Lai dzīvo kartupelis! Kurš garšīgāks, kā gardāk pagatavot? + 3 interesantas receptes 0
Kartupelis Eiropas virtuvēs valda gandrīz 400 gadu, Latvijā – vairāk nekā 200, celts galdā pilīs un būdiņās, glābis pat veselas tautas no bada. Mūsu zemē gan kronis nedaudz apsūbējis, jo statistika rāda, ka to mazāk audzē un patērē, tāpēc vien der atgādināt, cik vērtīgs un garšīgs ir tupenis. Dodamies ciemos uz Baldones novada zemnieku saimniecību “Pakalni” pie pieredzējušiem un videi draudzīgiem kartupeļu audzētājiem Inas Neretas un Aivara Zilgalvja.
Kad Aivaram kā bijušajam Černobiļas AES avārijas seku likvidētājam nācās nomainīt autovadītāja darbu pret ko veselīgāku, abi ar sievu nosprieda mesties lauksaimniecībā. Māju skaistā vietā Baldones pagastā bija uzbūvējuši, apkārt lauki, kur izvērsties, turklāt Inu vairāk par apavu veikala vadītājas amatu, kurā viņa tolaik strādāja, vilka zemes darbi. Abiem pieredzes maz, tik vien kā ģimenes dārzā un Aivara melioratora diploms no Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma. 2007. gadā reģistrēja zemnieku saimniecību, jau nākamajā gadā pieteicās bioloģiskajos lauksaimniekos un uz “zaļās” takas turas vēl šobaltdien.
Kuri kartupeļi garšīgāki?
Lai kā mainījušies kultūraugi Pakalnu saimniecībā, kartupeļus šeit audzē pastāvīgi. Nav vienkārši – nosaka Aivars, taču lielākās grūtības nerada, kā varētu padomāt, kukaiņi un slimības, ar kurām ekosaimniecībā jātiek galā bez indēm, bet gan meža dzīvnieki. Pats būdams mednieks, sēžot uz vakts gan lauka tuvumā, gan sargājot stādījumus no pirts terases “komandtiltiņa”, tik un tā katru gadu mežacūkas norok krietnu gabalu. “Cūka zina, kas labs,” abi nosmej, taču jokā ir liela daļa patiesības – izrādās, ka meža kustoņi ļoti labi spēj atšķirt iepriekš kodinātus tupeņus no bioloģiski audzētiem un izvēlas – pēdējos. Tas pats notiek ar pelēm pagrabā – ja blakus noglabāti bioloģiski audzētie un konvencionālie, pēdējiem tās met līkumu. Rūpēs par savu veselību līdzīgi būtu jārīkojas arī cilvēkam, turklāt bioloģiski audzēti noteikti ir arī garšīgāki, jo tupenim garšu ietekmē gan šķirne, gan augšanas apstākļi un veids.
Nepilnu hektāru lielais kartupeļu lauks ražu dos jūlija beigās – “Pakalnu” zemē agros tupeņus nevarot izaudzēt, jo purvainajā augsnē ilgi turas mitrums un stādīšana sanāk pavēla. Jau vairākus gadus audzējot tikai vienu šķirni ‘Gala’, kas viņu zemei izrādījusies vispiemērotākā, arī garšas ziņā bumbuļi ir slavējami. Jaunos kartupeļus pašu lietošanai dažas vadziņas iestādījuši tuvāk mājai, taču saimnieki atzīstas, ka arī tagad maltītei labāk izvēlas pērnos tupeņus. Pagrabā vēl saglabājies grozs ar pagājušā gadā vāktiem kartupeļiem, jānotrauc tik asni un bumbulis labu labais. Lielajā glabātavā, kur visu gadu temperatūra turas ap plus sešiem grādiem, rudenī ieved ap 20 līdz 25 tonnas tupeņu, turpat plauktos stāv Inas konservi savai lietošanai, kā arī pēdējo gadu jaunums pārdošanai – bērzu sulas.
No saimniekošanas pirmsākumiem Pakalnos esot savs īpašais klients no Mārupes, kuram alerģijas dēļ uzturā jālieto tikai bioloģiski audzēti produkti. Kad ārsts mazajam puišelim izrakstījis šādu “recepti”, vecāki meklējuši saimniecību un sākusies viņu sadarbība, kas turpinoties arī tagad. Tīra manta palīdz dzīvot bez alerģijas uzliesmojumiem, ja nu vienīgi pa laikamparādās no kāda “falša” bioprodukta, kā, piemēram, šopavasar no ārzemēs audzētiem puķukāpostiem. “Puika tagad ir kā indikators – ja lieto pārtikā kaut ko, kas uzdots par bio, taču zīmei īsti neatbilst, viņam tūlīt sametas pumpas,” par sava klienta pieredzi ar negodīgiem bioloģiskās produkcijas piegādātājiem stāsta Aivars.
Nepārdotu pat par miljonu
Tiem, kas izvēlas konvencionāli audzētos, vajadzētu pievērst uzmanību izskatam pēc novārīšanas – ja tupeņi kļūst zilgani, audzētājs par daudz lietojis slāpekļa mēslojumu, spriež Pakalnu saimnieki. Daudzi to pārdozējot, jo neņem vērā, ka kartupeļi paši uzņem slāpekli no augsnes. Citi grēkojot ar kūtsmēsliem – liek par daudz un par daudz svaigus. Arī ūdeņaini kartupeļi norāda, ka audzēšanas procesā kaut kas nogājis greizi.
Pakalnu saimniekiem parasti jautājot, ar ko viņi mēslo augus. “Ļoti vienkārši – visu pļauto zāli un nezāles liekam vienā kaudzē un pa vidu, iepriekš to salaistot, ja nav bijis lietus, pakaisām bioefekta biokompostētāju, kurš pāris gados zaļo masu pārvērš lieliskā mēslojumā. Kartupeļiem stādīšanas laikā paberam sauso biomiksu,” stāsta Ina un padalās arī ar nātru vircas recepti – slāpekļa un dzelzs mēslojumu, kas der visiem augiem. “Mucu pielādēju ar svaigām nātrēm, apleju ar ūdeni un ik pa laikam apmaisu, lai tiek klāt skābeklis. Kad sāk smirdēt kā virca, ir gatavs. Pirms lietošanas jāatšķaida – uz 10 litriem jāņem viens litrs mēslojuma, jālieto pēc lietus vai dārza laistīšanas, jo, uz sausas zemes lejot, var apdedzināt augus.”
Līdzās kartupeļu laukam aug auzas un zālāji – kultūras izvēlētas ar gudru ziņu, lai ar darbiem var tikt galā paši, ņemot talkā atbilstošu agregātu. Mežmalītē jau savu kārtu gaida kartupeļu kombains, to pēc nepilna mēneša kārs astē “Belarus” traktoram, un Pakalnos ies vaļā tupeņu vākšanas laiks.
Reiz abi viesojušies pie meitas Anglijā, Ekseterā un iegriezušies arī bioloģiskajā saimniecībā, lai apskatītu, kā veicas angļu kolēģiem. “Nekāda vaina, ja par vienu hektāru atbalsta maksājums ir desmit reižu lielāks nekā Latvijā. Mēs par 15 hektāriem gadā saņemam trīs tūkstošus, viņi – 30 tūkstošus, ir taču starpība,” nosaka Aivars. Skaidrs, ka latviešu zemniekus sarūgtina nevienlīdzīgie maksājumi, taču nekāds lielais atbalsts un izpratne neesot jūtama arī no pašmāju institūcijām. “Par daudz prasību, noteikumu un atskaišu. Esam maza saimniecība, bet visa dokumentācija jākārto tāpat kā lielajiem,” nosaka Ina. Kad nogurdinājusi pārliekā birokrātija, glābiņš esot dārzs un daba. “Izej ārā un priecājies, kur viss pašu rokām iekopts, arī ciemiņi saka – šeit esot kā paradīzē,” nosaka saimniece. Gadījies, ka kāds piedāvājis nopirkt viņu saimniecību. Aivars smej, ka par atbilstošu cenu varētu sarunāt, bet Inai atbilde stingra – nepārdotu pat par miljonu.
Uzziņa
Kā vēl latvieši sauc kartupeļus?
Latvijā zināmi vairāk nekā 160 kartupeļu nosaukumi. Vairāk lietotie vai dzirdētie: tupenis, rācenis, pampālis, guļba, karpelis, pimpulis, tupelis, kartups, kartpelis, topulis, buļba, bullis, ķēpulis, rācīns.
Avots: Latviešu valodas dialektu atlants
Mazāk kaloriju nekā rīsiem un griķiem
Salīdzinām uzturvērtību!
* Kartupeļi ir labs šķiedrvielu avots, satur B un C grupas vitamīnus.
* 300 g kartupeļu satur gandrīz 30 miligramus C vitamīna. Dienas norma cilvēkam – no 75 līdz 100 mg.
* 300 g kartupeļu satur 7 g šķiedrvielu. Dienas norma – ap 28 g.
Produkts 100 g ogļhidrāti cukurs kalorijas (kcal)
Kartupeļi 17 0,8 80
Rīsi 76,6 0,1 354
Griķi 71,5 0 366
Glikēmisko indeksu (GI) kartupeļos var samazināt četras reizes, ja tos vārīsiet ar visu mizu – iesaka uztura speciālisti. GI parāda, cik ātri un kādā daudzumā katrs produkts izraisa cukura paaugstināšanos asinīs un insulīna reakciju aizkuņģa dziedzerī.
Avots: Uztura speciālistes Lolitas Neimanes ieteikumi.
Uzziņa
Izcilie kartupeļu čipsi
Slavenā šefpavāra Hestona Blūmentāla recepte
Pasaulslavenais britu šefpavārs Hestons Blūmentāls, kura vecvectēvs, starp citu, esot bijis latvietis, savā daiļradē pievērsies arī kartupeļiem. Par kulinārijas ģēniju un molekulāro gastronomu dēvētais pavārs, izpētot tupeņus, atradis pašu labāko paņēmienu, kā pagatavot izcilus čipsus jeb latviski – eļļā vārītus kartupeļu salmiņus. Franči šo ēdienu sauc par “pommes frites”. Kartupeļu čipsi britu kulinārijā ir svarīga sastāvdaļa viņu iecienītajā maltītē “Fish&chips” – zivs kraukšķīgā mīklā ar eļļā vārītiem kartupeļiem. Arī Latvijā čipsi ir populāra ēdmaņa.
Sagriež kartupeļus vienāda izmēra salmiņos.
Noskalo tos aukstā ūdenī.
Liek katlā ar aukstu ūdeni un 20 minūtes vāra uz lēnas uguns.
Novieto uz restītēm un ievieto uz stundu saldētavā – veids, kā “nožāvēt” čipsus.
Čipsus otrreiz vāra 110 °C karstā eļļā 5 minūtes.
Čipsus trešo reizi vāra 180 °C karstā eļļā, kamēr tie kļūst skaisti brūngani. Lieko eļļu nosusina uz salvetes.
Sāls un garšvielas – pēc pašu gaumes.
Avots: UK, “Channel 4” televīzijas seriāla “How to cook like Heston” 6. sērija “Potato”.
Inas receptes
Jauno kartupeļu salāti ar olu un gurķi
Gatavo salātus Izvāra puskilogramu jauno kartupeļu, nomizo un sagriež nedaudz lielākos gabaliņos nekā rasolam. Izvāra četras olas, atdala dzeltenumus no baltuma, tos sagriež mazākos gabaliņos un pievieno kartupeļiem. Sagriež gabaliņos marinētus gurķus un pievieno salātiem. Var izmantot arī gaļu, vēlams – šķiņķi.
Gatavo mērci Olas dzeltenumus sajauc ar majonēzi, nedaudz sinepēm, eļļu, paštaisītu etiķi, dillēm un pārlej salātiem. Pirms pasniegšanas uzkaisa sagrieztus lociņus.
Rīvētu kartupeļu sacepums ar saldo krējumu
Uz rupjās rīves sarīvē vienu kilogramu kartupeļu (šai receptei nederēs jaunie kartupeļi) un liek uz sakarsētas pannas.
Pielej eļļu un cep uz lielas uguns, ik pa laikam apmaisot, kamēr kartupeļi apbrūnējuši.
Pielej saldo krējumu, var pierīvēt arī sieru.
Pēc savas gaumes pieber garšvielas un sāli, pacep un noņem no uguns.°
Pirms pasniegšanas apkaisa ar dillēm. Var ēst vienus, ar salātiem vai kā piedevu.
