Lai droša līgošana! Ieteikumi, ejot mežā, uz ūdeņiem, pie uguns… 0
Teltis un ugunskuri
Pirms kādā skaistā vietā uzslienat telti, kurināt ugunskuru un baudāt romantisku Jāņu nakti, der zināt, vai attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi to atļauj. Iespējams, šādas darbības ir aizliegtas, un par to pienākas sods.
Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību nosaka, ka celt teltis un kurināt ugunskurus pilsētas peldvietās ir aizliegts. Par šo prasību neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz 71 eiro. Tostarp Carnikavas novada domes saistošie noteikumi par ugunskuru kurināšanu sabiedriskās vietās (izņemot speciāli šim nolūkam paredzētās vietās un publiskos pasākumos, kuros ugunskuru kurināšana ir saskaņota ar domi), kā arī sauso lapu, zaru un cita veida atkritumu dedzināšanu, nenodrošinot ugunsdrošus apstākļus vai radot traucējumus (dūmus, smaku u.c.) citām personām, kā arī par telšu uzstādīšanu, pagaidu apmešanās vietu ierīkošanu šim nolūkam neparedzētās vietās var sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz pat 210 eiro.
Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumi savukārt paredz, ka mežā ir aizliegts bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes. Tāpat nav atļauts dedzināt atkritumus un ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem un vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem (izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā), kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iesaka: arī vietās, kur atļauts kurināt ugunskurus, jāpārliecinās, vai tuvumā neatrodas sausa zāle, koki un viegli uzliesmojoši priekšmeti, kas var aizdegties. Ugunskura vieta jāsagatavo, aprokot tai apkārt zemi vai apliekot akmeņus. Pirms došanās prom ugunskurs obligāti jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Vēl viens ieteikums – nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem!
Jāatceras, ka gan Valsts meža dienests Latvijas mežos, gan pašvaldības (pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu) attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt ugunsnedrošo periodu, un tas nozīmē, ka šajā laikā iedzīvotājiem aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas. Taču arī šajās vietās nedrīkst atstāt ugunskurus bez uzraudzības. To drīkst darīt tikai tad, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies.
Tāpat mežos, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, nedrīkst pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai), kā arī ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu. Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību speciālistiem nav atļauts neko dedzināt, jo dūmi var maldināt ugunsdrošības novērotājus.
Papardei skaisti ziedi…
Ja Līgosvētkos esat iecerējuši saplūkt papardes vai mēģināsiet atrast papardes ziedu, der atgādināt, ka Meža likumā noteikts: privātpersonām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja mežā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstīgi normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Jāatceras, ka privātpersonu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Arī pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma ugunsdrošības un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot jūsu tiesības meklēt papardes ziedu mežā. Taču, ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā tiek ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot šo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem – tikai tad šāds ierobežojums būs spēkā.
Der atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu īpaši aizsargājamo sugu klāstā ir iekļauti šādi augi:
• Brauna cietpaparde (Polystichum braunii);
• daivainā cietpaparde (Polystichum aculeatum);
• Roberta kailpaparde (Gymnocarpium robertianum);
• plūksnu ķekarpaparde (Botrychium multifidum);
• vienkāršā ķekarpaparde (Botrychium simplex);
• Virdžīnijas ķekarpaparde (Botrychium virginianum);
• zarainā ķekarpaparde (Botrychium matricariifolium);
• mūru sīkpaparde (Asplenium ruta-muraria);
• plūksnu sīkpaparde (Asplenium trichomanes).
Sugu un biotopu aizsardzības likumā ierakstīts, ka īpaši aizsargājamo sugu augus, sēnes un ķērpjus vai to daļas visās attīstības stadijās ir aizliegts lasīt, noplūkt, izrakt un postīt. Tāpat nav atļauts savvaļā ievāktus aizsargājamos augus audzēt, kolekcionēt, transportēt, dāvināt, pārdot vai mainīt, kā arī piedāvāt pārdošanai vai apmaiņai.
“Dusmīgs, toties dzīvs!
Tāds nosaukums šoreiz dots Satiksmes ministrijas, Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) organizētajai kampaņai, kas aicina līgotājus sēsties pie stūres tikai skaidrā prātā, nepapildinot bēdīgo Līgosvētku statistiku citos gados. Šogad alkohola un citu apreibinošu vielu ietekmē notikuši jau 247 ceļu satiksmes negadījumi, kas ir par 15% vairāk nekā pērn šajā periodā. Bēdīgi, ka lielākoties pie stūres reibumā sēžas un negadījumos cieš jauni cilvēki, kuri rada traumas vai atņem dzīvību ne vien sev, bet arī citiem līdzbraucējiem.
Lai negadītos nepatīkama saskarsme ar Ceļu policijas darbiniekiem, stingri jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi, tostarp atļautais braukšanas ātrums, distance un intervāli, noteikumi par stāvēšanu, apstāšanos u.c. Atgādinām, ka sodi par braukšanu reibumā tagad ir visai bargi:
• par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asiņu pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam, kurš vada D1, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstīgus transportlīdzekļus, un transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, uzliek naudas sodu no 210 līdz 430 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem;
• ja alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz vienu promili, velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu 40 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 430 līdz 640 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu;
• ja alkohola koncentrācija pārsniedz vienu promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu 120 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no 850 līdz 1200 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem;
• ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu 170 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem;
• arī par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu 170 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzliek naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Tāpat jāievēro, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, uzliek no 40 līdz 280 eiro lielu naudas sodu.
Ja uz ceļa gadās kāda ķibele, autovadītāji pirmo satraukumu nereti steidz remdēt ar kādu graķīti. Jāatgādina, ka par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmi, uzliek tikpat smagu sodu. Ne mazāki sodi tiek piemēroti par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes.
Droši uz ūdens
VUGD atgādina, ka pirms nodarbošanās ar kādu no ūdenssporta veidiem, vizināšanās ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli jāuzvelk glābšanas veste. Ja šajās brīvdienās plānojat atklāt peldēšanās sezonu, arī tad jāievēro visi drošības noteikumi, piemēram:
• ziemas laikā ūdenstilpes gultne var mainīties, tāpēc no krasta vai speciālas laipas neleciet ūdenī, bet gan tajā mierīgi iebrieniet;
• alkohola lietošana un peldēšana nav savienojamas, jo tas rada mānīgu siltuma iespaidu un liek mums zaudēt modrību;
• neaizpeldiet pārāk tālu, jo aukstā ūdenī peldētāja muskuļus var saraut krampji un tad var arī noslīkt;
• vislabāk peldēšanās sezonu uzsākt mierīgi, ūdenī pavadot īsu laiku, pārliecinoties, ka krastā ir cilvēks, kas jūs uzmana.
Izvairīties no apdegumiem
Arī lēkšana pār ugunskuru var izrādīties bīstama. Šā populārā rituāla laikā, ja netīšām aizķeras kāja un cilvēks iekrīt liesmās, var gūt smagus apdegumus. Ja tā gadījies, apdeguma vieta pēc iespējas ātrāk jānoskalo ar aukstu ūdeni un jāmeklē mediķu palīdzība. Tāpat kā gadumijā, arī Jāņos der atgādināt, ka jābūt uzmanīgiem ar pirotehniku.
Izbraucot no savas dzīvesvietas, neaizmirstiet parūpēties par mājokļa drošību – rūpīgi pārbaudiet, vai aizslēdzāt mājas durvis, aizvērāt logus un vēdlodziņus, izslēdzāt elektroierīces u.tml. Ja blakus dzīvo uzticami kaimiņi, palūdziet, lai viņi palaikam uzmana jūsu īpašumu.
SVARĪGI
Ja tomēr notiek nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, svarīgi atcerēties vismaz vienu tālruni – 112, uz kuru jāzvana bez kavēšanās.
KONSULTĒJuši JURISTi Kristīne Krēsliņa un ALEKSANDRS ČIČERINS
