1
Ceļot pēc sajūtām
Dodoties ceļojumā, bieži vien braucam pēc kārotās sajūtas. Kā ejot sēņot – ar konkrētu domu atrast tieši tās sēnes, ko gribas. Man ļoti patīk Bavārijas nelielās pilsētiņas un jo sevišķi Murnava Alpu priekškalnē. Iedvesmo izjūtas un noskaņa, ko šī vieta raisa. Tur uztveru citu dzīves garšas noti. Pazīstamu, bet tur šī nots skan citādi un saviļņo.
Pirms kāda laika meita ar znotu mani aizveda ceļojumā uz Tenerifi Kanāriju salās. Tā bija pavisam jauna sajūta: sēdēt uz terases, lūkoties okeānā un priecāties, ka man ļauts šo visu piedzīvot. Tādas vietas ir arī Latvijā. Piemēram, brālēna Andreja lauku mājās netālu no Rēzeknes. It kā nekā sevišķa, parasts uzkalns kā daudzviet Latgalē, pļava lēzeni ceļas augšā, aiz tās sākas meža mala. Skatos kā dabas gleznā, un daba nemitīgi uz sava audekla liek ko jaunu… Gan Latgalē, skatoties uz Kozukolna mežu, gan Tenerifē, kur priekšā plešas okeāns, izjūtu dziļu pateicību. Par to, ka Dieva plānā man atvēlēta šī greznība – izgaršot mirkļus.
No Monikas Zīles recepšu klāsta
Ābolu biezenisRecepte ir tik vienkārša kā pažarnieku bikses ar vienu pogu – tā kādreiz teica mana vīramāte. Es gan nezinu, vai ugunsdzēsēji mūsdienās valkā tādas bikses, bet recepte patiesi nav sarežģīta.
Vislabāk ņemt rudens ābolus, bet der arī baltie dzidrie. Nomazgā, sagriež, izņem serdes. Nemizo! Lielā katlā ielej kādu krūzi ūdens, saber ābolus un karsē uz mazas uguns zem vāka, kamēr izdalās šķidrums. Tad apmaisa, vāku noņem un sutina. Ļauj virst aptuveni stundu, līdz izvārās šķidrums un masa kļūst bieza.
Uzreiz liek izkarsētās burkās un vāku virsū. Glabājas ideāli, jo mizās esošais pektīns biezeni iekonservē. Agrāk šādu ābolu vārījumu ēdām visu ziemu pat kartupeļu biezeņa vietā. Garša – brīnišķīga, maiga.
