Lai skolas brīvlaiks nepārvērstos murgā 0
Vasarā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits pie bērniem un pusaudžiem, kuri guvuši nopietnas traumas, ik mēnesi ir par 200–300 lielāks nekā mācību laikā. Lai mazinātu negadījumu skaitu, vecākiem jāseko līdzi bērnu gaitām un jāmudina rūpēties par savu drošību.
Statistika pagaidām nemainās
Lai arī pērn Bērnu slimnīcas fonds kopā ar desmit valsts iestādēm un uzņēmumiem izvērsa plašu bērnu drošībai veltītu kampaņu, traumu statistika vasaras mēnešos paliek nemainīga. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina stāsta, ka 2018. gada jūnijā slimnīcā sāka īpaši pievērst uzmanību traumu gūšanas apstākļiem, kuru dēļ 913 bērnu jūnijā bija vērsušies uzņemšanas nodaļā.
Visbiežākais iemesls – kritieni: 248 bērni bija nokrituši no trepēm, kokiem, sētām vai līdztekām, 206 – no velosipēdiem, motorolleriem vai skrejriteņiem, 104 – rotaļlaukumos, atrakciju parkos, no šūpolēm, 78 – lēkājot batutā. 49 bērni bija guvuši apdegumus pie grila, ar karstu šķidrumu vai iekāpjot oglēs, 30 bija sakoduši suņi, kaķi vai savainojuši zirgi. Parasti cietušas rokas – 299 gadījumos, galva – 259 un kājas – 224, bet 145 bērniem citas ķermeņa daļas.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane novērojusi, ka vasaras brīvlaikā bērnu traumatisms pieaug – izsaukumu skaits pie bērniem un pusaudžiem ik mēnesi ir par 200–300 lielāks nekā mācību laikā. Arī negadījumu raksturs gadu no gada ir nemainīgs: kaulu lūzumi, saindēšanās ar alkoholu, dzīvnieku kodumi, termiski un ķīmiski apdegumi.
“Vasara ir laiks, kad bērni var izskraidīties savā vaļā, izbraukāties ar velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām, izlēkāties uz batuta, izbaudīt ūdens priekus un vairāk laika pavadīt kopā ar draugiem. Protams, vecākiem tās ir papildu rūpes un pienākumi, jo jāpievērš uzmanība tam, vai bērns ir atbilstīgi sagatavojies gaidāmajām aktivitātēm. Aicinām vecākus atrast laiku nopietnai sarunai ar bērnu, lai pārrunātu un izskaidrotu visu par drošību vasaras brīvlaikā un iespējamām bīstamām situācijām, ar kurām var saskarties ikdienā, atpūšoties aktīvās atpūtas parkos un rotaļlaukumos vai pie ūdenstilpēm, kā arī izrunāt satiksmes drošību, pārvietojoties pa ceļu ar dažādām ierīcēm,” norāda apdrošināšanas sabiedrības ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta vadītāja Ilze Vējiņa. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības statistiku pērn piektā daļa jeb 22% no visiem saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem par nelaimes gadījumiem bijuši saistīti ar situācijām, kurās cietuši bērni līdz 18 gadu vecumam.
Sporto droši
Vita Šteina stāsta, ka pagājušajā vasarā, vizinoties ar velosipēdu, skeitbordu un skrituļslidām, cietuši 238 bērni, bet, lēkājot batutos, vēl 109, no kuriem 30 bijusi nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Arī šogad slimnīcā nonācis pusaudzis, kurš guvis smagu galvas traumu, nokrītot no motocikla, bet kāds cits – ar aizdomām par muguras kakla skriemeļu lūzumu pēc tam, kad bija metis kūleņus uz batuta.
Eksperti atgādina, ka vecākiem vajag pārrunāt ar savām atvasēm drošas sportošanas pamatprincipus, piemēram, ka, braucot ar divriteni, skrituļdēli vai skrituļslidām, jāliek galvā aizsargķivere, bet skrituļojot jāizmanto ne tikai ceļu un elkoņu, bet arī plaukstu aizsargi, jo krītot cilvēks instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu. Savukārt batutam uzlikts aizsargtīkls pasargās no traumām, izkrītot vai atsitoties pret tā metāla konstrukcijām.
Ja negadījuma brīdī pieaugušo nav bijis klāt, bērns notikušo var arī slēpt. Taču laikus nepamanīta, piemēram, galvas trauma, vēlāk var sagādāt nopietnas veselības problēmas. Tādēļ visos gadījumos jānoskaidro, kas noticis un vai bērnam nav vajadzīga ārsta palīdzība. Pēc tam kādu laiku jāpavēro, vai neparādās neierasta uzvedība, miegainība, atmiņas zudums vai citi simptomi.
Vasara nav iedomājama bez peldēšanās, un arī te pārgalvība var beigties ar nelaimi. Bērni jābrīdina, ka peldēties drīkst tikai oficiālajās peldvietās, nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna vai laipas, tilta vai krasta, ja nav izpētīta ūdenstilpes gultne. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas. Ūdenī jāpieskata arī tie bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo viņi savas spējas var pārvērtēt un aizpeldēt par tālu, bet, vizinoties ar laivu vai kuteri, stingri jāraugās, lai bērniem būtu uzvilktas glābšanas vestes.
Bērniem jāzina, ka situācijās, kad notikusi nelaime, jāzvana glābējiem pa tālruni 112 vai mediķiem 113 un jāsniedz precīza informācija par savu atrašanās vietu. Ja nav pieejams telefons, jāsteidzas pie pieaugušajiem un jāizstāsta, kas noticis.
Sētā un pagalmā
Vasarā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mikroķirurgiem jāsniedz palīdzība gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuri nopietnas traumas guvuši, darbojoties ar zāles pļaušanas tehniku. Neuzmanīgi ar to darbojoties, visbiežāk tiek zaudēti roku vai kāju pirksti, kurus ne vienmēr izdodas piešūt atpakaļ, jo asmens griežas ļoti ātri un tos ļoti savaino. Mikroķirugs Dzintars Ozols uzsver, ka nevajadzētu ļaut pusaudzim strādāt ar zālespļāvēju bez pieaugušā klātbūtnes, kā arī, kopjot mauriņu ar šo ierīci, raudzīties, lai nejauši netraumētu tuvumā esošos bērnus. Piemēram, pērn kāds zēns guvis smagas pēdas traumas, kad negaidot pieskrējis pārāk tuvu traktoriņam, ar kuru tobrīd viņa māte pļāvusi zāli.
Ikvienam vecākam būtu jāzina, kur atrodas un ar ko nodarbojas viņa bērns, tādēļ jāiemāca bērnu informēt pieaugušos, kurp nolēmis doties, ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom. Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, vajag brīdināt, ka par rotaļu vietu nedrīkst izmantot pamestas jaunceltnes un ēkas. Šogad jau pirmajā brīvlaika dienā neatliekamā medicīniskā palīdzība bija nepieciešama 11 gadu vecam zēnam, kurš cauri žogam bija iekļuvis kādā pamestā ēkā, lai paspēlētos. Krītot aptuveni no triju metru augstuma, viņš guvis smagus ievainojumus.
Bīstami atstāt bērnus pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā ir piemājas dīķis, – arī tad, ja viņu pulkā ir pusaudži. Ja kāds no mazākajiem bērniem iekrīt ūdenī, nelaime var būt dubulta, jo slīkstošo var glābt tikai tas, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt krastā.
UZZIŅA
Kā rīkoties, ja bērns guvis traumu
Zvaniet 113, ja pēc negadījuma parādās:
• samaņas zudums,
• reibonis, sāpes, slikta dūša un vemšana,
• elpas trūkums, sāpes krūtīs,
• līdzsvara problēmas,
• asiņošana no deguna un ausīm (vienlaikus),
• bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā,
• asiņošana no brūces, ko nav iespējams apturēt,
• sāpes un nespēja pakustināt rokas vai kājas, ierobežota kustību amplitūda locītavās.
