Ledus vēl nav, bet zemledus makšķerniekiem jāsāk tam gatavoties 1
Tuvojas ziema ar sniegiem un lediem, un to tik ļoti gaida zemledus makšķernieki. Jāteic, ka ne tikai pirmais ledus, pa kuru var piekļūt pie zivīgajām vietām, kuras vasarā no krasta nav sasniedzamas, bet arī pārejas periods no rudens uz ziemu ir ļoti interesants un intensīvs copes laiks.
Jūrā krastam pietuvojušās treknās, biezās butes, kuras uzmanīgi izšukurē vēja nestās zāles un duļķes cerībā atrast kādu kārumu. Baltās zivis pārvietojušās uz dziļākām vietām un gatavojas ieslīgt ziemas pussnaudā, toties par auksto ūdeni priecājas rijīgās vēdzeles, vakara un nakts stundās izlienot no savām zemūdens slēptuvēm un uzglūnot laupījumam. Lai arī pie ūdeņiem var sagaidīt visādus brīnumus, jo nekur jau tā neiet kā copē un medībās, šim laikam diemžēl ir arī ēnas puses. Makšķerējot jāievēro virkne dažādu pasākumu, lai loma vietā nenoķertu klepu un, kas vēl ļaunāk, neieveltos ūdenī.
Zāļainos, mitros ezeru un upju krastus, laipas un laivas arvien biežāk pārklāj nodevīga, superslidena ledus kārtiņa. Ūdeņos ir daudz dziļu un bīstamu vietu, un reizēm pietiek ar vienu neuzmanīgu soli, lai atrastos ūdenī pāri galvai. Īpaši uzmanīgiem jābūt, makšķerējot no laivas, un domāju, ka nav lieki atgādināt, ka jebkuram mazizmēra kuģošanas līdzeklim, kura garums mazāks par septiņiem metriem, jābūt aprīkotam ar glābšanas riņķi ar līni (negrimstošo auklu), bet glābšanas vestu skaitam jāatbilst cilvēku skaitam laivā.
Lai arī maza zemīte mūsu Latvija, meteoroloģiskās atšķirības starp Alūksni un Liepāju ir vērā ņemamas, un bieži vien gadās, ka Liepājas ezerā vīri laivās vēl dzenā prāvas rudens līdakas, bet uz Alūksnes ezera ledus jau rindojas asari kā boksa cimdi. Lai izbrauciens uz aizsalušu ezeru nepārvērstos ļaunā murgā, jāievēro virkne drošības pasākumu. Atcerēsimies, ka uz melna, labas kvalitātes ledus var doties tad, kad tā biezums sasniedzis vismaz 6 – 8 centimetrus, katru soli iztaustot ar vergu.
Ērti pieejamā kabatā, sasniedzamai arī tad, kad esat nelaimīgā kārtā iekļuvis ūdenī, jāglabā izturīga desmit, piecpadsmit metrus gara aukla, otrā kabatā ledus nagi, ar ko pieķerties pie ledus. Sliktākā gadījumā var izlīdzēties ar pāris garām naglām, kas savā starpā sasietas ar auklu, kurā iesieta cilpa, lai varētu uzmaukt uz rokas. Atcerieties, ka ledainā ūdenī rokas ātri vien kļūst nejutīgas un palīglīdzekļi var izslīdēt no pirkstiem un pazust dziļumā. Ja nelaimē nokļuvis kāds makšķernieks, jātuvojas nesteidzīgi, vislabāk, lienot uz vēdera. Atrodoties drošā attālumā, jācenšas pamest auklu vai pastumt pagaru kārti, pie kā pieķerties.
Sausumā nonākušajam noderēs karsta tēja un rezerves drēbes. Protams, vispareizāk būtu makšķerēt nedoties vienam, bet kopā ar domubiedru, kurš spēs pasniegt palīdzīgu roku grūtā brīdī un kura mobilais tālrunis nebūs samircis, lai varētu piezvanīt glābējiem un mediķiem. Nonākot izvēlētajā makšķerēšanas vietā, nevajadzētu ar skubu taisīt pirmos āliņģus un tos ātri apmakšķerēt, lietderīgāk būtu ar vergu apstaigāt un pārbaudīt visu tās dienas akvatoriju, izsist vai arī, ja ledus drošs, izurbt vairākus āliņģus, tos iebarot un laiku pa laikam apsekot, pārvietojoties pa jau pārbaudītām, drošām takām.
Vienmēr atcerieties, ka ūdenskrātuves neaizsalst vienmērīgi, visbīstamākās, protams, ir upes, bet jāatceras, ka arī ezeros ledus kārtas biezums visur nebūt nav vienāds, vēl sliktāk ir, ja salšana sākas reizē ar sniegu. Putra, kas veidojas ūdens virspusē, sasalstot ir ļoti mānīga, un katrs nepārbaudīts solis var kļūt liktenīgs. Ja dodaties lielu ezeru plašumos, ļoti noderīgs būs GPS, tajā varēsiet atzīmēt ne tikai zivīgās vietas, bet arī savu pārvietošanās maršrutu, un, uznākot stipram sniegam vai miglai, nebūs grūti atrast ceļu uz mājām, kur jūs tik ļoti gaida.
Lai veiksmīga jaunā zemledus makšķerēšanas sezona, lai glābējiem maz darba un jūsu tuviniekiem priecīgs prāts!
