Oža. Izsmeļoši: kā sajūtam smaržu, kas ožu bojā un kā to atjaunot 0
Kā sajūtam smaržu
Ne vienmēr novērtējam ožas lielo nozīmi. Tā ne tikai ļauj baudīt ziedu un kafijas burvīgo aromātu, bet arī liek atteikties no bojātu produktu ēšanas un sajust gāzes vai citas smakas, kas brīdina par draudiem veselībai un dzīvībai. Diemžēl ožas traucējumi kļūst arvien izplatītāki, piemēram, ASV šī svarīgā maņa zudusi aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju. Kā saglabāt ožu? Vai to iespējams atjaunot?
Ožas aizsargfunkciju pierāda pētījumi ar zīdaiņiem – ja guļošam mazulim pieliek pie deguntiņa vaniļu, viņš sāk smaidīt, taču, tuvinot bojātu olu, sejiņa savelkas uz raudāšanu.
Ar smaržas uztveri ir saistīta arī garšas sajūta, jo ēdienu testējam galvenokārt ar degunu, nevis mēli. Nesajūtot aromātu, zūd garšas bauda. Cilvēks gan to parasti nesaista ar ožas traucējumiem, kamēr apkārtējie kādā brīdī nesaka – cik šis ēdiens jauki smaržo!
Ožas traucējumi ir visai izplatīti, tāpēc dažās valstīs ēdieniem mēdz pievienot aromāta pastiprinātājus, lai veicinātu apetīti.
Ožai ir svarīga loma cilvēku attiecībās, jo īstos partnerus izvēlamies, izmantojot tieši šo maņu.
Aromātus varam sajust tāpēc, ka deguna dobuma augšējā daļā atrodas ožas receptors, ko veido līdz pat sešiem miljoniem šūniņu, no kurām atiet nervi. Šīs maņas nodrošināšanā iesaistās arī ožas sīpoliņš – tajā esošās struktūras aizvada aromātu uz galvas smadzenēm, kur, piedaloties dažādām nervu sistēmas daļām, notiek tās analīze.
To, cik labi spējam saost dažādas smaržas, nosaka ožas receptora lielums un arī ožas sīpoliņa anatomiskā pilnvērtība, kuru gan, cilvēkam dzīvam esot, nav iespējams izmeklēt.
Lai sajustu smaržu, jābūt pieredzei, asociācijām un atmiņām – ne velti bērnam dod ostīt, piemēram, rozi, un māca, kā to sauc. Tas ir svarīgi, lai veidotos ožas atmiņa.
Interesanti, ka vienam kāda smarža ļoti patīk, bet otram šķiet nebaudāma, jo ir saistīta ar noteiktām atmiņām. Vaicājot, ar ko asociējas Ziemassvētki, atbildes dažādās valstīs mēdz būt atšķirīgas, piemēram, mums tas pārsvarā ir eglītes un kanēļa, Anglijā ābolu pīrāga, bet Indijā – karija aromāts.
