Kas jāņem vērā, flīzējot ģipškartona sienas? 0
“Vēlos paša spēkiem noflīzēt ģipškartona sienas vannasistabā. Kas jāņem vērā, šo darbu veicot?” Jānis Bērziņš Vecāķos.
Ar ģipškartona loksnēm apšūtu sienu flīzēšana ir darbs, ko var mēģināt veikt bez īpašas pieredzes, jo virsma ir līdzena, nav jādomā, kā vienlaikus ar flīžu ieklāšanu novērst virsmas nelīdzenumus. Tomēr ir vairāki būtiski faktori, kas jāievēro.
Par 10 procentiem vairāk
Pirms ķeras pie darba, jāsāk ar aprēķiniem, cik flīžu jāiegādājas. Internetā atrodami kalkulatori, kas palīdz šo uzdevumu veikt. Ja kalkulatoru nelietojat, tad flīzes jāiegādājas par 10 procentiem vairāk nekā flīzējamās telpas platība, jo, veicot darbu, atgriezumu rašanās ir neizbēgama.
Ja flīzes plānots ieklāt pa telpas diagonāli, jābūt vismaz 15 procentu rezervei. Svarīgs ir arī flīžu izmērs. Jo flīzes lielākas, jo darbs veiksies ātrāk, taču nelielās telpās ar sarežģītu sienu konfigurāciju tās nebūs izdevīgas – būs pārāk daudz atgriezumu, arī vizuāli šāds risinājums neizskatīsies glīti.
Turklāt tieši liela izmēra flīzes kvalitatīvi ieklāt visgrūtāk. Pērkot vairākus flīžu iesaiņojumus, jāizvēlas flīzes ar vienu partijas numuru. Tāpat jāpārliecinās, vai iesaiņojumā nav mehāniski bojātu flīžu.
Izvēloties flīzes specializētā veikalā, ir iespēja konsultēties ar pieredzējušu speciālistu. Pārdevējs lielveikalā ne vienmēr būs tas labākais padomdevējs.
Līme, dziļumgrunts un šuvotājs
Pirms došanās uz veikalu iegādājamo lietu sarakstā jāiekļauj arī špakteļmasa ģipškartona plākšņu savienojumu vietu špaktelēšanai (ja tas jau nav izdarīts) un stiklšķiedras sieta lente, ko iestrādā šajos savienojumos, dziļumgruntis, hidroizolējošs sastāvs (parasti cementa bāzes masa ar polimēru piedevām), hidroizolācijas lente stūru savienojumiem, flīžu līme un, protams, spraugu šuvotājs.
Noderēs arī polimēru materiāla manšetes, ko uzvelk uz caurulēm, kas iznāk no sienas, ļaujot uzklāt hidroizolācijas slāni. Caurumam manšetē jābūt nedaudz mazākam par komunikāciju caurules diametru, lai manšetes un caurules materiāli cieši sakļautos.
Nevarēs iztikt arī bez hermētiķa stūru savienojumiem, kur to parasti lieto šuvotāja vietā. Būs jānopērk flīžu izmēram piemēroti montāžas krustiņi, kas ļauj starp flīzēm ievērot vienādus attālumus.
Savukārt no darbarīkiem būs nepieciešami plastmasas trauki, piemēram, flīžu līmes un špakteļmasas sajaukšanai, celtniecības mikseris, gumijas špakteļlāpstiņas, liela krāsotāja ota, pistole hermētiķa izspiešanai no tūbiņas, 150 un 300 mm platas metāla špakteļlāpstiņas.
Kā arī robota špakteļlāpstiņa flīžu līmes uzklāšanai (zobu izmērs 5–6 mm), celtniecības līmeņrādis, krāsotāja rullītis, aukla atzīmju izdarīšanai uz sienas vai lāzerlīmeņrādis, ierīce flīžu griešanai, kroņurbji keramikai, darba cimdi, brilles un maska pret putekļiem.
Hidroziolācija – par to bieži aizmirst
Ja ģipškartona lokšņu savienojuma vietas nav aizšpaktelētas, šis darbs jāpaveic vispirms. Uz šuvēm pielīmē stiklšķiedras sietiņa lenti, uzklāj špakteļmasu un nolīdzina. Kad masa izžuvusi, to slīpē ar smalku smilšpapīru.
Nav nepieciešams tik ideāli gluds rezultāts kā pirms tapešu līmēšanas, taču arī lielākus nelīdzenumus nedrīkst atstāt. Pēc slīpēšanas ar putekļsūcēju savāc visus putekļus (ne tikai no grīdas, bet arī sienām).
Nākamais darbs – sienas pārklāšana ar dziļumgrunti. Sastāvu var uzklāt gan ar otu, gan krāsotāja rullīti divās kārtās. Otro uzklāj pēc pirmās kārtas nožūšanas (parasti pēc 40–60 minūtēm). Diļumgrunts būtiski samazinās mitruma iesūkšanos sienas materiālā un palielinās virsmas spēju salipt ar nākamo materiāla slāni.
Nākamais ir hidroizolācijas slānis. Ir meistari, kuri izvēlas sienas gruntēt ar ļoti atšķaidītu flīžu līmi. Taču labāk izvēlēties speciālus materiālus, īpaši tāpēc, ka vēlāk, ja kāda flīze būs jānomaina, to no ģipškartona loksnes, kas gruntēta ar flīžu līmi, nevarēs atraut.
Ar hidroizolāciju obligāti apstrādājama siena 500 mm platā joslā gar grīdu un stūriem, kā arī ap komunikāciju caurulēm. Šajās vietās iestrādājamas arī speciālās manšetes. Ar hidroizolācijas sastāvu jāapstrādā arī virsma tajās vietās, kur būs vanna, izlietne.
Vēlams uzzīmēt plānu
Kamēr žūst hidroizolācija, vēlams uz papīra uzzīmēt flīžu izvietojuma shēmu. Visbiežāk flīzes sāk izvietot no stūra, kas redzams vislabāk, piegriežamo daļu, ja tāda ir, izvieto apakšējā rindā. Jāņem vērā arī vannas atrašanās vieta un augstums. Arī gar vannas malu jāliek nepiegrieztas flīzes.
Starp grīdu un flīzēm jāparedz 5–7 mm plata deformācijas šuve. To viegli ievērot, flīzēšanas laikā novietojot attiecīga biezuma koka līstīti. Kad hidroizolācija nožuvusi, uz tās veic atzīmes ar speciālu krāsojošu auklu gan pa vertikāli, gan horizontāli. Šāds paņēmiens ievērojami atvieglo darbu.
Beidzot var ķerties pie pašu flīžu līmēšanas. Līmi sagatavo atbilstīgi ražotāja norādījumiem. Kad līme sajaukta nepieciešamajā attiecībā ar ūdeni, tā parasti ir bieza krējuma konsistencē. Nogaida 5–7 minūtes un atkal enerģiski maisa aptuveni minūti.
Uz sienas divu triju flīžu laukumā ar roboto špakteļlāpstiņu uzklāj flīžu līmi un tai piespiež flīzi. Tā iepriekš ar ūdeni nav jāsamitrina! Mūsdienu flīžu līmes paredzētas uzklāšanai uz sausas flīzes. Pārliecīgs mitrums kavēs līmes pielipšanu flīzei.
Krustiņi un enkuri
Katra flīze rūpīgi jānoorientē un jāizlīdzina attiecībā vienai pret otru, protams, ievērojot līmeni un izmantojot flīžu krustiņus. Tie ļaus veidot vienāda platuma šuves. Flīžu līme nedrīkst palikt šuvēs – tās vēlāk tiks aizpildītas ar šuvošanai paredzēto masu.
Krustiņus izvelk, kad līme pietiekami sacietējusi, lai flīze vairs nekustētos. Kad līme pilnībā nožuvusi, tos izvilkt būs daudz grūtāk. Gan iesācējiem, gan pieredzējušiem meistariem darbu atvieglos flīžu izlīdzināšanas sistēma, kas sastāv no plastmasas enkuriem un ķīļiem (100 enkuru maksā aptuveni septiņus eiro, 100 ķīļu – astoņus eiro).
Enkurus var izmantot tikai vienu reizi, ķīļus – atkārtoti. Enkurus novieto 2 cm attālumā no flīzes stūriem, tad no jau nolīmeņotās flīzes puses ievieto speciālu rievotu ķīli, līdz abu flīžu līmenis izlīdzinās. Sistēmu atstāj līdz pilnīgai līmes sacietēšanai. Ķīļus pēc tam izsit ar gumijas āmuriņu un nolauž enkurus.
Tie izveidoti tā, lai izturētu stiepšanu, bet viegli lūztu pie horizontālas slodzes. Zem flīzēm paliek tikai enkura kāja. Ar īpašu rūpību flīzēs izurbj atveres vietas, kur ir ūdensvada un kanalizācijas caurules. Kad līme pilnībā nožuvusi, atliek aizdarīt šuves ar piemērotas krāsas šuvotāju.
Tas var būt izgatavots gan uz cementa, gan epoksīdu bāzes. Sastāvu iestrādā ar gumijas špakteļlāpstiņu, nekavējoties notīrot lieko šuvotāja daudzumu. Pēc 20–30 minūtēm flīzes mazgā ar mitru sūkli. Stūru savienojumos iepilda hermētiķi. Arī šajā gadījumā ievēro ražotāja norādījumus.
KONSULTĒJIS SIA KMT Projekts valdes loceklis MĀRIS STIPRAIS
