Lai augtu griezdamies: dārzniece iesaka 3 lietas, kas jāzina par rododendru un hortenziju kopšanu 4
Kad pavasarī kapos zied rododendri un vasaras otrajā pusē hortenzijas, rodas vēlme tādus ieaudzēt arī savā dzimtas dārziņā. Taču šie skaistie augi prasa daudz rūpju un būs jāapciemo biežāk, nekā tikai pāris reižu gadā.
Pirms rododendru vai hortenziju iegādes jāzina, kādas ir katra auga prasības un dzīves apstākļi. Rododendriem svarīgs ir pareizs augsnes skābums, hortenzijas vēlas daudz ūdens. Kapos piemērotāki ir augi, kas spēj samierināties ar nabadzīgām augsnēm, labi pacieš sausumu vasarā vai lieku mitrumu pavasarī.
Visprasīgākie augi ir rododendri. Izturīgākie ir Ledebūra, Sihotīnas, P. J. Mezitt, Jakušimas rododendri. Labs ir vietējais jaunums ‘Babītes Kompaktais’ un Jakušimas rododendru šķirnes, kas salīdzinājumā ar citiem rododendriem spēj pieciest saulaināku vietu un sausumu. Tas ir ap 50 cm zems, kompakts, ar sarkaniem ziediem.
Latvijā ir kapsētas, kur labi aug gan rododendri, gan hortenzijas, taču tas drīzāk ir izņēmums. Ja blakusesošajā kapavietā šie augi zeļ un kuplo, var stādīt droši.
1. Sargā no konkurentiem
Viena no lielākajām problēmām arī šiem augiem ir sakņu konkurence. Ja tuvumā ir lapu koki un krūmi, tie atņem stādiem visu labumu, ielien pat puķu podā. Stādīšanai ieteicams rakt apmēram 70 cm dziļu bedri 80–100 cm diametrā. To izoderē ar ģeotekstilu, gar malām no kartona var izveidot it kā aku. Tad vismaz kādu laiku koku saknes tajā neielauzīsies bedrē. Ieber 2/3 ielabota kūdras substrāta, kas piemērots skābumu mīlošiem augiem (tādi ir rododendri un hortenzijas). Tam var pievienot gan speciālo kapu zemi, gan mālainu dārza augsni, kas labāk saglabātu mitrumu. Hortenzijai var piebērt arī mazliet treknāku augsni, dārza kompostu. Papildus var iejaukt piemērotus ilgstošas iedarbības minerālmēslus. Dobi veido ar kaudzi, lai auglīgās zemes būtu pēc iespējas vairāk.
Rododendru audzēšanas speciālisti iesaka neskopoties un dārgajam rododendra stādam pirkt gatavo kūdras substrātu, kam pievienots viss augam vajadzīgais. Galvenais, lai augsnes skābums būtu aptuveni pH 4,5. Neprofesionāli dārznieki, sagatavojot augsni paši, viegli var kļūdīties. Turklāt speciālais substrāts ilgāk saglabā mitrumu.
Krūmam vajag vismaz vienu lielo 250 l tilpuma maisu ar substrātu.
Hortenzijas stāda dziļāk, bet rododendrus stāda tik dziļi, kā tie auguši podā. Ja augsne ir mālaina un smaga (kapos gan tāda ir reti) vai pavasaros ilgi stāv ūdens, rododendrus vēlams stādīt uzkalniņā.
Ja kapavieta ir neliela un var izrakt tikai mazu bedrīti, augu vajadzēs vairāk barot un regulāri laistīt, turklāt ik pēc pāris gadiem pārstādīt.
Labākais laiks stādīšanai ir pavasaris vai rudens, nevis ziedēšanas brīdis. Stādot neziedošu augu, tas labāk ieaugs un pielāgosies apstākļiem. Kaut gan augs ir nopērkams podā, pārstādīšana tam būs pamatīgs stress.
2. Regulāri pārstāda
Ar laiku konkurējošo koku saknes stādīšanas bedrē iekļūs tik un tā, tāpēc ik pēc 2–3 gadiem košumaugi jāpārstāda. Sakņu sistēma šiem augiem ir diezgan kompakta, smalka, tie netiks pārāk traumēti. Ar lāpstu atdur apmēram vainaga lieluma kamolu. Izveļ uz plēves. Bedri iztīra no piesakņotās augsnes, ieklāj jaunu ģeotekstilu, piepilda ar auglīgu zemi, iestāda augus atpakaļ un kārtīgi aplaista. Ja rododendrs šķiet pāraudzis, zarus pavasarī var apgriezt. Pēc apgriešanas augam dod papildmēslojumu. Stipri var apgriezt arī hortenzijas. Tām būs spēcīgi dzinumi un lieli ziedi. Kokveida hortenzijas, kas aug kā krūmi, katru pavasari apgriež sprīdi garas, lai dzinumi negāžas. Skarainajām hortenzijām var ļaut augt lielākām un veidot augumu līdzīgi ceriņkrūmam. Tām dzinumus regulāri saīsina, bet tikai nedaudz.
Ja augs nīkuļo, to nesteidz pārstādīt vasaras vidū. Atliek šo darbu uz rudeni vai pavasari.
3. Laista un baro
Gan hortenzijas, gan rododendri vēlas daudz ūdens, taču zema vieta tiem nav piemērota. Jāņem vērā, ka sausā laikā vajadzēs laistīt. Ja nav iespējas to darīt regulāri, ar šiem augiem labāk nemocīties.
Katrā kapu apmeklējumā rododendriem un hortenzijām uzlej vismaz trīs spaiņus ūdens. Laista pamazām. Uzlej pāris litru un padara citus darbus, tad turpina. Uzlejot visu spaini uzreiz, ūdens notecēs un blīvajā sakņu kamolā neiesūksies.
Mēslojumu vēlams dot divas reizes. Pirmajā reizē augus var mēslot ar beramajiem minerālmēsliem granulās, tiklīdz sniegs nokusis. Otrreiz mēslo līdz ziedēšanai, minerālmēslus izšķīdinot laistāmajā ūdenī.
Lielākais rododendru trūkums – tos ļoti zog.
Rododendriem nav vēlams tāds kompanjons kā galotņu pahisandra, ko nereti stāda zem vasarzaļajiem rododendriem. Tai ir pārāk agresīva sakņu sistēma. Kapmirte ar savām saknēm ļaunumu nenodara, taču labos apstākļos tā saaug pārāk kupla, un tad jānoplūc dzinumi, lai nenomāc citus augus.
Ja mūžzaļie rododendri kapos aug saulainā vietā, ziemā un pavasarī tie jānoēno, lai neapdeg pavasara saulē.
Kapiem piemērotas ir tās hortenzijas, kas labi pārbaudītas dārzā. Der gan kokveida, gan skarainās (zied arī pēc zvēru apciemojumiem un piefrizēšanas), taču nevajadzētu eksperimentēt, piemēram, ar liellapu vai tā sauktajām zāģzoblapu hortenzijām, kas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem un ziemā parasti nosalst.
Konsultējusi dārzniece Aija Kaškure un rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas “Babīte” speciālisti.
