“Mūsdienu skola nevar palikt tikai klasikā!” Kādas grāmatas interesē mūsdienu jaunatni 1
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Tā gadās reti, taču šogad Lielajos lasīšanas svētkos trīs pirmās vietas saņēma vienā izdevniecībā – “Latvijas Mediji” – iznākušas grāmatas.
Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija (BJVŽ) pastāv jau 21 gadu – proti, neatkarības laikā dzimušie, iespējams, pat nespēj atcerēties, ka reiz tās nebija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītājai Silvijai Tretjakovai nācās tik daudzu iemīļoto lasīšanas veicināšanas pasākumu izdomāt un iedzīvināt.
Visus šos gadus Silvija Tretjakova ir bijusi žūrijas nerimstošs dzinējspēks, uzturot ideju dzīvu pat gados, kad valsts sarakstā iekļautās grāmatas nevēlējās finansiāli atbalstīt, kā arī pastāvīgi to attīstot no sākotnējās Bērnu žūrijas, kas uzrunāja galvenokārt mazākos lasītājus, caur Bērnu un jauniešu žūriju līdz Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijai – jo pirmajiem, kas iesaistījās lasīšanas veicināšanas programmā, nu daudziem pašiem jau ir bērni, ar kuriem lasīt kopā un kuriem lasīt priekšā.
Gaidāms, ka arī šogad BJVŽ piedzīvos pozitīvas izmaiņas, taču kādas – to Silvija Tretjakova sola atklāt tikai īpašā preses konferencē Pasaules grāmatu dienā 23. aprīlī. Tādēļ šoreiz – par aizvadīto BJVŽ ciklu.
Pirmo reizi – tiešsaistē
Koronavīrusa pandēmija iespaidojusi pilnīgi visas dzīves norises, un arī Lielie lasīšanas svētki pirmo reizi notika neklātienē – sociālā tīkla “Facebook” tiešsaistē. Iespējams, šoreiz tas bija pat savā ziņā pozitīvi, jo tādējādi starp vairāk nekā 2000 dalībniekiem varēja būt lasītāji no Latvijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Spānijas, Brazīlijas, ASV un citām valstīm, uz kurām aizceļo BJVŽ grāmatas.
Pašā žūrijā pērn piedalījušies un savu viedokli pauduši 13 000 lielu un mazu lasītāju, ne tikai novērtējot grāmatas, bet arī rakstot atsauksmes un pārdomas par izlasīto.
Pagājušajā gadā BJVŽ piedalījušies lasītāji 604 Latvijas bibliotēkās un skolās, kā arī 68 latviešu diasporas centros 29 pasaules valstīs. Visvairāk dalībnieku bijis Balvu Centrālajā bibliotēkā, visvairāk dalībnieku Vecāku žūrijai izdevies piesaistīt Suntažu vidusskolas bibliotēkai.
Kuldīgas Galvenā bibliotēka saņēma balvu par regulāru sadarbību ar visām pilsētas izglītības iestādēm, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas bibliotēka – par izcilu prasmi iesaistīt programmā jauniešus. Savukārt Luksemburgas Eiropas skola, Vīnes latviešu skola “Kalniem pāri”, Latviešu bērnu skola Nīderlandē “Diegabiksis”, pārējie diasporas centri – pateicību par latviešu valodas neatlaidīgu stiprināšanu un lasītprieka rosināšanu.
Svaru kausi izlīdzinās
“Pirms 20 gadiem, iesākot lasīšanas programmu, trūka līdzvērtīgu oriģinālliteratūras darbu tulkotajiem, ko piedāvāt lasītājiem,” atceras Silvija Tretjakova, piebilstot, “latviešu autoru bilžu grāmatām bija plāni vāki, tās bija brošētas burtnīciņas, par ilustrāciju kvalitāti bija grūti izteikties. Tolaik godalgotās vietas ieguva vien dažas oriģinālliteratūras grāmatas.”
Iepriekšējos gados Silvija Tretjakova atzinīgi izteikusies par latviešu rakstniekiem, kuri mācās no žūrijas sarakstā iesniegtajām tulkotajām grāmatām, un, skat, 2020. gada sarakstā jau bija iekļauti 14 no lietuviešu, igauņu, zviedru, somu, krievu, franču un katalāņu valodām tulkoti darbi un 14 latviešu rakstnieku grāmatas, tātad tieši puse.
Tiesa gan, starp apbalvotajām attiecība mazliet par labu tulkotajām – deviņas pret sešām. Toties jau sesto reizi balva aizceļojusi pie bērnu iemīļotā rakstnieka Jura Zvirgzdiņa – šoreiz viņa grāmata “Rasas vasara” vecumgrupā “5+” saņēmusi 1153 balsis un trešo vietu.
Visvājāk 2020. gada BJVŽ latviešu rakstnieki bijuši pārstāvēti vecuma grupā “11+”, un tas diezgan precīzi ataino faktu, ka ir ļoti labas un pat izcilas latviešu rakstnieku grāmatas mazākajiem bērniem, un ir ļoti labas un izcilas grāmatas jauniešiem vecumā no 15 gadiem, bet starpposms pārstāvēts vājāk, un īpaši tas sakāms par grāmatām, kas uzrunā zēnus.
Tomēr Silvijas Tretjakovas apkopotā statistika ir cerīga arī šajā ziņā – sākotnēji programmā piedalījās tikai trešā daļa zēnu, patlaban attiecība starp BJVŽ lasītājiem un lasītājām jau teju izlīdzinājusies – zēnu ir 40, bet meiteņu – 60 procenti. “Šķiet, panākums niecīgs, taču tiek pakāpeniski risināta problēma, kas traucē zēniem būt tikpat sekmīgiem kā meitenēm, jo viņu lasītprasmes rādītāji krietni atpaliek.
Tāpat pamazām pieaug ļoti labu lasītāju skaits no 2,9% 15 gadu vecumā gadsimta sākumā līdz 4,8% 2018. gadā, kā tas fiksēts starptautiskajos lasītprasmes pētījumos. Daļu nopelnu noteikti var pieskaitīt Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas ilgtermiņa darbībai,” uzskata Silvija Tretjakova.
Vēl daudz darāmā
Tomēr, kaut arī labo lasītāju skaits pētījumos aug, 2018. gadā veikts PISA pētījums liecina, ka no visiem 9. klases audzēkņiem, proti, piecpadsmitgadīgajiem Latvijas skolēniem, 38% skolēnu atzīst, ka nevar saprast sarežģītus tekstus, tikai par procentu mazāk, lai tekstu izprastu, tas jāpārlasa vairākkārt, gandrīz trešā daļa nelasa tekoši, bet 22% ir grūti atbildēt uz jautājumiem par tekstu.
Lai šo situāciju uzlabotu un lai BJVŽ dotu labumu arī tiem bērniem un jauniešiem, kuri, iespējams, aktīvi neiesaistīsies žūrijas darbā, pagājušajā gadā žūrijas eksperti sagatavoja īpašu metodisko materiālu kopumu “Lasi! Atbalsti! Iesaisties!”, kuru gan vecāki, gan skolotāji, gan arī ikviens cits interesents var uzmeklēt un brīvi lietot vietnē “Skola 2030”.
Materiālā iekļautas gan galda spēles un krustvārdu mīklas, gan diskusiju stratēģijas, zīmēšana un radošā rakstīšana, kopīgā un atšķirīgā meklējumi, kā arī testi.
Silvija Tretjakova stāsta, ka metodiskais materiāls sākotnēji bija paredzēts tikai BJVŽ rezultatīvākai īstenošanai 600 līdz 700 aktīvākajās bibliotēkās, kuras šo programmu katru gadu izmanto, lai motivētu bērnus un jauniešus lasīt, vērtēt, rosinātu lasītprieku, kā arī veidotu lasīšanas kopienas, papildinātu bibliotēku krājumus ar jaunāko un kvalitatīvāko literatūru bērniem.
“Iesaistītie izglītības nozares konsultanti konstatēja, ka izdevums veiksmīgi var tikt izmantots arī integrēšanai mācību stundās, jo noder visiem izglītības posmiem, palīdzot sasniegt 60 rezultātus, kas noteikti Izglītības standartā un Pirmsskolas izglītības vadlīnijās.
Materiāls izmantojams arī starppriekšmetu saiknes īstenošanai, attīstot caurviju prasmes, sadarbojoties ar kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā priekšmetu skolotājiem, sociālās un pilsoniskās jomas priekšmetu skolotājiem, atsevišķos gadījumos arī integrējot dabaszinību jautājumus,” stāsta Silvija Tretjakova.
Viena no ekspertēm, kas novērtēja materiāla “Lasi! Atbalsti! Iesaisties!” kvalitāti, bija Inese Lāčauniece – vairāku mācību grāmatu līdzautore, latviešu valodas un literatūras skolotāja Franču licejā, kā arī atbildīgā par literatūras sadaļu programmā “Skola 2030”.
Žūrijas dalībnieki uzaicināja viņu izskatīt izveidotos materiālus un pārliecināties, vai tie atbilst kompetenču izglītības koncepcijai un iekļaujami ar šo birku. Eksperte atzinusi, ka materiāli, lai arī ne vienmēr precīzi saskan ar literatūras programmā piedāvāto saturu, tomēr ir lietderīgi un īpaši izmantojami lasīšanas veicināšanai.
“Būdama strādājoša skolotāja, es noteikti saku, ka jāseko līdzi jaunākajai literatūrai, mūsdienu skola nevar palikt tikai klasikā, tāpēc šī programma ir ļoti palīdzīga, jo parāda vērtīgākos darbus. Skolotājam var būt sarežģīti orientēties visā jaunākās literatūras klāstā, bet Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija iezīmē darbus, kas noteikti būtu iekļaujami.
Runājot par vecumposmu iedalījumu, to katrs skolotājs, zinot savus audzēkņus, vislabāk var izvērtēt, vai piedāvāt grāmatas, kuras ieliktas konkrētā vecuma sarakstā, vai arī kādu no augstāka vai zemāka vecuma, taču tas noteikti ir ļoti palīdzīgs materiāls,” apstiprināja Inese Lāčauniece.
Viņa arī uzskata, ka nevajadzētu pārmēru satraukties, ja kādā brīdī – parasti pusaudžu vecumā – skolēni sāk lasīt mazāk: “Mūsdienu jauniešiem bez lasīšanas ir bezgalīgi daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai, manai paaudzei vilinājumu bija krietni mazāk. Otrs – skolu programmās bieži vien tiek analizēti konkrēti darbi, nepiedāvājot skolēnam izvēlēties grāmatas atbilstoši katra interesēm. Protams, ir obligāti apgūstamie darbi, bet ir arī tādi, kuros svarīga lasītprasmes veicināšana.” Inese Lāčauniece arī uzsver lasīšanas ieradumu atšķirības starp zēniem un meitenēm, norādot, ka vecumā no 14, 15 gadiem puišiem piemērotas literatūras trūkst, turklāt tieši šajā vecumā zēni nereti no daiļliteratūras vairāk pāriet pie dokumentālās vai pašpilnveidošanās literatūras: “Nav tā, ka nelasa – viņi lasa nedaudz atšķirīgu literatūru, un, protams, mūsdienu bērni ļoti daudz lasa svešvalodās.”
Vārds laureātiem
Grāmatas “Krāsu mošķis” tulkotāja Dace Meiere: “Cilvēkiem – gan lieliem, gan maziem – patīk spēlēties un patīk arī kolekcionēt. Aizrautīgi krāt var visu ko. Un konkrētu grāmatu kaudzītes izlasīšanai un novērtēšanai piemīt gan spēlēšanās, gan krāšanas elements. Vēl, protams, svarīga ir arī piederības sajūta – katrs BJVŽ lasītājs kļūst par ļoti plašas kopienas biedru.
Aizkustinošākie un iepriecinošākie mirkļi šoreiz bija, saņemot īsas vēstulītes un feisbuka komentārus no paziņām gan Latvijā, gan tālumā: “Mēs arī lasījām!”, “Tā bija arī mūsu izvēle”, “Urrrā, mūsējā grāmata uzvarēja!”. Ir labi sajust tādu atgriezenisko saiti, redzēt, ka tulkojumi nepazūd tukšumā.
Tik mazas grāmatiņas tulkojot, atbildība nav mazāka: vārdu un teikumu ir tik maz, ka katram no tiem ir nopietnāks svars. Bieži vien pat lieliem cilvēkiem ir grūti izprast savas emocijas un jūtas, kur nu vēl pavisam mazajiem. Labi, ka uzrodas tāds mošķis un māca apjēgt un nosaukt vārdā visu, ko jūtam.”
Rakstniece, grāmatas “Puika, kurš redzēja tumsā” autore Rasa Bugavičute-Pēce: “Ū, jē un visādi citādi sajūsmas izsaucieni. Ir ļoti patīkami saņemt profesionāļu atsaucību un saprast, ka tu kā rakstniece kaut ko dari pareizi, bet saņemt atbalstu no lasītājiem – tas ir miljons, esmu laimīga, ka man tas izdevies. Droši vien vēl ilgi par to priecāšos, jo vairāk tāpēc, ka savā “Instagram” kontā saņēmu ziņu no kādas meitenes, ka mana grāmata ļāvusi noticēt – arī viņa var rakstīt. Ja mans uzrakstītais iedvesmo ticēt, ka arī citi var rakstīt, ne tikai lasīt, tas ir lieliski!
Tāpat brīnišķīgā tabula ar lasītāju atsauksmēm – es to varētu izprintēt, ierāmēt un pielikt pie sienas, lasīt lēni un prātīgi, jo ik rindiņa paver skatienu uz kādu, kurš turējis grāmatu rokā un to lasījis. Labi atceros viesošanos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un teikumu, kas atskanēja – lūdzu, raksti vēl grāmatas! Tas manī aizķērās, un es tiešām nolēmu rakstīt vēl.”
Grāmatas “Tētis uz pilnu slodzi” tulkotāja Lelde Rozīte: Man bija liels prieks, ka varu šo grāmatu tulkot un ka tā uzrunājusi latviešu lasītājus un žūrijas dalībniekus, jo “Tētis uz pilnu slodzi” ir ļoti laba grāmata par nopietnu un sarežģītu situāciju. Nav jau runa tikai par vientuļo tēvu – tas ir stāsts par jebkuru vecāku, kas audzina savu bērnu, par spēšanu un varēšanu aprakstīt šīs situācijas ar humoru.
Grāmatā ir tik daudz atpazīstamu mirkļu – katra jaunā mamma, kas sēdējusi parkā un skatījusies uz citiem vecākiem un viņu bērniem, salīdzinot sevi ar viņiem, to sapratīs. Anti Pasaens gluži tāpat kā daudzi no mums, vērojot cilvēkus, dod viņiem vārdus saskaņā ar kādu raksturojošu iezīmi – tādi forši sīkumiņi, kas padara tekstu ļoti baudāmu. Tā ir laba lasāmviela, kas mums palīdz justies mazāk vientuļiem, arī tiem, kas ir vieni ar savu bērnu. Ceru, ka ne viens vien tētis to izlasījis spēs novērtēt, ko tas nozīmē – audzināt bērnu.
