļa dēļ jāpārkāpj likums
Lilija Eglīte stāsta, ka 2012. gadā, kad visiem Rīgā dzīvesvietu deklarējušiem iedzīvotājiem par zemi maksātā nodokļa likmi samazināja līdz 1% no kadastrālās vērtības – agrāk noteikto 1,5% vietā –, Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldē viņa esot jautājusi, kāpēc to nesamazina dārza mājiņas zemei.
“Toreiz man atbildēja, ka nesamazina tāpēc, ka šādā dārza mājiņā deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu nemaz nedrīkstot. Bet tagad, lai izbēgtu no šī nodokļa, man jāmānās, uzrādot dzīvesvietu ēkā, kurā patiesībā nedzīvoju un nemaz nevaru dzīvot!” saka Lilija Eglīte, “deklarēšanās būtība taču ir norādīt personas faktisko dzīvesvietu, kur pašvaldība un citas valsts pārvaldes iestādes varētu nosūtīt tai dažādus paziņojumus. Bet tagad šā nodokļa dēļ pašvaldība spiež pārkāpt likumu. Man jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta tur, kur patiesībā neviens no manas ģimenes piederīgajiem nav dzīvojis, nedzīvo un nekad nedzīvos.”
Ierēdņi galvu nelauza
Dārziņos, kas savulaik izveidojās kā dārza mājiņu rajons, patlaban gan daļa vasarnīcu un dārza mājiņu pārbūvētas par labiekārtotām mājām, kas piemērotas pastāvīgai dzīvošanai. Tādas redzamas arī ielā, kur atrodas Eglītes ģimenei piederošā dārza mājiņa, kas laika gaitā nav pārbūvēta, vien no koka celtās ārsienas apšūtas ar ķieģeļiem. Kapitāli pārbūvētas, labiekārtotas ģimenes privātmājas, kurās to īpašnieki nav deklarējuši pastāvīgu dzīvesvietu, iespējams, varētu aplikt ar lielākiem nodokļiem. Bet tad pašvaldībai būtu tās jāapseko, precīzi nosakot katras ēkas lietošanas mērķi.
Diemžēl Ekonomikas ministrijas ierēdņi nav ilgi lauzījuši galvu – 2009. gadā Ministru kabineta izdotajos, 2012. gadā pārgrozītajos būvju klasifikācijas noteikumos viena dzīvokļa māju grupā ieskaitījuši visas individuālās ģimeņu mājas, mežsargu mājas, lauku mājas, vasarnīcas, dārza mājas. Viena dzīvokļa mājas ir arī tās dārza mājas, kuras galvenokārt izmantojamas vasarā ar dažādu materiālu ārsienām un ar kopplatību līdz 40 kvadrātmetriem – pat vēl mazāku par to, kas pieder Eglītes ģimenei. Ierēdņiem liekas, ka dzīvošanai pati svarīgākā ir dārza mājiņas platība, nevis tas, vai ēka ir piemērota pastāvīgai dzīvošanai.
Galva nav jālauza arī Rīgas pašvaldībai, atsevišķi nosakot lietošanas mērķi katrai šādi pārbūvētai vai nepārbūvētai ēkai. Gan lepni pārbūvētiem namiem, kādi redzami arī Dārziņos, gan pavisam pieticīgām, no koka celtām dārza mājiņām – visas ar nodokli apcērp vienādi! Šī sistēma būtībā izdevīga lepno namu īpašniekiem, viņiem nodoklis ir mazāks nekā pieticīgi celtu ēku īpašniekiem.
50 reižu dārgāk nekā par dzīvokli!
“Aplikt ar šādu nodokli dārza mājiņu, kurā pastāvīgi neviens nedzīvo, ir negodīgi un netaisni! Par šo ēku, ieskaitot nodokli par zemi, jāmaksā gandrīz 300 eiro gadā. Par labiekārtotu, platības ziņā gandrīz tikpat lielu no pašvaldības īrētu divistabu dzīvokli Pļavniekos man jāmaksā aptuveni seši eiro. Bet par dārza mājiņu, kurā pastāvīgi nedzīvoju un kas ir tikai par 6 kvadrātmetriem lielāka par Ministru kabineta noteikumos noteikto ēkas platību, kurai pašvaldība lielāku nodokli nepiemēro, jāmaksā aptuveni 50 reižu vairāk!” stāsta Lilija Eglīte.
Pēc ierakstiem zemesgrāmatā redzams, ka 1999. gadā, kad Lilijas Eglītes dzīvesbiedrs privatizēja šo īpašumu, kadastrālā vērtība zemei bija 1501 eiro (1055 lati), bet ēkai – 3926 eiro (2759 lati). Pašlaik zemes kadastrālā vērtība jau ir 10 220 eiro, bet ēkas – 8360 eiro.
“Kā var pieaugt kadastrālā vērtība dārza mājiņai, kas ir tāda pati, kādu to savulaik uzcēlām un kurā kopš mana vīra nāves nekas nav ticis uzlabots vai labiekārtots un ko arī pati no savas pensijas vairs nevaru atļauties?! Šāda īpašumu vērtēšanas un nodokļu aplikšanas sistēma vērsta tikai vienā virzienā – ik gadu izpumpēt no iedzīvotāju kabatām arvien lielākas summas,” secina viņa.
Vienīgais atrisinājums – pārdot
“Lai nebūtu jāmaksā šis milzu nodoklis, vienīgā izeja – ātrāk pārdot šo dārza mājiņu. Ja tas izdosies, patiesībā būšu tikai zaudētāja – man vairs nebūs ne sava puķu dārziņa, ne atpūtas vietas vecumdienās,” spriež Lilija Eglīte. “Meklējot pārdošanas iespējas, kādā nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumā man jau pateica, ka pašlaik tirgū šāda īpašuma vērtība esot pat mazāka par tam pašlaik noteikto kadastrālo vērtību. Ja arī izdosies pārdot par augstāku cenu, no ienākuma man vēl būs jāsamaksā valstij 15% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo, lūk, manai ģimenei tas nav vienīgais īpašums un neviens tur nav deklarējis dzīvesvietu.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece Santa Jonāte vēsta, ka pašlaik ikvienai personai ir tiesības deklarēt pastāvīgo dzīvesvietu visās tajās adresēs, kas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta uzturētajā Valsts adrešu reģistrā. Bet tiekot gatavoti likuma grozījumi, kas turpmāk pieļautu deklarēt dzīvesvietu tikai apdzīvojamās telpās.
UZZIŅA
2015. gada 13. oktobrī Rīgas pašvaldības izdotie saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokli paredz, ka visi mājokļi, tostarp viena dzīvokļa mājas, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, no 2016. gada 1. janvāra apliekamas ar 1,5% nodokli līdzšinējo 0,2% vietā no kadastrālās vērtības ēkām, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 57 000 eiro.
No 2016. gada 1. janvāra visiem rīdziniekiem bez izņēmuma par 50% pieaudzis par zemi maksātais nodoklis. Kā zināms, kopš 2012. gada par zemi maksātā nodokļa likme galvaspilsētā dzīvesvietu deklarējušiem iedzīvotājiem bija 1% no kadastrālās vērtības. Bet no 2016. gada 1. janvāra likme ir likumā jau agrāk noteiktā – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības.
Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi par būvju klasifikāciju paredz, ka dārza mājiņām līdz 40 kvadrātmetru platībā neatkarīgi no tajās deklarētajām personām nodokļa likme ir 0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības. Bet par 40 kvadrātmetriem lielākas, ja tajās neviens nav deklarējis dzīvesvietu, no 2016. gada 1. janvāra Rīgas dome apliek ar nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
