Elektroenerģiju tērējot diennakts izdevīgajās stundās, var vērā ņemami ietaupīt 13
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau kādu laiku pasaulē vērojams energoresursu, tai skaitā elektroenerģijas, cenu kāpums, ko visvairāk izjūt tie, kuri izvēlējušies dinamisko biržas tarifa plānu un par elektroenerģiju maksā pēc tās reālās stundas cenas biržā.
Šādai izvēlei ir priekšrocības, un tās ir jāizmanto – jāseko līdzi, kurās diennakts stundās visizdevīgāk patērēt elektrību.
Elektroenerģiju tērējot diennakts izdevīgajās stundās, var vērā ņemami ietaupīt.
Piemēram, pēdējās nedēļas laikā elektroenerģijas cena biržā, salīdzinot “dārgākās” stundas dienas vidū ar “lētākajām” nakts stundām, atšķiras līdz pat desmit reizēm.
Jāizmanto brīvdienu priekšrocības
Šā gada februāra vidū 76% SIA “Tet” elektrības lietotāju bija izvēlējušies dinamiskā tarifa plānu, kas piesaistīts biržas cenai, bet 24% – stabilo tarifa plānu – katru mēnesi par elektroenerģiju maksājot konkrētu summu visa līguma perioda garumā.
Analizējot dinamisko biržas klientu vidējo profilu, “Tet” secina, ka virzība uz elektroenerģijas taupīšanu lētajās stundās notiek ļoti pakāpeniski, jo klientiem ir jāmaina savi ieradumi.
Uzņēmuma elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone stāsta, ka pirmās vērā ņemamās izmaiņas, kad 2021. gadā cilvēki sāka vairāk elektroenerģiju lietot “lētajās” stundās, notika tikai rudens mēnešos – sākot ar novembri.
“Pašlaik sāk veidoties tendence, ka elektrību vairāk sāk lietot izdevīgajās diennakts stundās. To pamudināja pēdējos mēnešos saņemtais augstākais rēķins, kā arī intensīvākas diskusijas publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju aktīvā komunikācija ar klientiem,” secina V. Ķirsone.
Salīdzinot 2020. un 2021. gada izskaņu, cilvēki sākuši vairāk elektrību tērēt nakts stundās no plkst. 03.00 līdz 05.00 (+3%) un mazāk dārgākajās stundās no rīta līdz vakaram. Gada beigās patēriņa pieaugums novērojams no nakts stundām līdz pusdienas laikam.
Cena sāk kristies vakara stundās, taču šinī laikā patēriņa izmaiņas nav novērojamas, jo cilvēki atgriežas mājās no darba un pievēršas mājas ikdienas jautājumiem, ko grūtāk izmainīt, tajā skaitā gatavo, mazgā drēbes, skatās TV un pavada laiku pie datora.
“Darba dienās cilvēki ir aizņemti ar ikdienas darbiem un rūpēm par ģimeni un līdz ar to mazāk laika atliek domām – kur un kā izdevīgāk tērēt elektroenerģiju, turpretī brīvdienās šīm aktivitātēm var un vajag pievērsties vairāk.
Dinamiskā biržas tarifa klientu vidējā patēriņā decembrī novērojams, ka ļoti maz tiek izmantotas izdevīgās stundas.
Piemēram, brīvdienās ap plkst. 16.00–18.00, kad biržas cenas parasti ir augstākās, arī patēriņš sasniedz lielāko dienas īpatsvaru. Savukārt lētajās nakts stundās patēriņš ir vienlīdzīgs brīvdienās un darba dienās. Rēķina samazināšanai brīvdienu ritmu varētu pielāgot lielākā apmērā,” uzskata V. Ķirsone.
Cena biržā – ļoti svārstīga
Salīdzinot elektroenerģijas cenas biržā 2021. gada laikā, tarifs ir bijis ļoti mainīgs – pat vienas diennakts laikā biržas cena pieaug trīskārši. Salīdzinot gada sākumu un beigas, rītos laikā no plkst. 7.00 līdz 9.00 cena augusi pat pieckārši. Vakara stundās šis pieaugums ir bijis nedaudz mazāks, 12 mēnešu periodā pieaugot par trīs līdz četrām reizēm.
“Jāatceras, ka rēķina pieaugumu ietekmē ne tikai elektroenerģijas cenas, bet arī sezonalitāte. Gada tumšākajā laikā neizbēgami pieaug patērētais elektrības apjoms, kas daļēji izskaidro arī rēķinu pieaugumu rudens un ziemas mēnešos. Tomēr, ja vērojamas būtiskas izmaiņas patērētajā elektrības rēķinā, ir jāpārskata savi elektroenerģijas lietošanas paradumi,” norāda V. Ķirsone.
Paradumu maiņa neapgrūtina
Elektroenerģiju, balstoties uz līgumu, kurā cena ir piesaistīta elektroenerģijas vairumcenām, savā mājsaimniecībā Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un pasniedzējs, pērk jau teju piecus gadus. Viņš turpina to darīt arī šobrīd, neskatoties uz iepriekšējos mēnešos vērojamo elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus cenu kāpumu.
“Ņemot vērā to, ka mans elektroenerģijas patēriņš šajā periodā nekad nav bijis īpaši liels (no 100 līdz 170 kWh) un attiecīgi elektroenerģijas izmaksas ir veidojušas ļoti nelielu daļu no ikmēneša izdevumiem, lēmumu elektroenerģiju iegādāties ar šādu līgumu vairāk pamudināja nevis rūpīgi aprēķināti finansiāli apsvērumi, bet gan profesionāla interese un apziņa, ka tas ilgtermiņā ir racionālāks enerģijas patēriņa veids,” atzīst G. Valdmanis.
Viņš biržas cenām seko “Nord Pool” viedtālruņa lietotnē, kur redzamas arī elektroenerģijas cenas citos reģionos, un “Elektrum” lietotnē, kur cenas tiek atspoguļotas atbilstoši Latvijas laika joslai.
Viņš ir secinājis, ka augstākais elektroenerģijas patēriņš un attiecīgi elektroenerģijas cenas ir vērojamas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba vietās, savukārt zemākās cenas ir vērojamas ārpus darba laika un brīvdienās, kad iedzīvotāji vairāk uzturas savos mājokļos.
Ielūkojoties savā elektroenerģijas patēriņa statistikā, viņš konstatējis, ka arī viņam būtiskākā daļa patēriņa veidojas tieši brīvdienās, savukārt darba dienās lielākā daļa elektroenerģijas tiek patērēta pirms darba laika sākuma, kā arī vakaros pēc darba.
“Savā gadījumā apzinājos, ka iespējamās vairumtirdzniecības cenas svārstības dažu mēnešu ietvaros nekādu izšķirošu ietekmi uz manu ikmēneša izdevumu grozu neradīs, savukārt ieguvumus esmu paspējis izjust jau iepriekšējo gadu laikā. Piemēram, 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos energoresursu cenas nokritās līdz kritiski zemam līmenim, elektroenerģijas cena par vienu kilovatstundu manā rēķinā sasniedza zemāko līmeni, kāds novērots aptuveni iepriekšējo desmit gadu laikā un iepriekšējo piecu gadu laikā, līdz pat 2021. gadam, elektroenerģijas cenu izmaiņu tendences līkne bija lejupejoša.
Jāteic, ka nebiju arī īpaši pārsteigts par 2021. gadā vērojamo cenu kāpumu (lai gan tas bija krietni straujāks, nekā būtu prognozējis iepriekš), jo apzinājos, ka iepriekšējos gados vērojamais vairumcenas samazinājums agrāk vai vēlāk uz ražotājiem atstās nelabvēlīgas sekas, jo, līdzīgi kā jebkuru citu nozari, arī enerģētikas nozari skar darba spēka un būvniecības izmaksu pieaugums, kopējā inflācija,” norāda G. Valdmanis.
Viņš, pērkot elektroenerģiju par cenu, kas piesaistīta biržas cenām, nekad nav uztvēris kā būtisku apgrūtinājumu savām ērtībām – ņemot vērā savas patēriņa īpatnības.
“Man pietiek ar to, ka darba dienas nogalē palūkojos, kādas elektroenerģijas cenas būs nākamajā dienā, un tikai tad, ja redzu īpaši augstu cenu laikā, kad man varētu nākties lietot jaudīgākas ierīces, apsveru iespēju koriģēt savu elektrības patēriņu. To nākas darīt reti, jo jaudīgākās elektroierīces, piemēram, veļasmašīnu un gludekli jebkurā gadījumā biežāk izmantoju tieši nedēļas nogalēs.
Vairāk uzmanības patēriņa plānošanai pievērsu decembra sākumā, kad elektroenerģijas cenas sasniedza rekordaugstas vērtības, jo, līdzīgi daudziem iedzīvotājiem, epidēmijas dēļ bieži vien strādāju no mājām – dažās dārgākajās stundās nolēmu, ka neizmantošu stacionāro datoru, bet gan portatīvo datoru, kurš ir krietni ekonomiskāks, tāpat arī ūdeni tējai vai kafijai centos biežāk vārīt uz gāzes plīts,” savā pieredzē dalās G. Valdmanis.
Cenai seko kā laika prognozei
Kopumā ieradums paskatīties nākamās dienas elektroenerģijas cenas un koriģēt savus patēriņa ieradumus, viņa skatījumā, nav ne sarežģīts, ne apgrūtinošs – viņš salīdzina to ar ieradumu pievērst uzmanību nākamās dienas laika apstākļu prognozei un atbilstoši tai pielāgot savu apģērba izvēli vai, lietojot automašīnu, atbilstoši laika apstākļiem rēķināties ar to, ka ceļā var nākties pavadīt ilgāku laiku.
“Nākotnē gan prognozēju, ka elektroenerģijas cenu svārstībām pievērsīšu lielāku uzmanību, jo plānoju mājoklī ierīkot siltumsūkni un attiecīgi paredzu, ka, apkures sezonas laikā rūpīgi plānojot mājokļa apkuri, iespējamie ekonomiskie ieguvumi manā gadījumā būtiski palielināsies,” teic G. Valdmanis.
Jebkuram, kurš ir ieinteresēts elektroenerģiju patērēt pēc iespējas racionālāk, viņš iesaka, pirmkārt, rūpīgi izvērtēt savus ikdienas ieradumus un ar tiem saistīto elektroenerģijas patēriņu, kā arī budžeta plānošanas prioritātes.
“Ja lietotājs daudz laika pavada savā mājoklī arī darba laikā, ja lielākais patēriņš veidojas tieši darba stundās, tad, ļoti iespējams, piemērotāks var izrādīties arī līgums ar fiksētu cenu. Visos gadījumos, plānojot mājsaimniecības budžetu par elektroenerģijas patēriņu, par atskaites punktu būtu jāizmanto cena par vienu kilovatstundu,” teic G. Valdmanis.
Viņš norāda, ka, sekojot līdzi patērētās elektroenerģijas cenai un patēriņa apjomam, lietotājs var arī laikus konstatēt, ka kāda no elektroierīcēm ir bojāta – piemēram, ļoti strauju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu var izraisīt bojāts ledusskapja saldētavas durtiņu blīvējums un ar to saistītā saldētavas apledošana.
