Lai ēdiens nekļūst par baktēriju bumbu 0
Klāt konservēšanas sezona, tāpēc visas ilgai glabāšanai paredzētās izejvielas rūpīgi jāsagatavo un jāapstrādā 100 grādu temperatūrā.
Botulisma gadījumu gan Latvijā neesot bijis ļoti sen, tomēr der zināt, ka ar šo smago infekcijas slimību iespējams saslimt, ēdot nepareizi sagatavotus mājas konservus.
Kaut gan ir jau augusta beigas, joprojām ir vasara, un, cerams, siltas dienas piedzīvosim arī rudenī. Tas nozīmē, ka daudzi brauks pie dabas krūts – ekskursijās vai piknikos, uz brīvdabas koncertiem vai festivāliem, sēnēs vai ogās vai arī dosies apciemot tālāk dzīvojošus radus vai draugus. Lai līdzi ņemamais ēdiens vai ciemkukulis nekļūtu par slimības cēloni pašam un citiem, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina par piesardzību, kas jāievēro, siltā laikā gatavojot un glabājot pārtiku.
Ziema ir vīrusu, bet vasara – baktēriju izraisītu zarnu infekciju sezona, saka SPKC epidemioloģe Rita Korotinska. Vasarā daudz biežāk slimo ar pārtikas infekcijām vai saindējas ar nepareizi pagatavotu vai neatbilstīgi glabātu ēdienu, kurā savairojušies baktēriju izdalītie toksīni.
Šo slimību sarakstā pirmajā vietā ir salmoneloze – akūtas vēdersāpes kombinācijā ar caureju, sliktu dūšu, vemšanu un paaugstinātu temperatūru.
To izraisa baktērija salmonella, kas labvēlīgos apstākļos – siltumā un mitrumā – strauji savairojas, līdz ar to par infekcijas avotu var kļūt vesela virkne nepareizi glabātu pārtikas produktu: gaļa un tās produkti, olas, piens un piena produkti, salāti, konditorejas izstrādājumi.
=
Produktus – aukstumā!
“Galvenais ir pareizs temperatūras režīms – ja ēdienu glabā +2…+6 grādos, baktērijām tāds aukstums nepatīk un tās nevairojas,” paskaidro R. Korotinska. Tāpēc, dodoties piknikā uz kādu attālāku vietu, ēdamais būtu jāliek aukstuma iekārtās – speciālajās kastēs vai ceļojuma ledusskapjos.
Arī tajos ēdienu tomēr nevajadzētu glabāt stundām ilgi, bet vislabāk līdzņemšanai izvēlēties tādus produktus, kuros baktērijas nevar savairoties, piemēram, cepumus. Jāpievērš uzmanība arī pārtikas derīguma termiņam! Savukārt tiem, kuri pēc darba nedēļas brauc atpūsties vasarnīcā un tikai ierodoties ieslēdz ledusskapi, jāņem vērā – tajā uzreiz nekļūst tik auksts, lai produktu glabāšana būtu droša.
Ja brauciena galamērķis ir ciemošanās, jāapsver, vai par infekcijas avotu nevar kļūt labi iecerētais ciemkukulis. Piemēram, vecmāmiņai, kura no Rīgas dodas viesoties pie mazbērniem Liepājā, kārumam labāk vest austiņas, nevis Pavlovas kūku, tējas maizīti vai citu saldumu ar krēmu: garajā ceļā siltajā automašīnā vai autobusā tāds gardums pārvērtīsies par baktēriju bumbu. “Bija gadījums, ka Pierīgā gatavotu torti automašīnā veda uz Krāslavu,” pastāsta speciāliste. “Iznākums – salmonelozes uzliesmojums, jo visi, kas to ēda, inficējās.”
Jubileju, kāzu un pārtikas infekciju sezona
Kādām citām svinībām par godu izcepta tik liela lauku torte, ka ledusskapī tai trūcis vietas – arī tas daudziem ēdājiem beidzies bēdīgi. Tāpēc R. Korotinska vēršas ne vien pie viesiem, bet arī pie svinību rīkotājiem, aicinot pagatavotos gardumus līdz likšanai galdā turēt vēsumā, nevis ļaut tiem stundām ilgi gozēties saulītē uz galda.
“Ja pagatavotos salātus uzreiz ieliek ledusskapī un izņem tikai pirms pasniegšanas, nekas slikts nenotiks,” viņa iesaka, akcentējot, ka kāzu mēnesis augusts un arī septembris SPKC statistikā izceļas ar īpaši augstiem pārtikas infekciju, it īpaši – salmonelozes – rādītājiem. Saslimst arī bērni, un nereti tāpēc, ka ir ēduši nevis pašu kūku vai kādu citu gatavo produktu, bet no inficētām izejvielām pagatavotu mīklu.
Tīras rokas un tīri augļi
Joprojām spēkā ir arī personīgās higiēnas noteikumi – regulāri jāmazgā rokas, bet jo īpaši pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas. Virtuve jātur tīra, bet ledusskapī un pieliekamajā jāievēro saderības princips – svaigi (jēli) produkti nedrīkst atrasties turpat, kur jau gatavie ēdieni.
Pirms ēšanas vai gatavošanas rūpīgi jāmazgā arī produkti. “Daudziem maldīgi šķiet, ka pašu audzētais nav jāmazgā, jo nevar būt kaitīgs, tomēr arī ar šādiem augļiem vai dārzeņiem iespējams inficēties,” brīdina R. Korotinska.
Proti, zarnu infekciju izraisītāji var būt nonākuši uz produktiem no kūtsmēsliem vai no dzīvniekiem.
Šādi var inficēties arī ar parazitārajām slimībām, tāpēc piesardzīgiem jābūt, arī tirgū nogaršojot kādas “ļoti saldas odziņas”, augļus vai jebkādus citus produktus. Šis ieteikums jāliek aiz auss tiem, kuri dodas uz siltajām zemēm: ielu tirgotāju piedāvājums nobaudīt eksotiskus augļus vai svaigi spiestas sulas var slēpt slimības draudus, jo nez vai katrs apelsīns vai granātābols tiek čakli nomazgāts. Šādi ne viens vien ceļotājs no ārzemēm mājās atvedis nevis jaukas atmiņas un suvenīrus, bet šigelozi – akūtu zarnu infekcijas slimību.
Akūtas, asas un griezīgas vēdergraizes apvienojumā ar caureju un vemšanu ir simptomi, kas nepārprotami norāda uz steidzami nepieciešamu ārsta palīdzību – gan pieaugušajiem, gan jo īpaši bērniem.
Der zināt
Zarnu kaites – arī no bruņurupučiem
Vai zināji? Arī mājas mīļdzīvnieki – suņi, kaķi un pat bruņurupuči – var saslimt ar salmonelozi un kļūt par šīs slimības izplatītājiem.
Spēlējoties ar slimo dzīvnieciņu, var saslimt arī cilvēks, tāpēc ir valstis, kurās šos mājdzīvniekus turēt neiesaka, ja mājās ir mazi bērni.
Pēc SPKC ziņām, arī Latvijā bijuši šādi inficēšanās gadījumi: konstatējot salmonelozi kādas ģimenes locekļiem, atklājies, ka slims ir arī šo cilvēku kucēns.
Noticis arī tā, ka ar salmonelozi inficējušies bērni, nejauši vai tīšām no suņa vai kaķa bļodiņas nogaršojot dzīvnieka sauso barību.
