Šadurskis mulst par premjera izteikumiem un nesaprot sūdzības par jaunajām algām 25
“Vai skopais maksās divreiz?” tāds bija vadmotīvs “Latvijas Avīzes” rīkotajai diskusijai par izglītību Krāslavas novada grāmatu svētku laikā. Valsts cenšas ietaupīt naudu, optimizējot skolu tīklu. Vai tāpēc daļa jauniešu nepaliks bez izglītības un vai neskolotu iedzīvotāju uzturēšana valstij nemaksās dārgāk kā mazo skolu finansēšana? Par to spriedām kopā ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) un Saeimas deputātu Jāni Trupovnieku (Zaļo un zemnieku savienība).
– Kāpēc dzirdam, ka daudzi skolotāji ir neapmierināti ar savām jaunajām algām? Algas esot mazākas. Vai tā tas arī bija plānots, vai arī jaunajā algu modelī tomēr ir kāda kļūda?
K. Šadurskis: – Par to, ka par jauno skolotāju algu modeli publiskajā telpā lielākoties ir negatīvas ziņas, no vienas puses, man mazliet bija izbrīns, bet, no otras puses, tā jau parasti notiek, ka izmaiņas nepatīk. Ja valdība vai Saeima neko nedara, sabiedrībai nepatīk. Ja kaut ko dara, atkal nepatīk. Starp šīm divām negācijām tomēr labprātāk izvēlos aktīvo negāciju. Man labāk patīk, ja man pārmet to, ko es daru, nevis to, ko nedaru. Domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komanda ir ļoti labi pastrādājusi, kā rezultātā 2017. gadā izglītības sistēmā ienāks par 47 miljoniem eiro vairāk. Man skolā aritmētiku laikam mācīja citādi nekā tiem, kas sūdzas par jaunajām algām. Tāpēc nesaprotu, kā, ieplūdinot sistēmā papildu naudu, visiem var kļūt sliktāk. Varbūt tiešām reformu un papildu ieguldījumus nevajadzēja? Tad visiem būtu labāk? Nē! Reforma bija nepieciešama. Iepriekšējais skolu finansēšanas modelis, kurā bija tikai divi teritoriālie koeficienti – viens pilsētām, otrs laukiem –, paredzēja, ka blīvi apdzīvotā Pierīga saņēma viena skolēna izglītošanai tikpat, cik, piemēram, Krāslavas vai citi vēl retāk apdzīvoti novadi. Ņemot vērā, cik aktīvi iedzīvotāji plūst uz Pierīgu, turienes skolām būtu jādod aizvien vairāk naudas un mēs būtu bankrotējuši viena vai divu gadu laikā. Mums būtu jāprasa no valsts budžeta papildu nauda Pierīgas skolu finansēšanai, bet Pierīga šo naudu pat nespētu “apēst”. Kaut minimālā samaksa par skolotāja stundas darbu vecajā sistēmā bija pieci eiro, Pierīgas novados stundas cena lielākoties bija 10 eiro. Tā nebija taisnīga sistēma, kaut saprotu Pierīgas pedagogu tagadējo neapmierinātību ar to, ka šī netaisnība mazināta.
– Pēc jūsu teiktā jāsecina, ka algas samazinājušās tikai iepriekš pārfinansētajos Pierīgas novados, taču arī, piemēram, Neretas novadā skolotāju algas ir samazinājušās.
– Neretas vidusskolā skolēnu skaits, cik atceros, samazinājās par 46 skolēniem. Tātad tur algas kritums jāsaista ar to, ka samazinājās skolēnu skaits.
Krāslavas novadam jaunajā pedagogu algošanas modelī summārā mērķdotācija ir pieaugusi par 3,8 procentiem, tātad naudas ir nedaudz vairāk.
Ja parēķinām, cik procenti no valsts budžeta tiek tērēti izglītībai, tad Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju šajā ziņā Eiropas Savienībā ir pirmajās vietās. Savukārt, ja skatāmies uz pedagogu algu Latvijā, tad redzam, ka Eiropā esam pēdējā vietā. Var, protams, teikt, ka skopais maksā divreiz, bet var arī jautāt, kā savilkt kopā galus. Jo investējam mēs proporcionāli daudz, bet pedagogi tik un tā nevar nodrošināt savu ģimeni.
– Tad jājautā, kur paliek nauda, ja jau tā nenonāk līdz pedagogiem?
– Viena skolēna izmaksas mēnesī svārstās no simts līdz aptuveni trīs simtiem eiro mēnesī. Lielā mērā naudu apēd nesakārtotais skolu tīkls. Es saprotu, ka skolu tīkla kārtošana nav viegls uzdevums pašvaldībai. Ja skatāmies, piemēram, uz Krāslavas novada ceļu tīklu, redzam, ka te būtu pietiekami grūti nodrošināt skolēnu autobusu satiksmi gadījumā, ja bērni no lauku apdzīvotām vietām būtu jāved mācīties uz pilsētu. Tāpēc ir starpministriju darba grupa, kas nākamnedēļ tiksies pie Ministru prezidenta un runās par esošo skolu tīklu un par to, kā virzīties uz priekšu, meklējot risinājumus.
J. Trupovnieks: – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nepārtraukti cīnās par skolotāju algām, taču mēs absolūti nedzirdam, ka viņi uztrauktos par izglītības kvalitāti. Man nav daudz ko iebilst pret to, ko šobrīd dara IZM. Ir jāoptimizē skolu tīkls, ir vajadzīgas pārmaiņas.
