Katrams jādara savs darbs, lai būtu vietējais, nevis Itālijas kartupelis 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu Latvijā ražotu kvalitatīvu augļu, ogu un dārzeņu pieejamību patērētājiem un atbalstītu Latvijas augļu, ogu un dārzeņu ražotājus Covid-19 krīzes ekonomisko seku pārvarēšanā, vienošanos parakstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un lauksaimnieku un tirgotāju nevalstisko organizāciju vadītāji.
Kā reāli izpaudīsies memoranda darbība, jautāju tā parakstītājiem.
“Katrs darīs savu mājasdarbu. Zemkopības ministrija darīs visu, lai būtu pietiekama informācija, lai darbotos tādas programmas kā atbalsts skolām, iepirkumiem. Nākamajā plānošanas periodā esam paredzējuši ļoti būtisku atbalstu vietējām iniciatīvas grupām, kas varētu piedalīties vietējo piegāžu ķēžu virzīšanai,” teica zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Viņš vērsa uzmanību, ka Latvijas kā ES dalībvalsts darba kārtībā ir Zaļā kursa stratēģija, kas uzliek ambiciozus mērķus tās dalībvalstīm, sabiedrībai un ražotājiem.
Stratēģija “No lauka līdz galdam” paredz virkni pasākumu, kas jāievieš, to vidū piegāžu ķēžu stiprināšana, un memorands varētu būt pirmais solis.
Uz manu piebildi, ka pircēji vēlas vietējos kartupeļus, bet lielveikalos pašlaik ir Itālijas un citu valstu prece, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norādīja, ka diemžēl Itālijā kartupeļu sezona sākas agrāk nekā Latvijā un pēc Jāņiem vietējās preces veikalos būšot aizvien vairāk.
“Atslēga ir sadarbība, kooperācija, un tad būs gan daudzumi un attiecīgi cena un vietējie ražotāji spēs konkurēt ar daudziem līdzīgiem produktiem no citām valstīm. Memorands iezīmē ceļu, kurš ir sācies, bet tas jāaktualizē,” piebilda Krūzītis.
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs piebilda, ka lielākajam tirgus spēlētājam “Maxima Latvija” attiecības ar ražotājiem ir sakārtotas un tie galvenokārt ir lielie spēlētāji, bet LTA vēlas palīdzēt sarunās ar pārējiem tirgus dalībniekiem.
LTA padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš zina teikt, ka Latvijā ražotās produkcijas patēriņš strauji pieaug: “Agrāk piegādēs dominēja Itālijas kartupeļi, Turcijas tomāti, bet pēdējā gada laikā strauji palielinājies pieprasījums pēc Latvijā audzētiem dārzeņiem. Sadarbības memorands veicinās to, lai vietējie dārzeņi ātrāk nokļūtu līdz restorānu plauktiem. Svarīgi, lai būtu pastāvīga kvalitatīvas produkcijas piegāde un īsākas pārtikas piegādes ķēdes.”
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra, ka ražotājiem ir svarīgi tas, lai veikalu plauktos vietējie produkti būtu ātri un skaidri identificējami, kā līdz šim nedaudz pietrūcis.
Tāpat ļoti svarīga ir patērētāju lojalitāte un uzticība vietējai precei. LTA dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā pircēju lojalitāte vietējiem produktiem samazinājusies no 46 līdz 35%, līdz ar to nepieciešams veicināt lokālpatriotismu.
“Sadarbības memorands veicinās Latvijā ražotu kvalitatīvu augļu, ogu un dārzeņu pieejamību patērētājiem, uzlabos vietējo zemnieku konkurētspēju vietējā tirgū. Apliecinājums tam ir piecu procentu PVN likmes ieviešana augļiem, ogām un dārzeņiem, kas ir rezultējies nodarbinātības, produkcijas apjomu pieaugumā veikalu plauktos, kuros arvien vairāk varam izvēlēties vietējās izcelsmes augļus, ogas un dārzeņus,” atzīmēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Paredzēts, ka tirgotāju organizācijas atbalstīs produkcijas popularizēšanu, izplatīšanu un produkcijas pārdošanas apjoma palielinājumu savās mazumtirdzniecības ķēdēs, stiprinās sadarbību ar Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem un palielinās vietējo augļu, ogu un dārzeņu īpatsvaru, lai sezonas laikā vietējā produkcija veidotu tā lielāko daļu.
Vēl esot priekšlaikus runāt par to, kas šos pasākumus finansēs, bet nākamā plānošanas perioda pasākumos varianti esot vairāki. Memoranda izpildes gaita un turpmākās sadarbības attīstības iespējas tiks analizētas ne retāk kā reizi trīs mēnešos, sola ministrija.
