Foto: Maks Narodenko/Shutterstock

Lai dzērvenes nekļūtu par indi 1

Savā mazdārziņā apmēram 5 m² platībā audzēju dzērvenes. Pašā dobes vidū, alā, iemitinājās lapsenes. Cīņā pret tām pa vairākiem lāgiem izmantoju Kobru, appūšot visu koloniju un stādījumu. Pašlaik ogas gatavojas, izskatās, ka stādi uz ķīmiju nereaģēja. Vai apstrādātās dzērvenes drīkst lietot pārtikā? ALBERTS VALMIERĀ

Reklāma
Reklāma

Nav paredzēts augiem

Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

LU Bioloģijas fakultātes katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš skaidro – aerosols Cobra nav augu aizsardzības līdzeklis, tāpēc to nedrīkst lietot kultūraugu kopšanā vai kaitīgo organismu ierobežošanai. Šis preparāts nav izmantojams lauksaimniecībā, jo tā ietekme uz augiem nav pārbaudīta. Visiem Augu aizsardzības līdzekļu sarakstā iekļautajiem insekticīdiem vienmēr tiek norādīta kultūra, kurai konkrēto preparātu drīkst lietot, atļauto apstrāžu skaits sezonā, kā arī nogaidīšanas laiks pirms ražas novākšanas.

Šajā gadījumā augi ir nekontrolējami daudzas reizes saņēmuši vairākkārtīgu insekticīda devu, tāpēc ogās ir iespējama darbīgās vielas uzkrāšanās, kas var būt kaitīga cilvēkam.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lai pārbaudītu dzērveņu atbilstību nekaitīguma kritērijiem, drošāk būtu ogas pārbaudīt laboratorijā. Līdzeklī Cobra esošo aktīvo vielu tetra­metrīnu var noteikt ar gāzu hromatogrāfijas un tandēma masspektrometrijas metodi, analīzes cena ir dārga – 110 eiro bez PVN. Tetrametrīns nav autorizēts lietošanai pārtikas produkcijā, un koncentrācija, kas pārsniedz 0,01 mg/kg, norāda uz to, ka dzērvenes uzturā lietot nav vēlams,” skaidro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior vadošais pētnieks, Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītājs Vadims Bartkevičs.

Kā iznīdēt lapsenes

Entomologs, vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis stāsta, ka lapsenes atkarībā no sugas ligzdas parasti veido pažobelēs, siltumnīcu korēs, koku dobumos, grauzēju alās, augsnē. Visgrūtāk likvidēt lapsenes, kas dzīvo zemē, jo to ligzdas nevar savākt kā pūžņus, kas karājas kaut kur augšā.

Ja pūznī jau izauguši vairāki simti jauno lapseņu un tās traucē, dārza saimniekam jāizsauc speciālists dezinsektors, kurš, tērpies speciālā tērpā, izraks lapseņu ligzdu.

Lapsenes jāsāk apkarot pavasarī, kad apaugļotās mātītes sāk veidot ligzdu. To aizvāc, kamēr mātīte ligzdā vēl viena pati. Jāatceras, ka lapsenes atkārtoti – nākamajā sezonā tajā pašā vietā – ligzdu netaisa, jo tajā paliek neattīstīti kāpuri un ieviešas parazīti.

Ja apkarošanas pasākumus neveic, jānogaida līdz rudenim, kad iestāsies vēss laiks un lapsenes pašas nobeigsies.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.