– Vai uzskatāt, ka muzejiem vajadzētu būt lomai arī valsts ideoloģijas veidošanā? 
 0


– Jā. Muzeja priekšmets jau pats nevar runāt – muzejs ir priekšmeta mute. Cik speciālisti izzina, tik arī priekšmets pastāsta. Priekšmets ir kā aktieris. Latvijas muzejiem, trūkstot finansējumam, zūd profesionalitāte muzeju ekspozīciju izveidē. Uz ko tad iet apmeklētājs? Uz labām, saturiskām ekspozīcijām. Ekspozīcijām ar vēstījumu. Nereti muzejniekiem pārmet, ka maz tiek darīts identitātes un valstiskuma stiprināšanā. Muzeji nav politiskas institūcijas, bet tiem ir jāpēta un jāparāda gan vispārcilvēciskās vērtības, gan latviskā dzīvesziņa, gan kultūras mantojuma dažādība. Tā jau arī ir paaudžu pārmantojamība. Tas ir muzeju pamatpienākums – stāstīt stāstu par savu zemi, tautu un valsti.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

– Vai visiem valsts un pašvaldību muzejiem ir šī misijas apziņa? 


– Misijas apziņai ir jābūt, bet pārmaiņas ir ļoti sarežģīta lieta. Domāju, ka katram cilvēkam, arī muzejiem, ir jādzīvo realitātē un jāapzinās, cik un ko es varu dot. Reiz kāda muzeja direktore man teica: mums tik bieži jāmaina izstādes, ka neko citu nespējam padarīt. Es vaicāju: bet kas jums to liek? Viņa: bet kā, padomju laikā taču tā bija noteikts! Un te ir jautājums par paša un muzeja brīvību un atbildību.

CITI ŠOBRĪD LASA

– 2002. gadā, kad Turaidas pilskalna pakājē notika zemes nogruvums, izskanēja, ka pils atrodas uz naža asmens. Vai apdraudētības sajūta ir mazinājusies?


– Ļoti sekojam līdzi, vai nenotiek kādas pils sienu vai pamatu deformācijas. Regulāri pils akā mērām ūdens līmeni un sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti sekojam līdzi pārmaiņām. Mēs gribētu atbrīvot pilskalnu no apauguma un veikt stādījumus, kas to stiprinātu. Tam gan šobrīd pietrūkst līdzekļu. Ar lielām cerībām raugos uz Dabas aizsardzības pārvaldi, kuras jaunās vadības attieksme pret dabas un kultūrtelpas saskaņu ir harmoniska. Lai gan – Turaidas pilskalnā nogruvumi ir atgadījušies gandrīz ik pēc 80 gadiem.

– Kas ir jūsu lielākais sapnis, ar ko sagaidāt Turaidas mūra pils 800. gadskārtu? 


– Lai Turaidas vēsturiskais centrs turpinātu pilnveidoties, tiktu saglabāts un uzturēts un no sabiedrības mīlēts un cienīts. Lai Turaida – Dieva dārzs – turpina zelt un plaukt!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.