No zāles: – Vai tiešām visiem sešgadniekiem būs jāiet skolā un vecākiem vairs nekādas teikšanas nebūs? 25
– Mani vecāki uz skolu aizsūtīja sešos gados. Šobrīd skolas gaitas sākas faktiski piecos gados, jo tad sākas pirmsskolas sagatavošana. Tā arī paliks. Tikai, strādājot pie jaunā izglītības standarta, 1. klases standartu veidosim sešgadīgam bērnam, ņemot vērā šā vecuma bērnu attīstības īpatnības. Arī mācību un atpūtas režīms būs kā sešgadīgam bērnam. Mācīties 1. klasē varēs arī pirmsskolā. Bērns lielu atšķirību nejutīs. Protams, bērni attīstās ļoti dažādi. Tāpēc vecākiem būs iespēja arī turpmāk bērnu skolā sūtīt gadu vēlāk, nekā ir standarta norma, ja būs objektīvi apstākļi.
– Premjers Kučinskis teica, ka viņš neatbalsta sešgadnieku sūtīšanu 1. klasē. Tātad valdībā jums atbalsta nav, sabiedrībā arī ne, bet jūs joprojām paliekat pie sava.
– Tas, ka skološanās būs jāuzsāk sešos gados, ir ierakstīts valdības rīcības plānā, tāpēc par premjera izteikumiem mulstu. Acīmredzot premjers nevar atcerēties visu, kas ierakstīts valdības rīcības plānā, kas ir diezgan garš.
– Premjers pats nezina, ko, parakstot šo plānu, sasolījis?
– Tā es neteicu.
Ko tur slēpt! Būtībā mērķis ir par vienu gadu samazināt vidējās izglītības ieguves laiku. Taču mēs nedaudz pagarināsim mācību gadu, tāpēc galu galā mācību laiks būtiski nesamazināsies. Un tā mēs iegūsim vienu papildu darba dzīves gadu.
Jautājums no zāles: – Kur jaunam, tikko augstskolu beigušam inženierim atrast darbu, ja visur prasa darba pieredzi?
– Jāatrod pareizais veids, kā motivēt uzņēmējus pieņemt darbā jaunus speciālistus. Iespējams, jāmotivē ar nodokļu atlaidēm. Turklāt izglītības iestādēm vairāk jāpāriet uz darba vidē balstīto izglītību, kas nozīmē, ka pirmo darba pieredzi jaunieši gūs jau skološanās laikā.
Valdībai vēl ir ļoti daudz ko darīt, lai motivētu aizvien vairāk jauniešu pēc pamatskolas izvēlēties profesionālo izglītību. Šobrīd pabeigt vidusskolu ir ļoti viegli, jo, lai centralizētie eksāmeni būtu nokārtoti, pietiek iegūt piecus procentus no maksimālā iespējamā vērtējuma. Tas ir tikai drusku vairāk nekā uzrakstīt savu vārdu, uzvārdu un datumu. Tātad jaunietis, kas varētu būt lieliska amata meistars, kļūdas pēc pabeidz vidusskolu un neko neprot. Tad daļa neaiziet nekur, bet daļa aiziet uz augstskolu. Budžeta vietu, ja vāji eksāmena rezultāti, dabūt nevar. Mācās par maksu, bet izvēlas vislētāko studiju vietu un tādu, kur vismazāk jāmācās. Bija muļķis vidusskolnieks, kļuva par muļķi bakalauru.
J. Trupovnieks: – Svarīgi izglītības sistēmu veidot tā, lai jaunieši būtu gatavi paši veidot darbavietas. Lai mēs “neražotu” tikai darbaspēku.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks: – Jūs sakāt, ka izglītības sistēmai jāveido darba devēji. Bet kā gan lai uzņēmīgi jaunieši sāk savu biznesu!? Viena Krāslavas meitene, Rīgas Valsts tehnikuma audzēkne, gribēja pilsētas svētkos pārdot dažus savus darinājumus. Taču, lai to drīkstētu, viņai vajadzētu VID reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, uz tirdzniecības periodu jābūt noņemtai no vecāku apgādes, tā kā meitene ir nepilngadīga, jābūt izziņai no bāriņtiesas, gada beigās būs jāiesniedz ienākumu deklarācija. Kad cilvēks ierauga šo nepieciešamo dokumentu sarakstu, viņš nospļaujas un nedara neko. Paldies Dievam, tagad Krāslavā ver ciet VID nodaļu! Varēsim dzīvot mierīgāk.
Svētkus atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Krāslavas novada dome.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Krāslavas Vēstis”, www.kraslava.lv, www.bibliotekakraslava.lv
