Inese Vaidere: Latvija saņems ap diviem miljardiem eiro neatmaksājamā palīdzībā 13
Inese Vaidere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu ekonomikas drīzu izeju no krīzes, Eiropas Parlamentā apstiprinājām īpašu Atveseļošanas un noturības fondu, no kura Latvija saņems ap diviem miljardiem eiro grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā; vairāk nekā divi miljardi eiro būs pieejami aizdevumos.
Katrai valstij jāizstrādā investīciju plāns, lai līdzekļus saņemtu. Fonda kritēriji, kuru izstrādē piedalījos EP Ekonomikas komitejā, iezīmē galvenās prioritātes, piemēram, vismaz 37% no finansējuma ir jāatvēl klimata mērķiem.
Tomēr katrai dalībvalstij pašai jārod atbilde uz “miljons dolāru” jeb, precīzāk, vairāku miljardu eiro jautājumu – kur ieguldīt, lai sabiedrība gūtu lielāko labumu ilgtermiņā?
Straujāku ēku renovācijas nepieciešamību Latvijā esmu uzsvērusi vairākkārt. Renovācija nesīs dažādus ieguvumus – ne tikai iedzīvotājiem, kuru apkures rēķini samazināsies un dzīves telpa kļūs patīkamāka, bet arī palīdzēs klimata mērķu sasniegšanai un ekonomikas izaugsmei.
Tādēļ jau pirms krietna laika vērsos pie ekonomikas ministra ar aicinājumu investīciju plānā nozīmīgu lomu atvēlēt ēku renovācijai.
Tomēr šobrīd sagatavotajā plānā daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir paredzēti tikai 36,63 miljoni eiro un tikpat valsts sektora ēkām. Kopā tie ir vien daži procenti no mums pieejamās grantu daļas.
Kāpēc tas ir nepietiekami? Tā būtu neizmantota iespēja. Ēku renovācija attīsta uzņēmējdarbību, rada jaunas darba vietas un ļauj izmantot vietējās izejvielas. Igaunijas un Somijas pētnieki secinājuši, ka ar katru miljonu eiro, kas ieguldīti ēku renovācijā, vidēji tiek radītas 17 jaunas darba vietas.
Tikmēr nesens “Renovate Europe” aprēķins rāda, ka izmantotie līdzekļi šo darba vietu radīšanai ir mazāki, nekā izmaksātu viena ilgtermiņa bezdarbnieka subsidēšana.
Varam runāt arī par ienākumiem valsts kasē, jo, kā rāda šis pētījums, ar nodokļiem budžetā atgriežas vairāk nekā puse no katra renovācijā ieguldītā eiro.
Ja renovējot dosim priekšroku Latvijā ražotiem materiāliem, izmantosim vietējās zināšanas un tehnoloģijas, tas ekonomiku stimulēs vēl vairāk. Tādējādi nauda paliks Latvijā.
Pie ekonomiskajiem ieguvumiem pieskaitāms arī darba ražīguma pieaugums renovētās telpās, kā arī mazāki izdevumi veselībai. Daudzas dzīvojamās ēkas Latvijā ir slikti ventilētas, nepietiekami apsildītas, ar paaugstinātu mitrumu – tas kaitē iedzīvotāju veselībai un attiecīgi rada izmaksas.
“Renovate Europe” pētījums rāda, ka, renovējot biroju ēkas, darbinieku ražīgums pieaug par vidēji 12%, bet bērniem atjaunotās skolās – pat par 15%. Savukārt renovētās slimnīcās pacienti uzturas vidēji par 11% īsāku laiku, radot ievērojamus ietaupījumus veselības aprūpes sistēmai.
Īpaša atbalsta programma ir nepieciešama arī vēsturiskajām mājām, kas celtas pirms 1941. gada. Tās bieži nekvalificējas valsts renovāciju atbalsta programmām, kaut gan šajās ēkās ne tikai mīt teju puse Latvijas iedzīvotāju, bet tās ir arī mūsu kultūras lepnums ar augstu tūrisma piesaistes potenciālu.
Tādēļ jārūpējas par mūsu arhitektūras mantojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai tā vērtību nesagrauztu laika zobs. Ja salīdzinām – vai renovēt vēsturisku daudzdzīvokļu ēku vai padomju laika blokmāju, tad pirmās pēc renovācijas lielākoties kļūs arī par estētiski baudāmiem objektiem.
Otrās dažkārt izdevīgāk nojaukt un celt no jauna, bet to vēsturisko ēku nojaukšana, kuras iespējams atjaunot, būtu tīra apgrēcība.
Renovācijās svarīga loma ir pašvaldībām. Rīgā ir programmas ēku fasāžu atjaunošanai un bīstamības novēršanai, tomēr līdzekļi bijuši manāmi nepietiekami, turklāt atbalsta iegūšana sarežģīta un maz iespējama. Lai sasniegtu klimata mērķus, var pirkt videi draudzīgus autobusus, bet tam būs blakne – nauda aizplūdīs uz ārzemēm.
Turpretī nauda renovācijām paliks Latvijā. Turklāt jāielāgo, ka Rīga nav visa Latvija. Daudz vēsturisku ēku ir arī citur.
Kā lielisku piemēru vēsturiskā mantojuma saglabāšanā var minēt, piemēram, Kuldīgu, taču ne visās pašvaldībās tam ir pietiekami daudz līdzekļu un vajadzīgā izpratne. Te iesaistāma Eiropas nauda.
Pēc Eirobarometra aptaujas datiem, 69% Latvijas iedzīvotāju tic, ka ES Atveseļošanas fonds ļaus mūsu ekonomikai ātrāk atgūties no pandēmijas sekām.
Tādēļ investīciju plānam jābūt ļoti pārdomātam, jo nedrīkstam likt cilvēkiem vilties, jāpanāk reāli rezultāti ar ilgtermiņa efektu. Uzskatu, ka ēku renovācija var attaisnot šīs cerības.
Jācer, ka atveseļošanas plāns, kas šobrīd ir iesniegts pirmreizējai skatīšanai Eiropas Komisijā, tiks attiecīgi uzlabots.
