Lai infekcija neiekļūst nierēs. Ārste skaidro, kādas pazīmes liecina par urīnceļu infekciju 5
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No baktēriju uzbrukumiem urīnceļiem visbiežāk cieš sievietes – to nosaka ķermeņa anatomiskā uzbūve. To apzinoties, ikdienā liela vērība jāpievērš profilaksei, bet saslimstot, laikus jāuzsāk ārstēšana, lai no nelūgtajām viešņām pasargātu nieres. Par to, cik bīstamas ir šīs infekcijas, cik ilgi var ārstēties pats, bet kad jādodas pie ārsta, saruna ar Veselības centru apvienības poliklīnikas nefroloģi Evu Bormani.
Vai tiesa, ka urīnceļu infekcijas vasarā gadās biežāk?
E. Bormane: – Tiešu saistību ar gadalaikiem neesmu novērojusi, bet brīžos, kad laikapstākļi pēkšņi mainās – pavasarī pēkšņi kļūst silts vai rudenī negaidīti uznāk aukstums, gan vērojami biežāki urīnceļu infekciju gadījumi. Manuprāt, vasarā cilvēki varbūt biežāk ir neapdomīgi un saģērbjas laikapstākļiem nepiemēroti, tādēļ pārkarst vai atdziest, radot labvēlīgus apstākļus šo infekciju attīstībai, tādēļ šķiet, ka ar tām slimo biežāk.
Kādas infekcijas visbiežāk apdraud urīnceļus? Kā baktērijas tur iekļūst?
Kaut arī normālos apstākļos dažādi mikroorganismi dzīvo mums uz ādas un zarnu traktā, urīns parasti ir sterils – nekādām baktērijām tajā nebūtu jābūt, taču noteiktos apstākļos iekaisums jeb infekcija var attīstīties jebkurā no urīnizvadsistēmas jeb urīnceļu daļām.
Un, jo tuvāk nierēm, jo infekcijas norise ir smagāka un nopietnāka.
Cistītu jeb urīnpūšļa iekaisumu – tas ir visbiežāk sastopamais un salīdzinoši visvieglākais urīnceļu infekciju veids, parasti izraisa baktērijas, kuras mīt zarnu traktā, bet labvēlīgos apstākļos, mazinoties organisma imunitātei (atdzišana, pārkaršana, stress), tās caur urīnizvadkanālu nokļūst urīnpūslī, tur savairojas un rada sieniņas iekaisumu.
Visbiežāk urīnceļu iekaisumu izraisa zarnu nūjiņa E. coli, kas ir tipiska resno zarnu iemītniece. Tā kā sievietēm urīnizvadkanāls ir daudz īsāks nekā vīriešiem, baktērijām no starpenes rajona ir daudz vieglāk nokļūt urīnpūslī, radot iekaisumu. Ja cistītam raksturīgās sūdzības parādās vīrietim, noteikti nepieciešama papildu izmeklēšana pie urologa. Ar ilgstošu pašārstēšanos šajā gadījumā nodarboties nevajadzētu.
Kādas pazīmes liecina par infekciju?
Urīnizvadsistēmu jeb urīnceļus nosacīti var iedalīt augšējos, pie kuriem pieder nieres un urīnvadi, un apakšējos, kurus veido urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Slimības simptomi atkarīgi no vietas, kuru skārusi šī infekcija. Kaut arī apakšējo urīnceļu iekaisumu, tajā skaitā akūtu cistītu, pieņemts uzskatīt par klīniski salīdzinoši vieglāk noritošu un parasti tas neatstāj paliekošas sekas uz veselību, subjektīvi tas nereti ir tik ļoti traucējošs, ka pacients nespēj domāt ne par ko citu, kā tikai par nepatīkamo sajūtu vēdera lejasdaļā un starpenē.
Gandrīz nepārtraukti ir spiedoša vajadzība urinēt, savukārt pats urinēšanas process rada sāpes un nekādu atvieglojumu nesniedz. Drīzāk pretēji – tukšs urīnpūslis rada pat vēl lielāku diskomfortu. Nereti ir arī urīna nesaturēšana, asins piejaukums urīnam, kas šķiet ļoti biedējoši. Urīns var būt arī duļķains, ar nepatīkamu smaku. Ķermeņa temperatūra parasti ir nedaudz paaugstināta vai normāla.
Cik ilgi drīkst ārstēties paša spēkiem, piemēram, ar augu valsts līdzekļiem, bet kad jādodas pie ārsta?
Ārstēšana vienmēr jāsāk ar pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanu, lai gan var šķist, ka ar ūdeni taču neko izārstēt nevar. Nereti pacients rīkojas tieši pretēji – cenšas dzert mazāk, lai urinēšana būtu retāka un mazāk mokoša. Taču izdzertā ūdens daudzumam ir būtiska nozīme, jo tas palielina urīna plūsmu, kura mehāniski atbrīvo urīnceļus no iekaisumu izraisošajām baktērijām, tās izvadot laukā no organisma.
Papildus var lietot arī aptieku plauktos sastopamos līdzekļus urīnceļu iekaisumu ārstēšanai un profilaksei, kas parasti satur vielas, kuras kavē baktēriju pielipšanu urīnceļu sieniņām, neļaujot iekaisumam izplatīties.
Ja ārstēšana uzsākta laikus, bet divu trīs dienu laikā nav kļuvis vieglāk, parādās sāpes sānos, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, varbūt pat slikta dūša, iespējams, baktērijas ir nokļuvušas ne tikai urīnpūslī, bet pa urīnvadiem tikušas arī līdz nierēm un attīstījies nieres bļodiņas iekaisums jeb pielonefrīts.
Tam raksturīgas stipras sāpes mugurā nieru rajonā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, var būt arī slikta dūša, vemšana un citi intoksikācijas simptomi.
Šāda situācija ir daudz nopietnāka, tādēļ pacientam noteikti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāuzsāk antibakteriāla terapija. Nieru tējas vien šeit palīdzēt nevarēs.
Vai tiesa, ka urīnceļu infekciju izraisītājiem nepatīk skāba vide, tādēļ jāēd dzērvenes?
Zarnu nūjiņām tiešām nepatīk skāba vide, taču ar dzērveņu vai citu skābu pārtikas produktu ēšanu vien neko nevarēs panākt. Reizēm efekts var būt tieši pretējs, piemēram, citroni padara urīnu sārmainu. Dažādas dzērveņu kapsulas un citi līdzekļi, kas paredzēti urīnceļu infekciju profilaksei, vielas, kuras traucē baktērijām izplatīties, ir daudz lielākā koncentrācijā nekā dzērveņu ogās vai sulā.
Urīnceļu infekcijas mēdz atkārtoties. Vai tas nozīmē, ka tās iepriekš nav līdz galam izārstētas?
Jā, it īpaši sievietēm, kurām ir šai slimībai labvēlīga urīnceļu anatomija, piemēram, īss urīnizvadkanāls. Taču ne vienmēr atkārtota saslimšana nozīmē, ka tā nav tikusi izārstēta vai arī ir hroniska. Visticamāk, atkal ir bijuši šai infekcijai labvēlīgi apstākļi.
Ne vienmēr simptomi, kuri atkārtojas, saistīti ar urīnceļu iekaisumu. Cistītam līdzīgas sūdzības rada arī citas mazā iegurņa orgānu slimības, piemēram, atrofiskais kolpīts (postmenopauzē), onkoloģiskas urīnceļu slimības, divertikuli (urīnpūšļa sienas maisveida izspiedums uz āru) vai fistulas.
Tādēļ, ja pēc terapijas simptomi atkārtojas, būtu nepieciešama papildu izmeklēšana. Reizēm sievietes sūdzas, ka viņām cistīts ir jau gadiem ilgi, lai gan nepārtraukti tiek lietoti dažādi antibakteriālie līdzekļi. Tas nozīmē, ka sūdzību iemesls, visticamāk, nav baktēriju klātbūtne urīnceļos.
Vislabāk, protams, būtu neļaut baktērijām iekļūt tur, kur nevajag.
Galvenais priekšnoteikums tam ir stipra imūnsistēma, jo no tās atkarīga organisma spēja pretoties infekcijām. Noteikti vajag izvairīties arī no liekas, nevajadzīgas antibakteriālo līdzekļu lietošanas. Savā praksē ļoti bieži sastopos ar gadījumiem, kad pacientam bez sūdzībām tiek izrakstītas antibiotikas, pamatojot to tikai ar “sliktām analīzēm”.
Jebkurš lieki saņemts antibiotiku kurss piebeidz arī mūsu labās baktērijas, kuras ir neaizstājamas urīnceļu infekciju profilaksē. Vēl ļoti svarīgi ir ikdienā uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vismaz 30 ml uz svara kilogramu diennaktī, protams, ja vien nav smagas sirds vai nieru mazspējas, neciesties ar pilnu urīnpūsli, bet iztukšot to, tiklīdz rodas vajadzība.
Pēc katras vēdera izejas vajag apslaucīties pareizi – no priekšpuses uz aizmuguri, nevis otrādi (tas neļaus anālās atveres rajona mikroorganismiem nokļūt makstī un urīnizvadkanālā), ikdienā viegli apmazgāt ādu ap ārējiem dzimumorgāniem, bet nepārcensties, neberzt, lai nepanāktu pretēju efektu.
Katram no mums ir kāda vājā vieta organismā, savs Ahileja papēdis, tādēļ tām sievietēm, kurām ir tendence uz biežām infekcijām, iesaku profilaksei lietot arī bezrecepšu medikamentus urīnceļiem.
Farmaceita viedoklis
“Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica: “Aptiekās nopērkamajiem uztura bagātinātājiem, kuri satur koncentrētu dzērveņu ekstraktu, ir pietiekami liela proantocianidīna deva, kas labvēlīgi ietekmē akūtas urīnceļu infekcijas ārstēšanu.
Vienlaikus tos var lietot profilaktiski, lai uzturētu urīnceļu veselību. Būtiska loma ir imunitātes stiprināšanai, gan lietojot pilnvērtīgu uzturu, gan papildus apsverot D vitamīna un noteiktu antioksidantu, piemēram, selēna, C, A un E vitamīnu uzņemšanu.
Intīmo zonu higiēnai līdzekļus ieteicams iegādāties aptiekā, jo tie ir droši un izstrādāti tā, lai iespējami mazāk izjauktu normālo maksts mikrofloru, to aizsargātu un nodrošinātu nepieciešamo PH vidi. Daudzu intīmās higiēnas kopšanas līdzekļu sastāvā ir arī ārstniecības augi, kas palīdz mazināt kairinājumu, piemēram, kumelītes ekstrakts. Svarīgi atcerēties, ka traumējoša ir arī pārmērīga tīrība, kas var izsausināt gļotādu un radīt normālās maksts mikrofloras izmaiņas.
Aptiekā ir pieejami arī dažādi ārstniecības augu preparāti, piemēram, pētersīļu sakņu ekstraktu saturoši, kuri var sniegt atvieglojumu urīnceļu iekaisuma gadījumā. Simptomu mazināšanai papildus var lietot dažādas ārstniecības augu tējas (miltenes, bērzu lapas, brūklenes lapas), kurām piemīt diurētiska, kā arī spazmolītiska darbība.”
