Lai iepriecinātu Sauli, jāupurē akmeņi! Tie novērtēti kā īsts pasaules brīnums 0
Pētnieki atklājuši, ka vulkāna izvirdums ap 2900. gadu pirms mūsu ēras bija ar ārkārtīgi postošs uz neolīta laika sabiedrībām Ziemeļeiropā, mainot to rituālus un dzīvesveidu.
Jo īpaši zinātnieki no šo klimata katastrofu ir saistījuši ar simbolisku “saules akmeņu” izmantošanu, kas tagad tiek uzskatīti par daļu no rituāliem, kuru mērķis ir “iepriecināt sauli”, raksta Interesting Engineering.
“Mēs jau ilgu laiku zinām, ka Saule bija centrālā vieta agrīnajās Ziemeļeiropas lauksaimniecības kultūrās. Viņi apstrādāja zemi un bija atkarīgi no Saules, lai izaudzētu ražu, lai novāktu ražu. Ja Saule būtu pazudusi stratosfēras miglas dēļ ilgāku laiku, tas tā laika cilvēkiem būtu bijis ārkārtīgi biedējoši,” portālam skaidro arheologi.
4,900-year-old volcano made Neolithic people engrave ‘sunstones’ for sacrificehttps://t.co/2gzDaV2gkM
— Interesting Engineering (@IntEngineering) January 16, 2025
Pateicoties Grenlandes un Antarktīdas ledus graudu analīzei, zinātnieki atklājuši augstu sēra līmeni, kas veidojies spēcīga vulkāna izvirduma dēļ pirms aptuveni 4900 gadiem. Visticamāk, šāds izvirdums izraisīja “vulkānisko ziemu” ar mazāku Saules gaismu un planētas atdzišanu.
“Akmeņi, kas atrasti Vasagorda vietā Bornholmā, Dānijā, un ir arheoloģisks brīnums – tiek uzskatīts, ka uz tiem esošie saules gravējumi atspoguļo gan saules enerģiju, gan auglību. Šie artefakti tika atrasti grāvjos kopā ar šķeltiem keramikas izstrādājumiem, dzīvnieku kauliem un darbarīkiem un, iespējams, tie tika izmantoti kā rituālie upuri,» uzsvērts rakstā.
“Šie upuri bija mēģinājumi atjaunot labvēlīgus apstākļus vai pateikties par saules atgriešanos. Ir pamats uzskatīt, ka Bornholmas neolīta cilvēki vēlējās pasargāt sevi no turpmākas klimata pasliktināšanās, upurējot Saulei akmeņus, vai varbūt pretēji – viņi vēlējās izteikt pateicību, ka Saule ir atgriezusies,” spriež pētnieki.
Turklāt vulkāna izvirdumi nebija vienīgā problēma, ar ko saskārās neolīta laikmeta cilvēki. Jo īpaši DNS izpēte no cilvēka atliekām parādīja, ka mēris bija ļoti izplatīta problēma, kas arī destabilizēja kopienas.
“Saules akmeņi ir pilnīgi unikāli, arī Eiropas kontekstā. Tas ir vienkārši neticams atklājums, kas pierāda, ka apbedījumi par godu Saulei ir sena parādība, ar kuru sastapās tolaik Skandināvijas dienvidos klimatiskās katastrofas laikā, ko izraisīja vulkāna izvirdums.”
Ir arī zināms, ka pavisam nesen Skandināvijā Saule “kļuva zila”, un tikai tagad zinātniekiem izdevās saprast, kā un kas notika. Pēc viņu domām, tas notika vulkāna izvirduma dēļ, kas izraisīja īsu un strauju gaisa atdzišanu, tas notika laikā no 1831. līdz 1833. gadam, pazeminot vidējo temperatūru par aptuveni 1°C.
