Didzis Šmits.
Didzis Šmits.
Foto: Edijs Pālens/LETA

“Lai iesper zibens, gaudo suns…” Opozīcija turpinās cīņu par lielās pilsētas statusa piešķiršanu Jelgavai 6

Opozīcijas politiķi nav gatavi padoties cīņā par republikas jeb lielās pilsētas statusa piešķiršanu Jelgavai, brīdinot kolēģus Saeimā ne tikai ar iedzīvotāju protestiem, bet arī ar iesniegumu Satversmes tiesai.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka Jelgavas ietekmes teritorija ir no Talsiem līdz Jaunjelgavai, kā arī pilsēta ir cieši saistīta ar Rīgu.

Pēc viņa vārdiem, Jelgava ir izteikts industriāls zinātnes centrs, kā arī Zemgales dzinējspēks un centrs izglītības, veselības un uzņēmējdarbības jomā. Ar 60 000 iedzīvotāju Jelgava ir teju divas reizes lielāka par Rēzekni, bet ar šo topošo likumprojektu koalīcija pasakot pretējo, Saeimas vairākuma pozīciju kritizēja politiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA
Parlamentāriete Linda Liepiņa pauda, ka Jelgavas pašvaldība ir iebildusi pret virzīto modeli un aicina tai saglabāt republikas jeb lielās pilsētas statusu.

Ja Saeima pieņems lēmumu Jelgavai nepiešķirt lielās pilsētas statusu, tad sagaidāms, ka Jelgava vērsīsies Satversmes tiesā par demokrātijas principu neievērošanu un iedzīvotāju viedokļa ignorēšanu. Deputāte arī vaicāja, cik ļoti neesot jāmīl sava pilsēta, lai deputāti, kuri nāk no Jelgavas, varētu balsot pret lielās pilsētas statusa piešķiršanu Jelgavai.

Gan Liepiņa, gan deputāts Aldis Gobzems norādīja uz koalīcijas deputāta Aivara Geidāna (KPV LV) nepatiku pret Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS), kas atstājot ietekmi uz šo lēmumu.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja uz Jelgavas lomu Latvijas iekšzemes kopprodukta veidošanā, tās nodrošinātajām 24 000 darba vietām, kā arī minēja vairākus citus faktorus, kas apliecinot, ka Jelgava ir lielā pilsēta.

Deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS) kritizēja skaidru kritēriju trūkumu republikas pilsētu loka noteikšanai. Arī parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) akcentēja, ka koalīcijas politiķiem būtu vienkārši jāuzkāpj tribīnē un jāsaka, ka koalīcijai nepatīk Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka Jelgava ir augstākās izglītības centrs, turklāt Latvijas Lauksaimniecības universitātē un tās pirmsākumos izglītību guvuši kā Latvijas, tā arī ārvalstu valstsvīri.

Savukārt politiķis Uldis Augulis (ZZS) atgādināja, ka lielās pilsētas organizē sabiedrisko transportu. “Kā tas notiks nākotnē, kad Jelgava nebūs lielā pilsēta? Kas kompensēs un atmaksās izdevumus? Jelgavai tad nebūtu jāuzņemas visi pārvadājumi, bet tas būtu jādara valstij,” teica politiķis.

Valdošās koalīcijas politiķis Daniels Pavļuts (AP) aicināja beigt biedēt cilvēkus ar apgalvojumiem, ka republikas pilsētas statusa atņemšana Jelgavai tās iedzīvotājiem pasliktinās dzīves kvalitāti.

Parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka koalīcijas politiķi šajā jautājumā “uzrausies”, jo jelgavnieki nepakļaujas “idiotiskām pavēlēm”. Viņš norādīja, ka 1991.gada augusta puča laikā Jelgavā esošie bruņotie Latvijas neatkarības aizstāvji nepakļāvās pavēlei nolikt ieročus, bet tā vietā devās mežā, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu Latviju.

Reklāma
Reklāma

Šmits arī aicināja mūziķi Renāru Kauperu un grupu “Prāta vētra” aizstāvēt savu pilsētu un uz likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā uztaisīt “kārtīgu koncertu”.

Daļēji citējot “Prāta vētras” dziesmas vārdus, Šmits izteicās, ka būtu atbilstoši, ja šajā namā “iesper zibens, gaudo suns”.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) par atbalstu likumprojektam ir jāsaka paldies nevis Saeimai, bet koalīcijas deputātu 51 balsij, kas atbalsta jebkuru ministra rosināto muļķību. Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) koalīcijai pārmeta jelgavnieku pazemošanu. Politiķis vērsa uzmanību, ka pie varas esošie “de facto” ir sapinušies savā pieejā, jo atšķirībā no Jelgavas un Jelgavas novada, kas tiek apvienoti, Liepāja nesaprotamu iemeslu dēļ ir “atlaista” vaļā jeb netiks apvienota ar tuvējiem novadiem.

Parlamentārietis Armands Krauze (ZZS) akcentēja, ka Jelgavas pilsētas apvienošana ar novadu ir politisks lēmums un ka kāds no “Attīstībai/Par!” politiķiem kuluāros esot norādījis, ka mērķis ir, lai Ziedonis Caune vairs neieņemtu Jelgavas novada priekšsēdētāja amatu.

Debatēs Pūce norādīja, ka viņu neizbrīna deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) paustais, ka viņš neuzdrošinātos veikt šādas kustības.

VARAM ministrs pauda, ka Dombrovskis neesot veicis nevienu reformu, esot ministra posteņos.

Savukārt Dombrovskis atbildēja, ka Pūce neesot izpildījis sākotnējo solījumu par ATR izmaksu segšanu pašvaldībām, Satiksmes ministrijai neesot informācijas par Pūces minētajiem 300 miljoniem eiro ceļiem un ka Pūce esot izmests no Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amata OIK afēras kontekstā.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) akcentēja, ka nekad nevienu Saeimas lēmumu nav uztvēris personīgi, bet kā jelgavnieks šo lēmumu viņš uztver personīgi. Politiķis apsolīja, ka darīs visu parlamentārā ceļā iespējamo un arī kā iedzīvotājs, lai Jelgavas pilsēta atgūtu savu statusu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka, likumprojektu izskatot trešajā lasījumā, deputāti tomēr varētu pārskatīt atsevišķus līdzšinējos lēmumus, kas attiecas uz lielajām pilsētām.

Darbu pie likumprojekta parlamentārieši turpinās rīt.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.