Lai ekopēdas nospiedums būtu mazāks 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kas tad īsti ir ekoloģiskā pēda un kā mēra tās nospiedumu? Ekoloģiskā pēda izsaka zemes platību, kas nepieciešama mūsu ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikas saražošanai, infrastruktūrai, radītā piesārņojuma un atkritumu absorbcijai, stāsta vides zinātnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Īsāk sakot, ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai cilvēka ilgtermiņa izdzīvošanu ar noteiktiem dzīves standartiem.
Lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas un saglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkst radīt vairāk kā trīs tonnas CO2 gadā. Parasti tiek iztirzāti trīs galvenie avoti: transports, pārtika, mājoklis un dzīvesveids, kas sevī ietver plašāku energoresursu patēriņu ikdienā.
Ekoloģiskās pēdas nospieduma sadalījums rāda, ka lielākās slodzes Latvijā saistītas ar enerģētiku, transportu un lauksaimniecību, kas veido 37%, 28% un 22% no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, skaidro Pasaules dabas fonda (PDF) pārstāve Daina Šteinberga. Ja visu bioproduktīvo teritoriju sadalītu uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram planētas iedzīvotājam visu viņa vajadzību apmierināšanai būtu atvēlēti 1,6 ha zemes, taču Latvijā dzīvojam tā, it kā mums katram būtu vismaz 6,4 ha. Tas liek rīkoties, lai ekoloģiskās pēdas nospiedums kļūtu mazāks.
Viens no elementiem
Ekoloģiskās pēdas aprēķinā tiek izmantots plašs datu klāsts par lauksaimniecisko procesu produktivitāti un piesārņojuma apjomiem. Arī pārtikas ražošana ir viens no ekoloģiskās pēdas elementiem, kas parasti tiek iekļauts aprēķinos. Runājot par pārtiku, līdztekus siltumnīcefekta gāzu emisijām īpaši jāuzsver tādi faktori kā dzīvotņu iznīcināšana, augsnes noplicināšana, sugu pārmērīga izmantošana, piesārņojums.
Pārtikas sistēma pasaulē ir lielākais drauds bioloģiskajai daudzveidībai, un tās ietekme uz vidi būtu jāskata kompleksi. PDF pasaules pārtikas vadošais zinātnieks Brents Lokens uzsver, ka uztura izmaiņas notiek vietējā līmenī, tādēļ ļoti svarīgi izskaidrot globālo pieeju pārtikas sistēmai tā, lai to varētu īstenot nacionālā līmenī, jo nav vienota risinājuma visiem. Tāpēc 2020. gada PDF ziņojumā pirmo reizi tika sniegts 147 valstīm pielāgots rīks – kalkulators, kura mērķis ir veicināt veselīga un ilgtspējīga uztura ieviešanu nacionālā un individuālā līmenī.
Informatīvajā platformas “Planētai draudzīgs uzturs”(planetbaseddiets.panda.org) mājaslapā atrodami dati par uztura ietekmi uz cilvēku un vides veselības indikatoriem, kā arī politiski ieteikumi un padziļināts pētījums par stratēģiskām rīcībām, kas nepieciešamas, lai pārietu no globālas pārtikas sistēmas, kas ekspluatē planētu, uz sistēmu, kas rūpējas par cilvēkiem un atjauno dabu. Izmantojot praktisko rīku platformā, uzskatāmi var redzēt produktu dažādās ietekmes uz klimatu un dzīvo dabu.
Lai samazinātu ietekmi
Kādi soļi būtu jāveic, lai samazinātu šo nospiedumu? “Lai mazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, mums ir jāpārskata savi zemes izmantošanas paņēmieni, ierastā diēta, mazinot dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu patēriņu, kā arī enerģijas izmantošanas veidi, atsakoties no fosilo energoresursu izmantošanas, mazinot kopējo enerģijas patēriņu un uzlabojot efektivitāti,” skaidro Jānis Brizga. Līdztekus videi draudzīgam atjaunīgo energoresursu nodrošinājumam un pielietojumam ne mazāk nozīmīga ir enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana, papildina Daina Šteinberga. Jāveicina veselīga un ilgtspējīga uztura ieviešana nacionālā un individuālā līmenī.
Atsaucoties uz “Planet Based Diets” ziņojumu, ieviešot ilgtspējīga uztura principus, varam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 30%, savvaļas dzīvnieku izmiršanu līdz pat 46% un priekšlaicīgas nāves gadījumus līdz pat 20%. Jāsamazina pārtikas atkritumu apjoms, jo visā pasaulē 1/3 no saražotās pārtikas tiek izmesta, un pārtikas atkritumi veido 10% no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas pastiprina klimata pārmaiņas.
Pasaules dabas fonds piedāvā uzņēmumiem iesaistīties programmā “Zaļais birojs”, kas palīdz tiem apzināt un mērķtiecīgi mazināt savu ietekmi uz vidi, ietaupot līdzekļus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ikviens “Latvijas Avīzes” lasītājs var izmantot klimata kalkulatoru, apmeklējot PDF mājaslapu (“www.pdf.lv/klimats/klimats.htm”), kur iespējams aprēķināt savu darbību ietekmi uz vidi un domāt, ko darīt savas ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanai.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
