Tuvojas ziema! Kā sagatavot guļbaļķu ēku, lai tur būtu sausi un silti? 2
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Tuvojas ziema. Šovasar manā īpašumā nonākusi guļbaļķu māja. Kas jāņem vērā, lai rudenī un ziemā tajā justos omulīgi?” – jautā Juris Talsos.
Kā ikvienai ēkai, arī guļbaļķu mājai svarīgi, lai jumts būtu vesels un nebūtu siltuma noplūdes caur jumtu, logiem, arī grīdu un pamatiem. Īpaša uzmanība jāpievērš sienām, to stūriem. Konsultē “Vidzemes koka ēkas” valdes loceklis Jānis Brokāns.
Jādomā par nākotni
Ja grīda jau tagad šķiet auksta, visticamāk, būs jāsiltina ēkas pamati un grīda. Bet tie ir apjomīgi darbi, ko līdz salam paspēt vairs nav iespējams. Plānojot darbus nākamajiem gadiem, vērts noskaidrot, vai starp sienām un pamatiem ir ierīkota hidroizolācija. Pamatu mūris lieliski vada kapilāro mitrumu, kas nonāk baļķos, un tie sāk bojāties. Tāpat mitrai koksnei ir daudz sliktākas siltumizolācijas īpašības. Vēlams noskaidrot, kāda situācija ir pagrīdē un vai nav steidzami jārīkojas, lai pasargātu māju no koksni bojājošu organismu attīstības, piemēram, mājas sēnes.
Vai sienas nav pārāk cauras
Guļbaļķu sienas biezums tēstajiem baļķiem parasti ir 16–18 centimetru. Taču to, cik silta būs siena, nosaka nevis baļķu diametrs, bet salaiduma vietas – kaķējuma – platums. Tie parasti ir 8–10 centimetri. Krusta pakšu vai dzeguļu pakšu (kantaināku) dēļ savulaik būvētās mājas ir pārāk gaisa caurlaidīgas. Kā tautā saka – vējš pūš cauri. Ja ēka ir būvēta no mizotiem, netēstiem baļķiem, sienas biezums ir arī lielāks, un kaķējuma platums var būt 10–20 centimetru. Arī seglu tipa pakši šajā gadījumā būs lielāki.
Agrāk baļķu savienojuma vietas aizpildīja ar dabīgiem materiāliem: sūnām, linšķiedru. Tos izmantojot, ēka elpoja un kalpoja ne vienu vien gadu desmitu bez vajadzības sienas papildus siltināt. Tomēr ar laiku šie materiāli sairst un paver ceļu lielākai gaisa apmaiņai, nekā tas būtu nepieciešams mikroklimata nodrošināšanai.
Tāpat iespēja uzlabot šādu ēku energoefektivitāti ir siltināšana, turklāt no ārpuses, jo šādi darbi būs daudz praktiskāki un racionālāki. Remonta laikā ēkā varēs turpināt dzīvot un netiks zaudēta apdzīvojamā platība.
Siltinot guļbaļķu ēkas, visbiežāk pie ārsienas stiprina 100 mm biezu latojumu un pretvēja kokšķiedras plātnes. Latojumu stiprina cieti, jo ēka jau sen ir nosēdusies. Savukārt vidū ar spiedienu iepūš ekovati, lai nepaliktu tukšumi. Siltinājums iespiežas visās koka plaisās un spraugās, veidojot elpojošu slāni. Virs kokšķiedras plātnēm ar 25–30 mm atstarpi stiprina apdares dēļus. Šī atstarpe arī nodrošinās caur sienu izplūdušā mitruma aizvadīšanu atmosfērā. Ja ir pietiekama rocība, šos darbus var paveikt visai ātri un ziemu pavadīt jau siltinātā ēkā, ietaupot uz apkures rēķina. Ja rocība mazāka un lielu daļu darba paredzēts veikt pašu spēkiem, arī šos darbus vislabāk atstāt uz nākamo gadu.
Vērts pārliecināties, vai aukstums mājā neiekļūst arī gar logu un sienu savienojuma vietām. Ja nepieciešams, jāievieto jauns pakojums. Principā loga kārba jāizņem un jāiebūvē no jauna. Kārbas iebūvēšanai pieejamas gan sintētiskas blīvēšanai domātas lentes no speciāli sagatavotas minerālvates, gan dabīgi materiāli: vilnas voiloks, pakulas, kas gan pirms lietošanas jāapstrādā ar kādu no antipirēniem, kaņepju siltumizolācijas lentes.
Un kā ar jumtu?
Siltums no ēkas var izkļūt arī caur nepietiekami nosiltinātiem bēniņiem. Ja nepieciešams, siltinājuma slāni var papildināt ar kādu no attiecīgiem materiāliem – minerālvati vai beramo ekovati. Siltinājuma materiāla izvēle atkarīga no tā, vai bēniņus paredzēts izmantot vai nē.
Savukārt mitrums ēkā var iekļūt arī caur bojātu jumta segumu. Uz jumta labāk kāpt, kad tas sauss un risks, ka remonta laikā mājoklī iekļūs pārlieks mitruma daudzums, ir mazāks.
Ja jumtā konstatēts bojājums, cauruma aizlāpīšanu gan nevar atlikt uz nākamo gadu – drīz iestāsies mitrākais un aukstākais gadalaiks.
Ja mājai ir šīfera jumts, vajadzētu pārbaudīt kores, vai vējš nav atrāvis skārda konstrukcijas, jāpārbauda arī vējmalas. Jāpārliecinās, vai nav izkustējušās naglas, ar kurām piestiprinātas jumta seguma loksnes. Tāpat jāizvērtē, vai nav bojāti skārda atloki ap skursteņiem.
Vienīgi jāatceras, ka laika gaitā šis segums kļūst drūpošs, tāpēc kāju labāk likt tur, kur apakšā ir latojums. Pretējā gadījumā labi iecerētā nelielā remonta vietā būs jāveic daudz lielāks. Vēl drošāk izmantot platu dēli vai slīpākiem jumtiem – trepes, kuras nostiprina pie jumta kores. Ja nejūtaties drošs lielākā augstumā, jumta pārbaudi un remontu labāk uzticēt pieredzējušiem meistariem.
Ja bitumena šindeļu jumtam tā plakņu salaiduma vietās radušās plaisas, tās var aizpildīt ar bitumena mastikām, bet virspusē jāpiestiprina jauns bitumena šindeļu materiāls. Tas jāiestrādā tā, lai no savienojumu vietām ūdens varētu viegli notecēt.
Visu segumu jumtiem noteikti jāpārbauda lietusūdens teknes gar jumta malu un notekcaurules. Nepieciešamības gadījumā tās jāiztīra. Parasti teknēs sakrājas koku lapas, sīki zariņi, smiltis. Ilgstoši netīrītās teknēs saaug sūnas, un ar laiku izveidojas nosprostojums, tāpēc ūdens tek pāri, un mitrums bojā fasādi. Savukārt ziemā mitrums sasalst un bojā konstrukcijas – smagais ledus teknes pat var noraut. Teknes jātīra vismaz divas reizes gadā.
Noteikti jāpaaicina skursteņslauķis, kas pārbaudīs un nepieciešamības gadījumā norādīs uz trūkumiem apkures sistēmā, kā arī to iztīrīs.
Padoms!
Baļķu savienojuma vietas var aizpildīt arī ar speciālu elastīgu mastiku, kas tieši paredzēta guļbaļķu ēkām, piemēram, Woodchink. Tā ir akrila dispersijas mastika, kas izstrādāta speciāli koka šuvju un salaidumu aizpildīšanai guļbūves un koka ēkām, lai to varētu izmantot gan ēku iekšpusē, gan no ārpuses. Pēc izžūšanas mastika saglabā elastību – kokam staigājot, tā neveido plaisas. 600 ml mastikas maksā aptuveni 13 eiro.
