Lai “gadsimta plūdi” nepiemeklētu ik gadu 2
Vēsā vasara un rudens lietavas, kas daudzviet izraisīja ceļu un lauku applūšanu, likušas aizdomāties par klimata pārmaiņu sekām un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Speciālisti spriež, ka ar ekstrēmiem laika apstākļiem nāksies sadzīvot biežāk, bet klimata pārmaiņām būs arī pozitīvas izpausmes.
Nesenās lietavas, kad dažviet Latvijā dienas laikā nolija teju mēneša norma, māņticīgākiem cilvēkiem likušas aizrunāties līdz pat “grēku plūdiem”, bet meteorologi mierina, ka šādus laika apstākļus varam uzskatīt par retu, taču ne pārdabisku parādību. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati liecina, ka septembra otrajā dekādē nokrišņu daudzums vairāk nekā trīskārt pasniedzis normu; šis septembris bijis lietainākais kopš gadsimta sākuma. Arī raugoties uz gadu kopumā, aina nav iepriecinoša, jo vairākās novērojumu stacijās Latgalē jau pašlaik ir pārsniegta visa gada nokrišņu norma.
Stiprāki negaisi
LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna secina, ka lietainais laiks ir atbilstošs vispārējām tendencēm, jo klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā palielinās gan vidējā gaisa temperatūra, gan nokrišņu daudzums. “Runājot par nokrišņiem kopumā, nokrišņu daudzumam ir pārliecinoša tendence lēni, bet palielināties. Piemēram, Rīgā kopš pagājušā gadsimta vidus gada nokrišņu daudzums pieaudzis par 5%, līdzīgi ir arī citviet Latvijā,” vēsta LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis. Viņš gan nevēlas ļauties pārsteidzīgiem secinājumiem un katrā neparastāku laika apstākļu gadījumā to uzreiz saistīt ar klimata pārmaiņām. “Piedzīvotās lietavas Latvijā nav nekas unikāls. Mūsu reģionā tādas ir bijušas, bet atkārtojas ļoti reti. 23. un 24. augustā Latgalē plūdus izraisīja lietavas, kuru kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 159 litrus uz kvadrātmetru nedaudz vairāk kā diennakts laikā. Piemēram, 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī sešu stundu laikā nolija 160 litri uz kvadrātmetru. Arī nesenākā pagātnē lietavas ir izraisījušas plūdus, piemēram, 2005. gada maijā Latgalē ilgstošs lietus applūdināja laukus, bet Saldus apkaime ne tik plašus, taču arī ievērojamus lietavu plūdus piedzīvoja 2011. gada jūlijā,” norāda Bricis. Viņš atsaucas uz LVĢMC pētījumiem, saskaņā ar kuriem Latvijā daudzu ekstrēmu laika apstākļu atkārtošanās ir kļuvusi pat retāka, piemēram, samazinās vētraino dienu skaits un pērkona negaisu biežums, taču, lai arī negaisu ir mazāk, tie ir intensīvāki un nedaudz biežāk atnes spēcīgas lietusgāzes. To apstiprina arī Andris Vīksna: negaisi ir vērojami retāk, bet to stiprums palielinās, tādēļ arvien biežāk iespējamas situācijas, kad dažviet Latvijā dienas laikā nolijusi visa mēneša norma.
“Mēs zinām jēdzienu “simtgadu plūdi”, kas liecina, ka tā ir gana reta parādība. Šādas lietusgāzes ir bijušas un būs arī nākotnē, tādēļ mums jādomā, kā mazināt iespējamās negatīvās sekas. Piemēram, jāiegulda līdzekļi meliorācijas sistēmas sakārtošanā,” uzsver Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Māris Kļaviņš.
Jāskatās ilgtermiņā
Andris Vīksna norāda, ka mūsu klimatā lielākās izmaiņas ir vērojamas ziemā, jo ziemas kļuvušas krietni siltākas, ar lielāku nokrišņu daudzumu. Lai gan aizvadītā vasara bija salīdzinoši vēsa, tomēr kopumā Latvijā palielinās “vasaras dienu” skaits, kad maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 grādus. “Jāsaprot, ka “klimats” un “laika apstākļi” ir atšķirīgi jēdzieni: laika apstākļu maiņu mēs varam vērot no dienas dienā, bet par klimatu jārunā vismaz 30 gadu laika posmā. Tādēļ arī uz klimata pārmaiņām jāskatās ilgtermiņā,” skaidro Vīksna.
Laika apstākļus vairāku gadu desmitu garumā novēro ne tikai klimata pētnieki, bet arī Viļakas puses laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs. Arī viņš vairāk nekā 40 gadu laikā nonācis pie secinājuma, ka dabā atkārtojas dažādi cikli: pēc siltām ziemām nāk aukstākas, vēsām vasarām seko siltākas. “Šis gads ar mitro un vēso vasaru man atgādina 1978. gadu, kad bija vērojami līdzīgi laika apstākļi. Interesanti, ka togad no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam uznāca aukstuma vilnis, kad gaisa temperatūra noslīdēja teju līdz –40 grādiem. Iespējams, arī šoziem piedzīvosim ko līdzīgu. Par aukstu un sniegiem bagātu ziemu liecina arī citas pazīmes, piemēram, šīs vasaras vēlā liepu ziedēšana.”
Labības vietā rīsu lauki
Bukšs ir pārliecināts, ka par spīti globālām klimata pārmaiņām mūsu senču gudrības joprojām strādā un pēc tām ir iespējams noteikt gaidāmos laika apstākļus. Dabas zīmes rādot, ka rudens būs lietains, bet labā brūkleņu raža ir cerīga zīme zemniekiem, jo nākamgad gaidāma bagātīga kartupeļu un labības raža. Latgales zemnieki šogad daudz cietuši no dabas kaprīzēm, jo plūdu dēļ liela daļa ražas aizgāja zudumā. “Tautas ticējums vēsta: ja pavasaris paiet bez paliem, tad tie iespējami siena vai labības novākšanas laikā. Šogad tā arī sanāca. Diemžēl esam aizmirsuši senču gudrības: senāk zemnieks nekad palienē nesēja labību un nestādīja kartupeļus, šie lauki tika atvēlēti sienam, bet tagad zemnieki apsēja palieņu pļavas un bija spiesti noskatīties, kā tās vairāk līdzinās rīsu laukiem,” spriež Bukšs. Pēc viņa domām, cilvēkiem vajadzētu saudzīgāk izturēties pret dabu, jo tādas darbības kā mežu izciršana vai lauku apstrādāšana ar ķīmiju nepaliek bez sekām.
Vides aizsardzības organizācijas “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga atzīst, ka nav iespējams prognozēt visas iespējamās klimata pārmaiņu sekas, bet jāgatavojas dažādiem scenārijiem un jādara viss iespējamais, lai mazinātu nelabvēlīgu laika apstākļu nodarīto kaitējumu. “Piemēram, plūdus Latgalē izraisīja ne tikai lielais nokrišņu daudzums, bet arī nepietiekami apsaimniekotā meliorācijas, grāvju un caurteku sistēma. Arī citās nozarēs būs jādomā par piemērošanos klimata pārmaiņām, piemēram, mežsaimniekiem nāksies domāt, vai ir vērts stādīt egles un priedes, ja klimats kļūst siltāks un vairāk piemērots lapu koku augšanai,” stāsta Brizga.
Mazāki izdevumi apkurei
Siltāks klimats zemniekiem nozīmēs ilgāku ražas ievākšanas un ganību sezonu, bet vienlaikus palielināsies risks, ko rada dažādas slimības un kaitēkļi. Arī citās jomās klimata pārmaiņas Latvijai varētu nest gan ieguvumus, gan zaudējumus. Piemēram, siltās ziemas nozīmē, ka pieaug spēcīgu vētru iespējamība, bet gaisa temperatūras paaugstināšanās ziemas periodā nozīmē arī mazāku energoresursu patēriņu ēku apsildei. Lielāks nokrišņu daudzums palielinās plūdu draudus, bet vienlaikus hidroelektrostacijas varēs saražot vairāk elektrības. Ja ūdens un gaisa temperatūra kļūs augstāka, Baltijas jūras reģiona valstis vasarā varēs priecāties par tūristu pieplūdumu, jo citviet Eiropā atpūta Vidusjūras kūrortos karstuma dēļ kļūs neciešama. Andris Vīksna vēsta, ka arī Latvijā vasarās biežāk būs gaidāmas tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra turēsies virs +20 grādiem. Tam gan būs arī negatīvas sekas, piemēram, karstums var palielināt apdraudējumu cilvēku veselībai, nāksies tērēt vairāk resursu gaisa atvēsināšanai utt.
Laika vērotājs Vilis Bukšs aicina saglabāt optimismu un priecāties par to, ka dzīvojam ļoti labvēlīgā klimata joslā, kur varam izbaudīt dažādus gadalaikus. “Piemēram, man vasara joprojām turpinās; katru rītu eju peldēties Viļakas ezerā!”
