Lai Doma baznīca turētos vismaz 100 gadus 0
Līdz valsts svētkiem novembrī plānots pabeigt galvenos būvdarbus, atklājot vienu no Rīgas skaistākajām vērtībām – Doma baznīcu – krāšņā un svaigā veidolā. Restaurācijas darbi, kas tika sākti 2010. gadā, vēl norit pilnā sparā, tāpēc Domu pagaidām vēl ieskauj stalažas un norobežojumi.
Lai arī līdz Doma pilnīgai atjaunošanai priekšā vēl ir ļoti daudz darba, šobrīd galvenā cīņa ir par to, lai pilnībā novērstu ēkas avārijas stāvokli, kas tika pasludināts 2004. gadā. “Mūsu mērķis ir savest kārtībā visu Domu. Gribam panākt, lai vēl simts gadus nekas nebūtu jārestaurē,” teic projekta “Rīgas Doma saglabāšana un sociāli ekonomiskā potenciāla efektivitātes uzlabošana” vadītājs Kaspars Upītis. Viņš piebilst, ka arī pie baznīcas apkārtējās vides tiek strādāts un prognozē, ka pēc vairākiem gadiem te varēs redzēt ļoti lielas pozitīvas pārmaiņas. Šobrīd Doma restaurācijas pirmā kārta tiek veikta, izmantojot četrus miljonus latu, kas piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Rīgas domes.
Nozīmīgākie restaurācijas darbi pašlaik notiek Doma ārienē. Kā stāsta K. Upītis, sākotnēji bija jādomā par to, kā panākt, lai no mūra krītošās daļas neapdraud lejā atrodošos cilvēkus. Visvairāk tika strādāts pie jumta. Vidusjoma jumta koka konstrukcija bija cietusi gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā. Taču lielākos bojājumus jumtā bija izraisījušas trupes sēnes.
Tās bojāja spāres līdz pat piecu metru augstumam. Līdz ar to visi koka konstrukcijas atbalsta punkti pret mūri bija pilnībā satrupējuši, un konstrukcija noslīdējusi Doma dārza virzienā.
“Restauratori nepilnu divu gadu laikā veica rūpīgus atjaunošanas darbus, vispirms, paceļot un nostiprinot jumta konstrukciju, pēc tam izzāģējot visas trupējušās elementu daļas. Pēc paraugiem izgatavotas jaunas koka konstrukcijas protēzes. Līdz ar to apdraudējums tika likvidēts,” stāsta K. Upītis. Restaurācijas ietvaros veikta arī Rīgas Doma fasāžu atjaunošana. Mākslinieciskajā izpētē atklāts, ka torņa fasādes ir bijušas tumši sarkanā, bet balustrādes – baltā krāsā. Pēc rekonstrukcijas tās atgūs vēsturisko krāsu – torņa atjaunotās margas jau tagad ir baltas, nomainot iepriekšējo zaļo toni.
Doma iekšienē jau var apskatīt vienu no skaistākajiem restauratoru veikumiem – atjaunotās vitrāžas. Tās notīrītas, kļuvušas daudz košākas un spilgtākas. Jau šogad paredzēta visu vitrāžu uzstādīšana. Atjaunotas arī galvenās Doma durvis. Līdz ar durvīm restaurēts otrā pusē esošais gleznojums “Marijas Kronēšana”. “Tā ir unikāla vērtība visai Rīgai. Gleznojums tika uzskatīts par bojāgājušu, taču mēs to atjaunojām. Centrālā daļa ir krāsaini skaista un skaidri nolasāma,” stāsta K. Upītis.
Ēkas iekšpusē norisinās trīs Doma klostera ansambļa telpu – kapitulzāles, sakristejas un baptisterijas – restaurācija. Pēc atjaunošanas kapitulzāli paredzēts atvērt publiskai apskatei. “Agrāk šajās telpās norisinājās tikai dievkalpojumi un sakrāla darbība, pēc restaurācijas kapitulzālē varēs apmeklēt arī koncertus. Te izbūvētas arī labierīcību telpas, kā arī tiks uzstādīts pacēlājs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” teic K. Upītis. Jau pavasarī pirmās kārtas noslēgumā paredzēti darbi Doma laukumā un Jaunielā, lai izbūvētu ūdens novadīšanas sistēmas un vēdināšanas kanāla izbūve.
K. Upītis atklāj, ka restaurācijai paredzētas vairākas kārtas. Tiklīdz būs iespēja iegūt finansējumu otrai kārtai, uzreiz tiks uzsākti darbi, ko neizdosies paveikt pirmajā restaurācijas posmā. Jau šobrīd esot skaidrs, ka neatliekami jāuzsāk Rīgas Doma torņa remonts. Koka kon-strukcijas bojājumi speciālistu vidū izraisa nopietnas bažas par torņa konstrukcijas ilgmūžību. “No gaiļa līdz pašai pazemei viss jāsaved kārtībā ne tikai skaistumam vien. Tornis patiešām ir jāstiprina, jo tas lūst un šķeļas,” piebilst K. Upītis.
Otrajā kārtā ir plānota arī ērģeļu dekoratīvā prospekta restaurācija. “Veiktie pētījumi atklāja, ka prospekts krāsots jau septiņas reizes. Tagad mums jāpieņem lēmums, pie kādas krāsas mēs atgriezīsimies. Tas ir diezgan radošs process, priekšlikumu ir ļoti daudz,” teic K. Upītis.
Rīgas Doma pārstāvis norāda, ka pastāv problēmas arī apkures sistēmā. “Tagad tiek sildīts gruntsūdens, apkures sistēma ir jāmaina un jārod risinājumi. Bieži vien rudenī mitrums pieaug, savukārt apkures sezonā atkal krītas par 20%. Ērģelēm tas ļoti kaitē,” skaidro K. Upītis. Savukārt nule restaurētajā kapitulzālē apkure jau savesta kārtībā.
Trešajā kārtā domāts atjaunot Rīgas Doma iekšieni – restaurēt grīdas un pārkrāsot sienas. Šobrīd iekšējais interjers neatbilstot katedrāles vajadzībām. “Baznīcas sienas baltas nokrāsotas laikā, kad to pārveidoja par koncertzāli, kad izmeta ārā altāri, akcentējot to, ka garīgās dzīves tur vairs nebūs. Tagad viss ir mainījies,” teic K. Upītis. Tomēr viņš arī piebilst, ka nevar nepamanīt plaisas senā dievnama sienās. Uz plaisām ir uzstādīti vadi, un nepārtraukti tiek veikti monitoringa darbi. “Mēs mēram iekšējo un ārējo gaisa temperatūru un katras divas stundas fiksējam svārstības. Diemžēl rezultāti liecina par to, ka plaisas nepaliek mazākas, bet gan tieši pretēji paplašinās. Turklāt tas notiek tik strauji, ka liek mums satraukties,” teic K. Upītis.
