Vai stanīnu grupas medikamenti, kas pazemina holesterīna līmeni, patiešām nekaitē? 3
“Izlasīju rakstu, kurā bija apgalvots, ka holesterīna līmeņa pazemināšanai lietotie statīnu grupas medikamenti nodara vairāk ļaunuma, nekā palīdz. Turklāt holesterīns nemaz neesot tik slikts, kā runā. Kā ir patiesībā? Vai statīnu vietā var dzert kādas citas zāles? ” ELITA SMILTENĒ
Statīni ir medikamenti, ko pasaulē ļoti plaši izmanto jau vairāk nekā 20 gadu. Kā stāsta Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks, medicīnas doktors Vilnis Dzērve, pēdējā pusgadsimta laikā kardioloģijā notikušas lielas pārmaiņas. Piemēram, agrāk tā sauktos bēta blokatorus sirds slimniekiem izrakstīja tikai atsevišķos gadījumos, taču plašai lietošanai tie atzīti pagājušā gadsimta 70.–80. gados.
Kardioloģijā nākamo apvērsumu izraisīja zāļu grupa – statīni, kas bloķē holesterīna sintēzi aknās. Holesterīns ir viena no šūnu apvalka nepieciešamajām sastāvdaļām un ietekmē daudzus organismā notiekošos procesus, taču tā kopējam līmenim asinīs nevajadzētu pārsniegt 5 milimolus litrā (mmol/l). Pretējā gadījumā tas var veicināt sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Protams, paaugstināta holesterīna gadījumā ne vienmēr uzreiz jālieto statīni, taču tie ir visefektīvākie un biežāk lietotie medikamenti. Šīs zāles var uzskatīt par unikālām, jo tās vienlaikus stiprina asinsvadus, kavē aterosklerotiskās plātnītes veidošanos un pat samazina to.
Lai izlemtu, vai slimniekam šie medikamenti nepieciešami, ārsts izmanto tā saukto Score tabulu, lai izvērtētu sirds un asinsvadu saslimšanas riska faktorus – paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, aptaukošanos, smēķēšanu un citus.
Svarīgs ir ne tikai kopējais holesterīna līmenis, bet arī zema un augsta blīvuma holesterīna attiecības. Dažkārt statīni ieteicami pat samērā zema rādītāja gadījumā. Piemēram, ja slimniekam pēc miokarda infarkta zema blīvuma holesterīns asinīs ir virs 2 mmol/l, to jācenšas samazināt līdz 1,8 mmol/l.
Jau 1994. gadā Skandināvijā veiktie pētījumi apliecināja, ka statīni mazina sirds un asinsvadu slimnieku mirstību. To rāda arī šāds piemērs: pirms pieciem gadiem Latvijā tos pēc miokarda infarkta lietoja 85%, bet Lietuvā – tikai 15% pacientu, jo valsts šīs zāles nekompensēja. Kaimiņvalstī mirstība pieauga, taču pie mums samazinājās, kas gan, protams, nebija saistīts tikai ar šo medikamentu lietošanu.
Ārstam kopā ar pacientu jāizsver zāļu iedarbības labās un sliktās puses. Blaknes var izraisīt ikviens medikaments, un tādas atklātas arī statīniem, piemēram, muskuļu sāpes un vājums, nelabvēlīga ietekme uz aknu šūnām. Dažiem lietotājiem tie mēdz izraisīt sliktu dūšu, alerģisku reakciju, galvassāpes.
ASV pēdējā laikā izvirzīta teorija: lai statīni nekaitētu muskuļiem, tie jālieto kopā ar koenzīmu Q10. Daži pētījumi liecina, ka tad sāpes patiešām mazinās, taču tie nav pietiekami apjomīgi, lai izdarītu secinājumus par šīs vielas uzņemšanas lietderību.
Holesterīna līmeni palīdz samazināt arī citi medikamenti, piemēram, tā sauktie fibrāti, kuriem nav raksturīgas nepatīkamas blaknes, taču arī iedarbība nav tik efektīva kā statīniem. Toties šiem preparātiem ir priekšrocība – tie vairāk ietekmē citu nevēlamo tauku triglicerīdu daudzumu asinīs.
Pret augstu holesterīna līmeni palīdz arī nikotīnskābe jeb PP vitamīns, taču tas šim nolūkam jādzer tik lielā devā, kas var izraisīt grūti paciešamas blaknes, piemēram, pazemināt asinsspiedienu un paplašināto asinskapilāru dēļ likt pietvīkt vaigiem.
