Lai domas neskrietu pa apli. Vienkāršākais veids, kā pieņemt lēmumus 0
Visa mūsu dzīve sastāv no izvēļu virknēm. Pamostoties izvēlamies, ar ko sāksies diena: vai tā būs kafijas tase vai treniņš. Ierodoties darbā, izvēlamies prioritārākos uzdevumus un ķeramies pie to izpildes.
Katru minūti mūsu prātā iešaujas tūkstošiem domu, un daļa no tām tieši saistītas ar izvēles grūtībām. Ja atmetam banālās lietas, kuras ir viegli izvēlēties, kļūst acīmredzams: mēs tērējam milzīgu laika un enerģijas daudzumu, dzenājot pa apli dažas domas.
“Vai man vajadzētu darbā uzņemties jauno projektu? Vai ir vērts runāt ar priekšnieku par paaugstinājumu amatā? Ja runāt, tad kad labāk to darīt? Varbūt tomēr vajadzētu pievērsties tam, par ko sapņoju, un pārtraukt bezmērķīgi tērēt laiku nemīlētam darbam?”
Diemžēl šī domāšanas stratēģija atņem daudz spēka, laika un motivācijas, un reti tuvina objektīvam risinājumam.
Mēģinot atrast pareizo situācijas risinājumu, mēs bieži uzdodam tikai dažus jautājumus: “Kas notiks vienā vai otrā gadījumā?” Tad mēģinām salīdzināt abu notikumu iespējamos iznākumus un izvēlēties pareizo. Un tad mēs nonākam strupceļā – ir ārkārtīgi grūti salīdzināt divas pievilcīgas iespējas bez citas informācijas. Radīsies tikai jaunas domas par to, kā nepalaist garām ko svarīgu un nenožēlot izdarīto.
Koncentrējoties tikai uz katra notikuma pozitīvo iznākumu, aizmirstam citus būtiskus izvēles kritērijus.
Kā iemācīties efektīvi pieņemt lēmumus, ņemot vērā visus iespējamos rezultātus? Šim nolūkam lieliski derēs metode, ko sauc par Dekarta kvadrātu. Par metodi stāsta psiholoģe Kristīna Kostikova.
“Metodes būtība ir ļoti vienkārša. Ja tavā priekšā ir grūta izvēle, atbildi uz 4 jautājumiem:
1. Kas būs, ja tas notiks?
Par šo jautājumu noteikti esi domājis ne reizi vien. Centies atrast vairāk atbilžu, neapstājoties pie tās, kura pirmā ienāca prātā. Tavi argumenti šajā jautājumā parādīs motivāciju lēmuma pieņemšanai.
Piemēram, ja mans jautājums ir “Vai mainīt darbības jomu uz to, ko es patiešām gribu darīt (bet būs jāsāk no nulles)?”. Viena no iespējamām atbildēm te būs: “Ja mainīšu darbības jomu, speršu soli tuvāk savam sapnim”.
2. Kas būs, ja tas nenotiks?
Jautājuma mērķis ir noteikt pašreizējās situācijas priekšrocības. Iedomājies, ka atsakies īstenot savu lēmumu – kādas ir priekšrocības šajā gadījumā?
Atgriežoties pie piemēra, iespējamā atbilde varētu būt šāda: “Ja viss paliek kā iepriekš, es nepārdzīvošu, ka man kaut kas jāiemācās no nulles, jāatrod tam laiks un jābūt gatavam kļūdām.”
3. Kas nevar notikt, kā nebūs, ja tas notiks?
Atbilde uz šo jautājumu palīdzēs atrast to, no kā jāatsakās par labu izvēlei – tā ir cena, kuru jābūt gatavam maksāt par izvēli.
Kā piemēru var minēt šādu atbildi: “Ja mainīšu savu darbības jomu, nevarēšu dīki pavadīt brīvo laiku (tā laikā būs jāapgūst jaunā profesija).”
4. Kas nenotiks, kā nebūs, ja tas nenotiks?
Atbildes uz šo jautājumu parādīs trūkumus, kas gaida, atsakoties no izvēles.
“Ja nemainīšu darbības jomu, nevarēšu realizēt savu sapni un gūt patiesu prieku no profesionālās darbības.”
Kā pieņemt lēmumu?
Pēc atbildēm uz jautājumiem vēlreiz apskati katru iespējamo rezultātu scenāriju. Novērtē plusus un mīnusus. Kurā gadījumā risinājums ir pievilcīgāks? Vai tiešām esi gatavs atteikties no tā, ko norādīji 3. jautājumā?
Tad drosmīgi rīkojies un ej, lai sasniegtu savus mērķus un sapņus!
P.S.
• Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, atbildi uz jautājumiem rakstiski. Tā redzēsi visas atbildes un varēsi viegli novērtēt, ko katra sadaļa ietver.
• Katrā sadaļā pieraksti vismaz 5–7 argumentus. Tas palīdzēs ne tikai paātrināt izvēli, bet arī vispusīgi novērtēt situāciju.
• Esi godīgs pret sevi – tas palīdzēs ātrāk un labāk atrast vajadzīgo risinājumu!”
