Lai būtu vesels, jādzīvo priecīgi, nevis veselīgi 1
Ceļotāja un māksliniece Svetlana Kazina pirms kādiem 20 gadiem pārcēlās uz Kalnu Altaju, uz mazu mājiņu bez ūdensvada, siltas tualetes un bieži vien bez elektrības. Viņa mīl dzīvi, dzīvo ar prieku. Ar savas fotokameras palīdzību viņa katru dienu iepazīst pasauli un ir pārsteigta par tās daudzveidību. Lasiet viņas ierakstu, ar kuru sociālajos tīklos dalījušies tūkstošiem cilvēku.
Mani dārgie cilvēki! Es jau sen gribēju uzrakstīt šīs pārdomas. Bet agrāk jūs man nenoticētu, taču tagad ir īstais laiks! Jā, un par šo tēmu jau uzdoti tik daudzi jautājumi.
Klausieties uzmanīgi!
1. Slimības nerodas tāpēc, ka vide ir slikta, ūdens netīrs, pārtika no plastmasas, un mēs par maz kustamies. Nekādā ziņā! Tas ir pirmkārt.
Slimības neatnāk tāpēc, ka esat pilsētā vai ciematā. Ticiet man, cilvēka organisms ir ideāla mašīna, lai pielāgotos jebkādiem nosacījumiem un pārtikai. Lūk, mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu pilsētas pārtikas pulveri, dzert jūsu ūdeni un elpot jūsu gaisu. Bet ne tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Iemesls ir cits. Nepierasti mūsu organismam.
Toties jūs kalnos drebinieties no, atvainojiet, mūsu avota un upes ūdens, no govs piena, jēra gaļas un pārējā, no mūsu augstuma un spiediena jūsu galvas plīst kā arbūzi. Bet (!) ne tur, ne pie jums – nav slikti! Mums vienkārši ir atšķirīgas dzīves vietas.
Arī kalnos slimo tāpat kā pilsētā, nomierinieties. Un arī pilsētās ir ilgdzīvotāji.
2. Otrkārt: ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdz Dievu, meditē, nodarbojas ar jogu, ēd veselīgu pārtiku, nēsā frizūru kā Jēzum vai dievietei Kali, ziedo bērnu namiem, tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels! Nekādā ziņā!
Kas liek domāt, ka, dzīvojot pie jūras lotosa pozā, neslimosi?
Viņu vidū ir sportisti, ārsti, dziednieki un cilvēki, kas visu diennakti strādāja pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, lamu vārdus nelietojoši – viņi mira no vēža.
Jums nekad nesaprast, kāpēc atnāk slimība. Beidziet satraukties par jēdzieniem “nedrīkst”, “diētas” un “grēks”. Tas nepagarinās jūsu dzīvi. Jo slimības nav ķermenī, slimības ir – galvā!
Tāpēc vienkārši DZĪVOJIET AR PRIEKU!
Visu dariet ar prieku.
– Beidzot iemācieties ēst to, kas jums garšo, nevis to, kas ir noderīgs. Vienkārši ēdiet to, nevis rijiet.
– Nevarat atmest smēķēšanu? Neatmetiet! Bet smēķējiet nevis ar sirdsapziņas pārmetumiem, bet ar prieku. Atmest smēķēšanu vispār nevajag. Vajag SAGRIBĒT nesmēķēt. Aizliegums vienmēr darbojas otrādi.
– Sūtiet pie visiem velniem netīkamu darbu vai iemācieties no tā gūt baudu, neatkarīgi no tā, kāda tā būtu.
– Neuzķerieties uz modes, laiku, interneta u. c. aicinājumiem. Neuzstiepiet sev svešus un melīgus ļoti garīgas personības tēlus. Nav iespējams bez skumjām aplūkot sociālo tīklu profilus. Nevis paša vārds, bet “Visuma aicinājums”, “Lidojošā Varavīksne” vai “Taisnības pravietis”. Lai kuru lapu atvērtu, attēlu sērija ar trešo aci, mandalām u.tml. Lai kurš profils – pareģu, pasaules gudro, pēkšņi gudru palikušo aktieru un viedo, kuri nekad nav eksistējuši, aforismu citāti.
Ieskaties un nodomā: kā es vispār te nokļuvu pie tik ļoti garīgiem cilvēkiem? Goda vārds, reizēm spļaudīties gribas no tādiem “ļoti garīgiem” profiliem, aiz kuriem slēpjas parasti cilvēki, tādi kā visi pārējie ar pūtītēm, kariesu, grēmām, kaimiņiem, radiniekiem, nelaimīgu mīlestību utt. Esi tāds, kāds esi! Esi pats!
– Nodarbojieties ar to, ko gribējāt un sapņojāt darīt kopš bērnības. Apgūt ģitāru, klavieres, vokālu, kalnu slēpošanu, akvareļus, mozaīkas, mālu u.c. Nav cilvēku, kam nav radošu dotību, to es jums saku kā māksliniece.
Vienmēr sapņojāt par kalniem, bet nīkstat birojā? Ejiet kalnos! Dzīvojat kalnos, bet vēlaties nīkt birojā? Dodieties uz pilsētu!))) VISS IR JŪSU ROKĀS!
– Patīk vientulība? Noslēdzieties vientulībā sev par prieku. Baidāties no vientulības? Ejiet cilvēkos.
– Atrodiet prieku un baudu it visā. Pat tur, kur šķiet, kas tas nav iespējams.
– Un pats galvenais: cilvēki, dzīvesveidam jābūt nevis veselīgam, bet LAIMĪGAM!
Ir vienkārši Dzīve. Rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, cilvēki, flora un fauna. Darba dienas un svētku dienas. Laime un nepatikšanas. Un ir Nāve. Tā atnāk jebkurā laikā, jebkurā vecumā. Tātad – vai jums ir laiks dzīvot ar citu cilvēku sapņiem, uzspiestām idejām un to, ko nosaka sabiedriskās normas?
Bet mums ir dota Dzīve un tā jānodzīvo Priekā. Netraucējot priecāties citiem. Drīzāk palīdzot.
Nu, ja jums tā patīk meklēt dzīves jēgu, tad uzskatiet, ka tā arī ir šajā – dzīvot ar prieku.
P.S: tas viss nebūt nenozīmē, ka meklēt un būt meklētājam ir slikti. Nē. Ja tas jums sagādā prieku, tad – uz veselību. Bet tie paši draugi, radinieki un svešinieki mirstot atzinās: “Es visu savu dzīvi kaut ko meklēju, kaut ko darīju, kaut kur skrēju, bet pats galvenais bija tepat deguna priekšā. Mīļākie cilvēki. Un visu, ko gribēju darīt kopā ar viņiem, es vairs nekad neizdarīšu…”
Mīļie, es to visu rakstīju, jo par šo tēmu saņēmu daudz jautājumu. Labāk man nejautājiet, jo mani uzskati par dzīvi ir ļoti savdabīgi un diez vai jums patiks. Neesiet vīlušies… Lai gan, godīgi, man vienalga… Man vienmēr ir, ko darīt. Man, kā saka, dzīves nepietiks, lai īstenotu visas manas idejas un vēlmes… Bet es pacentīšos. Tā taču ir – Mana Dzīve.
Dzīvojat, kā gribat, un nesalīdziniet savu laimi ar citiem. Vienalga JŪSU laimi neviens nesapratīs. Ja nebūtu laimes, reliģiju un vērtību vērtēšanas un salīdzināšanas, nebūtu karu…
Avots: izbrannoe.com