Lai ik rītu pamostos kā čempions un justos labi! Raivis Lucijanovs, viens no biohakeriem 2
“Tiecos uz superefektivitāti.” Šāds ieraksts redzams kādā feisbuka profilā. Tā par sevi saka finansists un Rīgas Biznesa skolas pasniedzējs Raivis Lucijanovs. Vēl pirms gada viņš neko nezināja par biohakinga kustību, taču tagad ir viens no aktīvākajiem šīs idejas iedzīvinātājiem. Raivis atklāj, ko viņam izdevies mainīt savā dzīvē, lai spētu būt enerģiskāks un veselīgāks.
26. un 27. aprīlī Raivis Lucijanovs būs sastopams ilgdzīvošanas konferencē Biohacking 2019, kas notiks Rīgā, kur viņš uzstāsies ar savu pieredzes stāstu. Biohakings ir darbību kopums dzīvesveida uzlabošanai, izmantojot dažādus fizioloģiskus un mentālus rīkus, kā arī jaunākās tehnoloģijas. Konference pulcēs biohakinga ekspertus no visas pasaules, mudinot kopā apgūt arvien jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.
Kur ņemt enerģiju?
Augustā man paliks 43 gadi. Vīrietis šajā vecumā sāk daudz vairāk aizdomāties par savu ķermeni un veselību. Mans lielākais jautājums jau visai ilgi bija – kā būt enerģiskākam, justies labāk.
Man bija it kā veselīgs dzīvesveids, nekādu lielo pārmērību.
Vienmēr esmu bijis sportisks, jau 20 gadus spēlēju skvošu, kas ir ļoti dinamisks sporta veids. Taču nez kādēļ nereti trūka enerģijas.
Darbā ne vienmēr varēju būt tik produktīvs, kā vēlējos, sportojot reizēm bija par maz spēka. Brīvdienās kāroju pamatīgi izgulēties, to arī darīju, bet vienalga šķita, ka jūtos tāds kā saguris. Kā tas var būt, ja esmu gulējis 12 stundas?! Vēl mani uztrauca diskomforts veselībā, tas bija saistīts ar gremošanas sistēmas īpatnībām. Konsultējos ar ārstiem, veicu analīzes, bet neko neatrada.
Pirms gada nejauši ieraudzīju ziņu, ka Kaspars Vendelis, viens no biohakinga līderiem Latvijā, vada meistarklasi. Lai arī neko nezināju par biohakingu, nolēmu paklausīties. Kaspara stāstītais pavēra acis uz citādu pieeju dzīvei. Vasarā turpināju iepazīt šo sistēmu, devos uz tā dēvēto restartu – triju dienu meistarklasēm. Ieteikto sāku izmantot dzīvē.
Tā ir sava ķermeņa iepazīšana caur dabu, zinātni un tehnoloģiju. Biohakinga tehnikas jau nav radikāli jaunas, tajās apkopotas dažādas zināšanas, un viss salikts pa plauktiņiem. Galvenais ir mainīt savus ieradumus. Kā Kaspars saka: vieglas izvēles – grūta dzīve, grūtas izvēles – viegla dzīve. Sākotnēji, protams, ir grūti ielikt sevi režīmā, piemēram, piespiest celties agri arī svētdienā. Bet es redzēju, ka jaunie ieradumi dod pozitīvu efektu.
Es izvirzīju sev mērķi – gribu justies labi katru dienu. Lai jau no rīta varu pamosties kā čempions.
Manā instrumentu portfelī vissvarīgākā vieta ir elpošanai, miegam un uzturam.
Elpo pret stresu
Elpošana ir ļoti labs stresa vadības rīks. Iemācījos elpot ar vēderu, dziļi elpot, to nekad nebiju darījis. Katru rītu pie atvērta loga veltu desmit minūtes dziļai elpošanai. Vēl dienas laikā šādi paelpoju no trim līdz deviņām minūtēm.
Elpošanas ritma maiņa ietekmē nervu sistēmu. Ja gribu aktivizēt, mobilizēt sevi – ieelpoju aktīvāk. Gribu būt mierīgāks – veicu garāku izelpu.
Ja darbā gadās konfliktsituācija un esmu satraucies, varu uz brīdi iziet no telpas un mierīgi paelpot pēc noteiktas sistēmas.
Dziļā elpošana normalizē nervu sistēmu, tā sakārto sirdsdarbību, un – varu būt atpakaļ ierindā. Konflikts mani neievaino. Ja agrāk bija šāds stress, vakarā pēc darba gribējās ieraut kafiju vai 50 gramu kā stiprāka. Visa diena bija sabojāta, mājās pārnācu nervozs, nevarēju iemigt. Tagad man ir vienkāršs, toties efektīvs instruments, lai sevi sakārtotu.
Ceļas ap sešiem
Agrāk es biju izteikta pūce. Vēl pirms pāris gadiem biju ieradis strādāt naktīs, gāju gulēt divos trijos. Nākamajā dienā bija noguris, lai cik kafijas izdzertu. Iedzīvojos ļoti stiprās galvassāpēs. Kad divas dienas ar šādām sāpēm biju vārtījies uz paklāja, meklēju ārsta palīdzību. Jau toreiz ģimenes ārste ieminējās, ka man ir haotisks miega režīms. Nedaudz to pamainīju, taču nebija izpratnes, kā darīt pareizāk. Biohakinga zināšanas to visu sakārtoja.
Nu esmu cīrulis, ceļos vienmēr ap sešiem. Gulēt eju ap desmitiem vai vienpadsmitiem vakarā, vienā un tajā pašā laikā. Miegam iznāk septiņas stundas, ar to pietiek.
Vairs nekādu brīvdienu izgulēšanos! Pēc tā nav vajadzības, jo miega cikls ir vienmērīgs.
Sākumā šķita: kā var svētdienā celties ap sešiem?! Tagad redzu, cik liela nozīme ir stingram režīmam. Man vairs nav jautājumu, kur rast enerģiju, jo es pats to radu līdz ar izmaiņām ieradumos. Ķermenis pilnvērtīgi atpūšas, atjaunojas un spēj pats radīt enerģiju.
Kad pārslēdzos uz cīruļa režīmu, biju izbrīnīts, cik jaudīgs ir šāds rīts. Agri ceļoties, atliek laika sev. Neliela rīta vingrošana, sakārtoju sevi ar elpošanu. Tad meditēju – noskaņojos dienai, rakstu dienasgrāmatu, pozitīvi iedvesmojos, saplānoju darbus.
Lai ieietu režīmā, noder agro cīruļu klubiņš, kas izveidots feisbukā, tajā katrs piefiksē laiku, cikos ceļas. Iedvesmojamies cits no cita.
Vērtīga ir tā dēvētā spēka diendusa. Ja dienas laikā uznāk sagurums, ir vērts atlaisties uz 15 minūtēm. To var izdarīt, kaut vai iesnaužoties savā automašīnā, kas nolikta turpat pie biroja. Pēc tam var strādāt daudz efektīvāk.
Izmanto gudrus rīkus
Man noder vairākas aplikācijas viedtelefonā, piemēram, tā, kas ļauj uzzināt savu sirdsritmu, precīzāk – laika posmu starp sirdspukstiem. Uz minūti vai pusotru pielieku pirkstu pie telefona kameras actiņas – šādi tiek nomērīta asins plūsma un noteikts pulss, sirdsdarbība, uzzinu, kāds ir mans ķermeņa stāvoklis tieši šobrīd. No rīta redzu, kāds bijis miegs, savukārt vakarā apskatos, kā mani iespaidojuši dienas notikumi.
Aplikācija arī sniedz universālus padomus, kā nomierināties vai aktivizēt sevi.
Ja interesē, meklējiet aplikāciju pēc abreviatūras HRV (Heart Rate Variability).
Vēl man palīdz prāta darbības optimizācija, ko saņemu smadzeņu treniņu centrā RigaBrain. Šā centra dibinātājs ir ergoterapeits Pēteris Urtāns, viņš izmanto jaunākās neirotehnoloģijas. Ierīce ar sensoru starpniecību nolasa manu smadzeņu elektromagnētisko aktivitāti. Pēc tam smadzenes, ja tā varētu sacīt, pašregulējas, atsākot darboties to labākajā veidā.
Prāta instruments tiek kalibrēts, uzasināts, lai būtu iespējami precīzāks. Šos treniņus apmeklēju jau vairāk nekā pusgadu un pamanu, ka mans prāts strādā daudz jaudīgāk, uzlabojas analītiskās spējas un lēmumu pieņemšanas precizitāte.
Lēni ēd, sagaidot sātu
Mainīju arī attieksmi pret uzturu. Vispirms gribēju labāku produktu kvalitāti – īstu un tīru pārtiku.
Sameklēju zemniekus, mazos uzņēmējus. Arī gaļu pērku no uzticama piegādātāja, tā ir vietējās izcelsmes.
Atradu latviešu uzņēmējus, kuri paši ved augļus no Sicīlijas, tiem ir pavisam cita kvalitāte. Biroja virtuvē mizoju apelsīnu, un kolēģi brīnās, ka auglis var tik spēcīgi smaržot.
Mācos mieloties tikai tad, kad gribas, kad sākas izsalkums, nevis pēc pulksteņa. Vēl cenšos ēst lēni. To visu biohakeriem māca uztura treneris Mārtiņš Bidiņš. Katrai ēdienreizei vajag atvēlēt gana ilgu laiku. Kā zināms, sāts iestājas tikai 16.–18. minūtē, bet, ja visu notiesā ātri, noteikti gribēsies vēl. Un tad jau esi pārēdies.
Atgūtas nozagtās stundas
Pirms diviem gadiem konferencē dzirdēju stāstu par apzinātību. Turcijas zinātnieks teica – pateicoties apzinātībai, iespējams katru dienu atrast liekas sešas stundas. Toreiz tā šķita utopija. Biohakinga zināšanas deva pārliecību, ka tas ir iespējams. Nu esmu ieguvis klāt kādas divas stundas.
Kā tas iespējams? Atsakos no tā, kas man agrāk šķita ļoti svarīgs. Piemēram, biju aizrāvies ar vīna kultūru. Baudīju to, interesējos par vīnogu šķirnēm, krāju zināšanas par vīnu. Veikalā relaksējos, pētot dažādus vīnus un tos pērkot. Kopš veicu smadzeņu treniņus, alkoholu nelietoju, līdz ar to vīns kļuvis lieks. Sapratu, ka man nav vajadzīga šī pārliekā aizrautība.
Tāpat esmu mazinājis interesi par futbolu. Pirms desmit gadiem klātienē redzēju Anglijas komandas Manchester United spēli un iemīlējos šai komandā. Sekoju viņu panākumiem, skatījos visas spēles.
Nu esmu atmetis pārlieko fanātismu, sekoju rezultātiem, bet vairs nesēžu stundām pie televizora.
Tas viss ļauj ietaupīt laiku, ko varu izmantot lietderīgāk.
Jūtas daudz stiprāks
Joprojām trenējos skvošā. Sāku iet uz nodarbībām pie fizioterapeita, lai stiprinātu dziļo muskulatūru. Tas ir ļoti svarīgi, ja darbs ir sēdošs. Jau pēc trim mēnešiem jutu, ka ķermenis kļuvis daudz stiprāks.
Agrāk ik ziemu es slimoju, nereti visai smagi. Šoziem arī saslimu, pieķērās kaut kāds vīruss. Taču tiku vesels ļoti ātri, slimoju vieglā formā.
Tas tāpēc, ka visu laiku biju stiprinājis imunitāti.
Pamazām veidoju attiecības arī ar aukstumu. Man bija atklājums, ka ziemā varu iziet ārā vienā kreklā un nesaaukstēties. Izmantoju pareizu, dziļu elpošanas tehniku, un nebija auksti. 31. decembrī peldējos. Sarīkojām pasākumu, ko nosacīti nodēvējām: biohakings satiek skvošu.
Esmu sajutis izmaiņas savā dzīvē un veselībā. Jūtos tik stiprs kā vēl nekad. Man vairs nav uztraukuma par to, kur ņemt enerģiju. Atnāku uz darbu, un kolēģi prasa, kā es varu no paša rīta būt tik enerģisks.
Reizēm viņi smejas: vai tu esi kaut ko salietojies?!
Katru rītu pieceļoties un katru vakaru, ejot gulēt, piefiksēju, kā es jūtos. Analizēju, ko man izdevās šodien paveikt, lai labi justos. Salieku pa plauktiņiem to, ko darīšu rīt, lai justos labi.
Ikvienam ir pieejamas superspējas, ja vien gudri maina savus ikdienas ieradumus!
