Lai hobijs nekļūst par kaitnieku muguras veselībai 0
Aizrautīgam dārzniekam ar mērenu rosīšanos dobē parasti ir par maz – vajag padarīt visu un uzreiz. Kāds brīnums, ja pēcāk “saķer” muguru? Tad dažas nākamās dienas dārzam nāksies pagaidīt, kamēr sāpes pierimst. Tomēr mēdz gadīties, ka tās kļūst hroniskas. Neirologs, “Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks un “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva konsultē, kā rīkoties, lai tā nebūtu.
Kas var kaitēt mugurai?
- Smagumu pārvietošana, to celšana augstāk par pleciem.
- Darbošanās ar saliektu ķermeni, uz leju noliektu kaklu, galvu.
- Nemitīga, ilgstoša pieliekšanās, piemēram, ogojot, sēņojot.
- Atkārtota roku celšana virs galvas vai bieža galvas griešana uz sāniem.
- Atrašanās nekustīgā pozā, cenšoties noturēt līdzsvaru, turklāt ar paceltām rokām (piemēram, no ābeles novācot ābolus).
- Ilgstoša atrašanās ar saliektiem ceļiem (tupus) vai uz ceļiem.
- Biežas ķermeņa rotācijas kustības.
Klupdami krizdami, bet – uz priekšu
“Veselības centru apvienības” Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks norāda, ka akūtas sāpes mugurā bieži provocē ilgstoša atrašanās neērtā pozā: “Tāda tā ir tad, ja ķermeņa daļas atrodas nedabiskā stāvoklī, turklāt, jo tālāk no dabiskā stāvokļa, jo lielāka muskuļu piepūle ir vajadzīga. Līdz ar to muskuļi nogurst un rodas pārslodze.”
Ilgstošas nekustīgas pozas var izraisīt ne tikai to muskuļu pārslodzi, kuri iesaistīti pozas saglabāšanā, bet pārslogot arī citas muskuļu grupas. “Ja slodzes laikā poza ir statiska, muskulis strādā, nemainot garumu. Muskulī palielinās spiediens, asins apgāde kļūst vājāka, kas izraisa pārslodzi un vēlāk – sāpes, kaut arī darbs ir bijis šķietami mierīgs (mazkustīgs).” Līdzīgi ir ar darbu, kas paredz bieži atkārtotas kustības, vai tādu, kura laikā rokas jāceļ virs plecu līmeņa. Speciālistu ieteikums ik pa laikam mainīt pozas šādos gadījumos ir vietā. Tāpat muskuļus var gluži nemanot pārpūlēt arī, piemēram, stumjot smagi piekrautu ķerru vai, piemēram, strādājot piemājas teritorija ar trimeri – tam tomēr arī ir svars, ko, ilgstoši darbojoties, ķermenis noteikti sajutīs.
Vājāki muskuļi – lielāki riski
Jāņem vērā, ka muguras sāpes par akūtām uzskata, ja tās ilgst līdz sešām nedēļām. Vairumā gadījumu nespecifiskas muguras sāpes sākas pēc kādas no jau pieminētajām provocējošajām darbībām. Neirologs novērojis, ka sevišķi bieži par muguras sāpēm pēc fiziski aktīvāka atvaļinājuma sūdzas “sēdošo” profesiju pārstāvji, kuri ikdienā nenodarbojas ar sportu.
“Visbiežāk mugura cieš tieši no nespecifiskām sāpēm, kas saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu, disbalansu, deģeneratīvām izmaiņām mugurkaulā. Parasti sāpes rodas muguras kakla daļā, lejas vai jostas daļā. Iemesli var būt dažādi, tostarp muskuļu pārslodze vai nepareiza noslodze, traumas, darbs neērtā, piespiedu pozā, lokāls sasprindzinājums.
Nespecifiskas muguras sāpes var provocēt arī novecošanās procesi, kad muskuļi, kas gādā par mugurkaula stabilitāti pamazām zaudē spēku un elastību. Nereti rodas arī izmaiņas starpskriemeļu diskos un locītavās, saitēs, saistaudos,” skaidro Jānis Mednieks un piebilst, ka šādu ar vecumu saistītu izmaiņu, ilgstošas piespiedu pozas vai vienveidīgu kustību dēļ var veidoties īpaši sāpīgi muskuļu savilkumi, par ko liecina savilkti mezgliņi jeb miofasciālie trigerpunkti.
Kā mugurai palīdzēt?
Izrādās, ka muguras sāpes nav retums – tās vismaz reizi dzīvē izjūt aptuveni 80% cilvēku. Galvenokārt tās ir īslaicīgas un pārvaramas, lietojot kādu ārsta vai farmaceite ieteiktu bezrecepšu pretsāpju līdzekli, tomēr jāņem vērā, ka ar akūtām muguras sāpēm ir patiešām svarīgi tikt galā, lai tās nekļūtu hroniskas, radot paliekošas veselības problēmas.
“Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva atzīst: “Vasarā aptiekā ir krietni daudz klientu, kuri meklē palīdzību akūtām muguras sāpēm. Parasti viņi vēlas kādas bezrecepšu pretsāpju tabletes vai plāksterus, ziedes. Pirms kaut ko ieteikt, vienmēr cenšamies iztaujāt, kur sāp, cik ilgi sāp, vai ir jau lietotas zāles, vai fonā ir arī kāda hroniska slimība, kā dēļ ikdienā jālieto specifiski medikamenti.”
Nesteroīdās pretsāpju un pretiekaisuma tabletes
Šie ir medikamenti, kas aptiekās pieejami bez receptes. Tā kā nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem var būt nevēlamas blaknes, tos drīkst lietot ne ilgāk par septiņām, desmit dienām. Nedēļu lietojot, vajadzētu būt uzlabojumam, taču, ja tā nav, visticamāk ir nepieciešama cita terapija.
Sildošās ziedes
Farmaceite precizē, kādos gadījumos drīkst un kad nedrīkst lietot sildošas ziedes: “Ja ir nerva iekaisums vai tas ir nospiests, pret šādas izcelsmes sāpēm sildošas ziedes nederēs. Tās var lietot, ja sāpes izraisa, piemēram, savilkti muskuļi. Tad siltums var uzlabot asinsriti, audi ir labāk apasiņoti, kas veicina muskuļu atslābšanu.”
Pretsāpju/pretiekaisuma ziedes
Nereti muguras sāpes rodas, neveiklas ķermeņa rotācijas rezultātā, dažkārt mugura, kā mēdz teikt, ir “sapūsta” vai “savilkta”. Tad var noderēt kāda pretsāpju, pretiekaisuma ziede, kā aktīvā viela ir ibuprofēns, diklofenaks vai naproksēns. Farmaceite atgādina, ka šos līdzekļus nedrīkst uzklāt bojātai ādai un brīdina, ka tos lietojot, nevajadzētu atrasties saulē, jo ir iespējama alerģiska ādas reakcija un pastāv arī ādas apdeguma risks.
Piparu un citi noderīgi plāksteri
Vecais labais piparu plāksteris uz sāpošās vietas dažkārt var būt palīdzošs. Tiesa, to nekāda gadījumā nevajadzētu līmēt uz dzimumzīmēm vai tieši uz mugurkaula.
Iespējams, farmaceits konkrētā gadījumā ieteiks pretsāpju plāksteri, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augus, piemēram, baltā vītola ekstraktu, arniku.
Atvēsinošas ziedes
Lokālie pretsāpju līdzekļi ar ēteriskajām eļļām, kam ir atvēsinoša iedarbība, var lieti noderēt, ja mugura sāp pēc īpaši aktīva darba dārzā. Iespējams, ka līdz ar ziedi papildu efektu var sniegt pašmasāža.
Ziede ar atvēsinošu efektu var palīdzēt arī tad, ja pēc traumas izveidojies zilums. Iedarbojoties caur ādu, ziedē esošās vielas mazina iekaisuma attīstību, tūsku, zemādas asiņošanas risku.
“Lai arī ar kādu akūtu muguras sāpju stāstu esat iegriezušies aptiekā, pirms medikamenta iegādes noteikti konsultējieties ar farmaceitu, ja nepaguvāt sazināties ar savu ārstu. Mājās uzmanīgi izlasiet zāļu lietošanas instrukciju un atcerieties – nedēļas laikā vajadzētu just uzlabojumu, taču, ja tā nav, noteikti dodieties pie ārsta, jo nepietiekami ārstētas akūtas sāpes ar laiku var pāraugt hroniskās, ar ko tikt galā un sadzīvot būs krietni sarežģītāk,” saka farmaceite Linda Fevraļeva.
