Ko tad darīt ar transporta korķiem Rīgā? Viena no iespējām ir pārsēsties uz mazāku transporta līdzekli 44
Aivars Zavadskis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko tad darīt ar tiem transporta korķiem Rīgā? Viena no iespējām ir pārsēsties uz mazāku transporta līdzekli, kas aizņem mazāk vietas uz ceļa, nemaitā atmosfēru un ir veselīgāks.
Tā nu ir sanācis, ka jau deviņus gadus, Rīgā dzīvodams un strādādams, ikdienā izmantoju velosipēdu, ko uzskatu par alternatīvu autotransportam.
Ir vesela virkne argumentu par tā priekšrocībām pilsētā, tie nav pat jāpiemin un jāpierāda. Nu jau klāt nākuši elektriskie veloskūteri, skrejriteņi un monocikli, kurus var brīvi nomāt. Tie pēdējie diemžēl ir bīstamākie, jo tiek izmantoti pārsvarā uz gājēju ietvēm lielā ātrumā. Šos transporta palīglīdzekļus es neuzskatu par cilvēkam draudzīgiem – pārāk bieži tas ir nāvīgs ierocis.
Velosipēds atšķirībā no pārējiem iepriekš pieminētajiem rīkiem, manuprāt, ir vispiemērotākais pilsētā, jo ir universāls mehānisms jebkuros laika apstākļos. Visi elektrificētie divriteņu braucamie ziemas sezonā ir nelietojami – mazi riteņi, kas stieg sniega putrā, un to akumulatori aukstumā ātri zaudē kapacitāti.
Atbilstoši ziemeļvalstu pieredzei velosipēdi tiek izmantoti visās sezonās un jebkuros laika apstākļos, tikai dažas piezīmes: braucēja ekipējums, braucamā rīka tehniskais stāvoklis un pats galvenais – izbraucams un pareizi organizēts ceļš!
Ar divriteņu tehniku un braucēju ekipējumu pie mums viss ir kārtībā, turpretim ar tiem ceļiem un kustības organizāciju viss “ir bietē”.
Tādēļ, ka galvās ir putra. Pirmkārt, ir jābūt aksiomai, ka ar velosipēdu var braukt visu gadu, ko šodienas pandēmijas apstākļos lieliski pierāda pārtikas piegādes velokurjeri. Pieņēmums, ka cilvēki nebrauc ziemā, tādēļ velojoslas var tīrīt fragmentāri, ir pilnīgi aplams.
Rīgā pēdējos gados velo infrastruktūra ir uzlabota, bet diemžēl daudzos gadījumos nemākulīgi. Lūk, divi pagājušā gada piemēri: Duntes iela un Bruņinieku iela. Bruņinieku ielā kustības organizācijas palīglīdzekļi atgādina ordeņus uz kara veterāna frenča, bet Duntes ielā izveidotās velojoslas ir bīstamas dzīvībai, jo no brauktuves atdalītā velojosla izveidota braucamās daļas malā, kur asfalts ir iegrimis un ir dziļas peļķes un gropes.
Gribētos, lai tie, kuri projektē velojoslas vai veloceļus, paši pabrauktu pa savu gara darbu vai vismaz pajautātu ikdienas lietotājiem viņu viedokli.
Gribētos ieskatīties acīs tai personai, kura izsaka viedokli, ka Tērbatas iela jāpārvērš par gājēju ielu.
Lai šī persona pamēģina pabraukt ar divriteņu transportu pa zirga galvu bruģi. Kā teica prezidents – kustības organizācija nenozīmē sastrēgumu veidošanu!
Tātad – alternatīvais transports Rīgā ir karalis velosipēds. Lai dzīvo karalis!
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
