“Bīstamie” dziedātāji? Spriež par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises variantiem 8
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Saeimā iesniegti grozījumi Dziesmu un deju svētki likumā, lai pilnīgi oficiāli varētu XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus noturēt 2021. gada vasarā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gan noraidījusi iesniegto likumprojektu, paši sagatavojot tam alternatīvu, kuru virzīs izskatīšanai Saeimā.
Likumdevēju nav apmierinājis Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais formulējums pārejas noteikumu 9. punkta grozījumos, kuros norādīts, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek 2021. gadā, bet nākamie – 2025. gadā.
Saeimas komisijas versijā noteikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par 2020. gadā nenotikušo XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi laikā līdz 2021. gada beigām.
Svētku izpilddirektore, Valsts izglītības satura centra (VISC) Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa Dziesmu un deju svētku padomes 25. septembra sēdē izteica cerību, ka likuma grozījumi tiks izskatīti steidzamības kārtībā, jo “tas ir svarīgi gan mums, gan visām institūcijām, kas iesaistītas svētku sagatavošanas norisē”.
Likuma grozījumi ir svarīga svētku norises sastāvdaļa, tomēr tie neatbild uz jautājumu, kā izskatīsies pati svētku norise.
Zvans pussešos no rīta
Visiem kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem un viņu tuviniekiem noteikti skaidrā, kaut nepavisam ne labā atmiņā ir šā gada 12. marta rīts. Agra Bērziņa atceras – tobrīd visā Latvijā jau aktīvi risinājušās deju kolektīvu skates, taču Ministru kabineta (MK) lēmums par ārkārtas situācijas noteikšanu licis pussešos no rīta zvanīt kolēģei – VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākajai referente Zandai Mūrniecei – un atcelt visas tajā dienā un arī visā pavasarī paredzētās skates.
Kuldīgas jauniešu korim “Lai top!” skate bija paredzēta 13. martā – tieši pirmajā ārkārtas situācijas dienā. Kora mākslinieciskā vadītāja Jana Paipa atceras, ka jauniešiem tas bijis ļoti sāpīgs trieciens:
“Kad mums paziņoja, ka skate tiek atcelta, jaunieši bija burtiski asarās. Viņi pat izstrādāja plānu, kā varētu nodziedāt distancēti, lai tikai komisija atbrauc un noklausās, tomēr tas, protams, neizdevās. Ļoti ceru, ka nākamgad svētki notiks.”
“2020. gada sākumā jau šķita, ka svētku norise ir skaidra, paredzama, bet šis gads mums visiem radīja milzīgas korekcijas,” apstiprināja A. Bērziņa, telefonsarunā ar “Kultūrzīmēm” piebilstot, ka svētku rīkotāji apsver vairākus iespējamos svētku norises modeļus.
Vērojot notikumu attīstību, ir diezgan skaidrs, ka arī 2021. gada vasarā sākotnēji iecerētā svētku programma pilnībā nevarēs īstenoties.
MK noteiktie pulcēšanās ierobežojumi noteikti nav īstenojami lielajos kopkoncertos, kuros plānoti aptuveni 12 000 dziedātāju Noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē, savukārt deju koncertā Daugavas stadionā bija vienlaikus jāpiedalās pat 17 000 dejotāju.
“Tagad plānojam norises novados, atsevišķas – Rīgā, bet, protams, ar samazinātu dienu skaitu, lai to visu varētu sabalansēt,” sacīja A. Bērziņa.
Nezinot, kā attīstīsies saslimstības rādītāji līdz 2021. gada vasarai, patlaban svarīgākais esot nodrošināt kolektīvu dalībnieku veselībai drošu svētku modeli, tomēr tā, lai nezustu prieks par svētkiem.
“Ceru, ka mums izdosies saglabāt Dziesmu svētku izjūtu, motivēt bērnus piedalīties kolektīvos, lai viņi varētu izmēģināt, kā tas ir – dziedāt lielākā kopkorī, vai nu tā būs Lielā estrāde Mežaparkā, vai kāda cita vieta, kurā varēs nodrošināt atbilstību visām prasībām,” sacīja A. Bērziņa.
Svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izteica iespēju, ka Noslēguma koncerts Me-žaparkā varētu tikt sadalīts pa vēsturiskajiem novadiem: “Vienā koncertā būtu Kurzeme un Zemgale, tad Vidzeme un Latgale un trešajā koncertā Rīga. Šādi mēs saglabātu noslēguma koncertu tradīciju Mežaparkā, taču vairāk jādomā arī par bērnu integrēšanu Vispārējo dziesmu un deju svētku kustībā.”
R. Vanags norādīja, ka bērnu koru iesaistīšanās paredzēta nākamo Vispārējo dziesmu un deju svētku programmā, tiesa, ierobežotā apmērā, jo arī pēc pārbūves Mežaparka Lielā estrāde var uzņemt tikai aptuveni 13 000 dziedātāju, kamēr, piemēram, Igaunijā estrādes ietilpība ir vairāk nekā divas reizes lielāka – tur var pulcēties gandrīz 30 000 dziedātāju.
Ja epidemioloģiskā situācija līdz nākamajai vasarai būtiski nemainīsies, svētku norise būtiski atšķirsies no līdzšinējās ne tikai ar
trīs daļās sadalītu Noslēguma koncertu, bet arī tādējādi, ka svētku norises daudz lielākā mērā risināsies reģionos, nevis Rīgā.
Atšķirībā no ierastās kārtības svētku dalībnieki no reģioniem nepavadīs nedēļu galvaspilsētā, nakšņojot skolās, piebilda A. Bērziņa.
“Taču mēs nedrīkstam nolaist rokas, mums jāstrādā, lai nav tā, ka pienākusi X stunda,” sacīja R. Vanags, piebilstot, ka viņu nopietni satrauc “melnais PR” koru un deju kolektīvu kustībai.
“Bīstamie” dziedātāji?
Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē no pašas Covid-19 pandēmijas sākuma infektologi un epidemiologi kopdziedāšanu uzsvēruši kā vienu no pastiprinātiem inficēšanās riskiem.
Šāds priekšstats radies tādēļ, ka pašā pandēmijas sākumā vairākos koros Eiropā un ASV patiešām notika tā dēvētie superinficēšanās gadījumi, un arī Latvijas infektologi brīdināja, ka dziedātāju spēcīgā izelpa iespējamās vīrusa daļiņas var aiznest tālāk, apdraudot lielāku skaitu tuvumā esošo cilvēku, nekā tas notiek, vienkārši sarunājoties.
Diriģenti gan šo uzskatu apšauba, norādot, ka nereti no infektologu un epidemiologu sacītā kļūst skaidrs – viņi izsaka priekšstatus, īsti neizprotot balss mehānismu dziedāšanas laikā.
Īpaši aktīvi par dziedāšanas nekaitīgumu Dziesmu un deju svētku padomes sēdē iestājās jauniešu kora “Balsis” mākslinieciskais vadītājs, Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis.
“Latvijas amatierkori mēģina no jūnija, un šajā laikā tajos nav fiksēts neviens Covid gadījums. Mūsu kultūras iestāžu un arī skolu telpas mēģinājumiem ir plašas, labi vēdināmas – iespējams, daudz piemērotākas nekā citur pasaulē. Vai nevarētu būt tā, ka Latvija šajā ziņā varētu būt kā pozitīvā nozīmē avangards, nevis tikai skatīties uz negatīvo pieredzi citur?” jautāja diriģents.
Viņam pievienojās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, norādot, ka Dziesmu svētku kustības dalībniekiem patlaban ir sajūta, ka tieši kopmuzicēšana, kormūzika un dejošana tiek izcelta ārpus kopainas: “Es tikai aicinātu retoriku veidot tā, lai negatīvā gaismā neizceltu nevienu no nozarēm, nenostādot lielveikalus, krogus un citus ekonomiskus veidojumus augstāk par to mūsu trauslo veidojumu, ko saucam par kultūru.”
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs oponēja, norādot, ka vasarā vispār saslimstība bija niecīga, bet tagad situācija ir mainījusies.
Savukārt Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādīja, ka apzinās – šis laiks ir šausmīgs kultūrai un arī sportam: “Bet mūsu uzdevums pirmām kārtām tomēr ir noturēt skolas, darbavietas, lai valsts turpina funkcionēt, lai nav jāveras ciet. Vai atvieglojumi būtu tā vērti, ja kaut viens dziedātājs tagad inficētos un nomirtu? Protams, sarunas ir jāturpina, bet nekādus brīnumus mēs neatklāsim.”
Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns aicināja ciešā sadarbībā ar pašvaldībām veicināt norādījumu īstenošanu un kopīgiem spēkiem meklēt veidus amatierkoru kustības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Savukārt Agra Bērziņa uzsvēra – svētku procesa nepārtrauktībā svarīgi, lai kolektīvu darbā varētu turpināt piedalīties arī tie jaunieši, kuri šogad beiguši skolu vai mainījuši klašu grupu.
Pārtraukums dezinfekcijai
Ir sācies jaunais mācību gads, un skolās interešu izglītības nodarbības tiek sāktas pakāpeniski, respektējot MK nosacījumus par pulcēšanos, distancēšanos, klašu grupu nekrustošanos. Katrs kolektīvs tos ievēro pēc savām iespējām. Pamatskolas “Rīdze” tautas deju kolektīva “Rīdze” vadītāja Gunta Rudene norāda, ka kolektīva dzīvē nekas būtiski nav mainījies, vienīgi ieviesti garāki pārtraukumi starp dejotāju grupām.
“Distancēšanās deju kolektīvos saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem nav jāievēro, un tas arī nebūtu iespējams,” viņa uzsvēra. Telpu platība ļaujot arī nedalīt kolektīvu sīkākās grupās, savukārt ar stundas ceturksni starp grupām pietiekot, lai izvēdinātu telpas un dezinficētu durvju rokturus un citas virsmas, jo nodarbības notiek skolā un bērni var pārģērbties ģērbtuvēs. De
ju kolektīva vadītāja gan norāda – pat ar šīm nelielajām izmaiņām pietiek, lai nodarbības ievilktos un tās sadurtos ar citām skolēnu ārpusklases nodarbībām, piemēram, mūzikas skolu vai sporta treniņiem.
Tā kā pēdējās nedēļas laikā epidemioloģiskā situācija ir īpaši saasinājusies, sevišķi Kuldīgā un Daugavpilī, tad šajās pilsētās nupat atsākušies mēģinājumi atkal vismaz līdz nākamās nedēļas nogalei, 14. oktobrim, atcelti.
Kuldīgas jauniešu kora “Lai top!” vadītāja Jana Paipa pastāstīja, ka šoruden paspējušas notikt tikai četras nodarbības. “Par laimi, jaunieši vasarā neko nav aizmirsuši,” telefonsarunā prieku izteica diriģente, piebilstot gan, ka ik gadu mainās kora dalībnieku sastāvs un tādēļ tik un tā svētku repertuārs vismaz daļai būs jāmācās no jauna.
Kuldīgas Kultūras centrs, rūpējoties par savu amatierkolektīvu dalībnieku veselību, šoruden iegādājies īpašus banerus, tādējādi katrs dziedātājs mēģinājuma laikā stāvot praktiski atsevišķā nišā un neesot vajadzības dalīt kori balsu grupās.
Arī Aizputē pagājušajā nedēļā novērots inficēšanās gadījumu pieaugums, tādēļ uz laiku līdz 23. oktobrim apturēti visu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi novada Kultūras centrā. Prognozējams, ka ar šādiem un līdzīgiem izaicinājumiem visu ziemu uz īsāku vai ilgāku laika periodu nāksies saskarties lielai daļai koru, deju kolektīvu, pūtēju un vokālo ansambļu, kā arī folkloras grupu dalībniekiem, kuri gatavojas dalībai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
UZZIŅA
• Pēc 2020. gada sākumā veiktajiem aprēķiniem, XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija plānoti 35 000 līdz 37 000 dalībnieku vecumā no septiņiem līdz 23 gadiem.
• 2015. gadā svētku laikā Rīgas pilsētā vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs tika izmitināti 25 358 dalībnieki no Latvijas un diasporas.
