Lai dejotājiem kurpes nenoplīst! Latvijā griežas “Sudmaliņas” 1
Lustīgā iepazīšanās tūrē Vecrīgā un Brīvības laukumā ieskandināts IX starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas”, kurš norisinās no 9. līdz 14. jūlijam, jau tradicionāli izejot ārpus Rīgas un rībot arī Kuldīgā, Liepājā un Siguldā.
Šogad tas “pāri deviņiem kalniem, deviņām jūrām” vieno tautas deju grupas no Bulgārijas, Čīles, Indijas, Indonēzijas, Igaunijas, Kipras, Krievijas, Polijas, Serbijas, Ukrainas un Latvijas.
Lai arī laika apstākļi neliecina par vasaras vidu, festivāla atklāšanas vakarā 9.jūlijā Doma laukumā bruģis bija uzkarsis. Dejotāji sapulcējušies kur nu kurais, tramīgi gaidot kārtu reprezentēt savas valsts izpratni par tautas deju. Vērojot uzstājamies Ukrainas deju kolektīvu, pensionāre Ilze Kirilova no Rīgas noteic: “Ja dejotājs var nostāvēt mierā pie šādiem ritmiem, vai viņš maz ir cienīgs sevi dēvēt par dejotāju? Mēs, latvieši, esam estētiski un piezemēti, mums vajadzētu kripatiņu no Ukrainas temperamenta un stingrības. Tā, lai iekustinātu publiku. Ukraiņu dejotājiem tas izdodas.”
Ne tikai deju ritms liek kājām un plaukstām līksmi sist taktī līdz, žilbina arī katras tautas spilgtais nacionālais kolorīts, kas spilgti atspoguļojas dejotāju tērpos. Mūsu valsts deju kolektīvi viegli pelēki, nosvērti, mirdzums un degsme tverama acīs un smaidā, turpretī Kipras pārstāvji vienojušies pāros un iekustina kājas savam deju uzvedumam. Soļi ir raiti, pārliecināti un izstaro temperamentu. Ukrainas dejotājas viesmīlīgi pozē festivāla apmeklētājiem, kuri fotogrāfijās iemūžina krāšņos tērpus un spilgto grimu. No bikluma un kautrības te nav ne jausmas.
Kopīgā dejā “Sudmaliņas” dalībnieki vēl nevienojas – tas vēl priekšā nākamajās festivāla dienās, šķiet, ka viņi vēl vēro viens otru un it kā “aptausta” acīm, izbaudot katras valsts dejā apliecināto identitāti un savdabīgumu. Līksmību pastiprina dzīvā mūzika – vijoles, akordeoni, sitaminstrumenti un stabules –, ko nu kurš atvedis līdzi. Mūsu deju kolektīvi toties pieturas pie fonogrammas, un, iespējams, šī ir viena no ievērojamākajām atšķirībām starp mūsu un citu valstu deju grupām.
Ko vēl varēs redzēt “Sudmaliņās”
11.jūlijā plkst. 17 VEF Kultūras pilī notiks deju kolektīvu konkurss “Deviņvīru spēks”.
Piektdien, 12. jūlijā, plkst. 18 Vērmanes dārzā – koncerts “Trejdeviņas saules lēca”.
Sestdien, 13. jūlijā, plkst. 12 – dienas koncerti Siguldas novada Allažu un Mores pagastos; plkst. 17.30 – Kuldīgā visi varēs izlocīt kājas akcijā “Visi dejo “Sudmaliņas””; plkst. 18 – Siguldas pilsdrupu estrādē – koncerts “Dejot pa deviņi mēmi”; plkst. 18 – Kuldīgas pilsētas dārzā – koncerts “Dejot pa deviņi mēmi”.
Svētdien, 14. jūlijā, Liepājā – plkst. 18.30 – svētku gājiens no Liepājas jūrmalas parka (Kūrmājas prospekta galā) līdz laukumam pie koncertzāles “Lielais dzintars”; plkst. 19 – noslēguma koncerts “Noslēpties aiz deviņām atslēgām”.
Dejotāji: “Ir brīnišķīgs nemiers”
Kas mudināja doties uz Rīgu dejot, un ar ko atšķiraties no citiem koektīviem?
Čīes dienvidu universitātes tautas deju ansambļa dejotājs VINCENTS ZEIPHS: “Rīgā jūtamies ieiski! Dejotāji ir spēcīgi civēki, un neviens ceļš mums nav par akmeņainu un garu, un, ja kādreiz arī piemekē nogurums, tas visbiežāk ir patīkams, jo dejā iztērētā enerģija darbojas kā bumerangs – atpakaļ atido absajūta un kopā būšanas prieks!”
Deju ansambļa “Chavdar” (Bugārija) dejotāji ANNA NEISA un DANAIS REFUSS: “Dejojam pārī jau piecus gadus, kas gan šķiet gana maz, raugoties uz pāriem, kuri sadejojuši desmitgades. Deja ir mūsu dzīve, darbs un hobijs vienaikus. atvijā neesam pirmo reizi, mums šeit ļoti patīk, skaista vasts, patīkama sabiedrība. Man šķiet, ka vietās, kurās tiekas dejotāji, nevar būt sikti, jo nemitīgi esam ieskauti pozitīvā enerģijā.”
Deju ansambis “Daiļrade” (atvija) dejotājas INDA ŠTREIMANE (no kreisās) un EĪNA OCINA: “Mums abām šīs nav pirmās “Sudmaiņas”, taču emocijas joprojām ir ieiskas un tikpat spigtas kā pirmo reizi. Šķiet, tas ir īdzīgi kā kādu jaunu deju pirmo reizi paaist tautā, tāda apbrīnojama sajūta. Arī šovakar skrien tirpiņas, maģiska sajūta, nav iespējams nostāvēt mierā un gribas ātrāk ar visiem vienoties kopīgā “Sudmaiņu” dejā.”
Dziesmu un deju ansambis “Krakus” (Poija) dejotāji KAROĪNA PUGAČA un PJOTORS RUSOVIČS: “Raugos uz pārējiem daībniekiem un saprotu, ka mūsu tērpi ir krietni krāšņāki, spigtāki. Iespējams, dažiem šķietam pārāk acīs krītoši un uzbāzīgi, bet tāda ir mūsu identitāte. Mums tādiem patīk būt! Ir ieiski atšķirties. Ja mums visiem šobrīd būtu vienādi ietērpi, nebūtu interesanti vienam otru vērot. Krāsas mūs padara dzīvīgus!”
Fokoras ansambļa “Djido” (Serbija) dejotājs MIROSAVS OSORTS: “Viens no mūsu dejotājiem ir iejuties zirga tēā. Tas ir mūsu taismans un simbos! Vai tad tādi nav katram koektīvam? Viņš ir mūsu pozitīvisma ugunskura turētājs. Ja kāds ir sašļucis, viņš vienmēr uzmundrina.”
Tautas deju ansambļa “Podmoskovnije Vechera” (Krievija) dejotāja OGA KUZŅECOVA: “Man šķiet, visi domā, ka esam bravūrīgi kā gaiļi. Vismaz esmu dzirdējusi tā sakām par mūsu tautu. Es teiktu, ka esam spēcīgi un zinām, ko gribam, esam pašpietiekami! Nevajag dzīvot stereotipos, bet nākt kāt, komunicēt.”
Tautas deju ansambļa “Soeke” (Igaunija) dejotāja AURA SAUA: “Skatos uz jums, atviešiem, un kaut kur redzu mūs pašus. Kaimiņi taču tomēr vien esam. atvijā jūtos kā mājās, jo šeit dzīvo omīte. Esmu kā pa pusei atviete, redz, atviski arī varu ko pateikt! Omīte atnākusi vērot manu uzstāšanos, tāpēc man šie ir dubuti svētki! Svētki ne tikai dejai, bet arī atka satikšanās prieks.”
Tautas deju ansambļa “Vektors” (atvija) dejotājs EDGARS KRIEVIŅŠ: “Man šis ir pirmais “Sudmaiņu” festivās. Ir tikai pirmā diena, bet koektīvā jau jūtams neaprakstāms enerģijas strāvojums. Miera nav, ir brīnišķīgs nemiers! ai kurpes iztur un dejotspēks īdz rītam!”
