Māris Niklass: Lai godaprāts ir jūsu ceļvedis! 9
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Saeimas durvis atdarītas 14. Saeimas tautas priekšstāvjiem ļoti vēsturiskā brīdī. Tieši nedēļu vēlāk, 7. novembrī, pirms simt gadiem uz pirmo sēdi pulcējās 1. Saeima. Tikko tapusī valsts vēl nebija sadziedējusi Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu cirstās brūces. Šogad oktobrī ievēlētajiem vēlējums – esiet cienīgi nest tālāk Satversmes garu! Centos nelietot deputāta nosaukumu. Atgādināšu, ka jūs esat suverēnas, t. i., tautas, varas nesēji. Jums pilnvarojums dots uz četriem gadiem. Pēc šī termiņa vēlētāji priekšstāvjus, kuri nebūs strādājuši godprātīgi, sodīs.
Priecājos, ka vēlētāji kļūst izglītotāki un arvien mazāk tic vairāksolītājiem, cilvēkiem, kuru galvenais mērķis četrus gadus, neveļot smagus akmeņus, viegli nopelnīt pieklājīgu algu. Taču, lasot Saeimu stenogrammas, atklājas nesmukumi, par kuriem nepienāktos darba samaksa.
Tā 10. Saeimā desmit tautas priekšstāvji iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmes 65. pantu ar normu, ka likumdošanas iniciatīvas dodamas ne tikai pieciem deputātiem, Valsts prezidentam un premjerministram, bet arī novadu pašvaldībām. Saeima pirmajā lasījumā ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja šo ierosinājumu.
Pret balsoja “Vienotība”. Dažs var jautāt – vai tas ir nepieciešams? Šāda prakse nav tālu jāmeklē. Neatkarības atjaunotāji, Augstākās Padomes deputāti, bija krietni demokrātiskāki un uzticējās pašvaldībām. Vairāki likumi tapa, pateicoties vietējo padomju deputātiem, viens no tiem – likums par galvaspilsētu. Ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā, ja Rīgikogu nespēj ievēlēt prezidentu, likumdevēju rindas papildina vietējo padomju priekšsēdētāji. Un tas ir saprotami – arī viņiem ir vēlētāju mandāts.
Var jautāt – kur ir palicis aprakstītais likumprojekts? Varbūt uz to var atbildēt tagadējā Latvijas vēstniece Itālijā vai arī kāds Saeimas kancelejas darbinieks?
13. Saeimas valdošā koalīcija vēl izcēlās ar manipulācijas prasmi. Kad ministra Pūces iecerētā administratīvi teritoriālā reforma (es sauktu par nelikumīgu pašvaldību robežu pārbīdi) nobremzējās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, novatori izdomāja speciālu komisiju – administratīvi teritoriālas reformas. Protams, bija padomāts arī par sastāvu – piecas vietas pozīcijai un tikai divas opozīcijai. Tikai ar vienas balss pārsvaru (4:3) komisijā tika atbalstīts ATR likumprojekts. Tālāk jau darbs koalīcijas balsošanas mašīnai un no 119 administratīvām vienībām tapa 43 pašvaldības. Par demokrātismu spriest lasītājam!
Likums par pienākumu liek partijām iesniegt CVK visu deputātu parakstītu 4000 iespiedzīmju priekšvēlēšanu programmu. Vai tā nav apzināta vēlētāju krāpšana, kad “Attīstībai/Par” pēc ievēlēšanas uzradās iesniegums par 40 miljonu eiro piešķiršanu daudz cietušajai ebreju tautai, no kuras 9/10 viņi vai viņu vecāki holokausta brīdī pat nebija Latvijā. Vienkāršāk sakot, Saeimai nebija mandāta šādam dāsnumam. Kaut kas līdzīgs veidojas jau 14. Saeimā, kad “Jaunā Vienotība” kategoriskā tonī ierunājas par jaunas ministrijas veidošanu. Domāju, ja vēlētājs par to būtu zinājis, atdoto balsu un plusiņu skaits būtu krietni mazāks.
Aizgājusī Saeima vēl izcēlās ar mazdūšību. Saeimas izveidotajai komisijai bija paredzēts izvērtēt “Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosaukt to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”. Komisija pēc vienpadsmit mēnešu darba līdz šai dienai nav nosaukusi vainīgo vārdus.
Vai par šādu darbu pienākas darba samaksa? Nevienai iepriekšējai Saeimai nebija tik daudz iepriekš izsludinātu darba kārtības maiņu tieši plenārsēžu laikā un pieņemto likumu steidzamības kārtā, t. i., divos lasījumos. Vai nav devalvējies vārds “zvērests”? Tas gan Saeimā skan tikai no 2006. gada novembra, jo Satversmes tēvi par šādu vārdu, kas rada senatnīguma oreolu, pat nebija aizdomājušies.
“Es uzņemos Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas.” Tas gan dažiem bijušajiem solītājiem neliedza parakstīties par otru valsts valodu, nošņaukt degunu valsts simbolā vai viltot Saeimas protokolu. Vai zvērests uzlabos jaunievēlētajai 14. Saeimas deputātei no “Stabilitātei” atmiņu par savu izglītību un nodarbi? Vai atmācīs no sarakstes ar Krievijas propagandas kanāliem? Domājiet! Savulaik latvietim godaprāts un rokasspiediens bija svarīgāks par jebkuru rakstītu līgumu. To arī vēlu visiem 14. Saeimas tautas priekšstāvjiem. Esiet šī vārda cienīgi!
